Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Vai un kā partijas pildījušas vēlēšanu solījumus?

Nodokļi un finanses – koalīcijas partiju darbības vērtējums šajā lauciņā

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AIJA KRŪTAINE, «DELFI BIZNESS», EVITA PURIŅA, «Re:Baltica/Re:Check»

Pirms 14. Saeimas vēlēšanām «Re:Baltica» analizē, kā koalīcijas partijas pildījušas pirms četriem gadiem vēlētājiem dotos solījumus. Izvēlētas četras jomas, kam bija veltīta lielākā uzmanība iepriekšējo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kas ir aktuālas arī pašlaik: izglītība; veselības aprūpe un sociālais atbalsts; nodokļi un finanses, kā arī vide un enerģētika.

Pārbaudīti četri politiskie spēki, kas pie varas bija visus četrus gadus un kam reāli bija iespējas solījumus īstenot: «Jaunā Vienotība» (JV), «Attīstībai/Par!» (A/Par!), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un Nacionālā apvienība (NA). Solījumu atlasei izmantotas partiju 4000 zīmju pro-grammas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vietnē, paplašinātās programmas partiju mājaslapās, kā arī politiķu publiski solītais medijos.

Katrā jomā pārbaudīti trīs vai četri katras partijas solījumi. Atlasīti tie, kas uzskatīti par svarīgākajiem, kas bija augstāk partiju programmās un ir gana konkrēti, lai to izpildi varētu pārbaudīt. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: pildīts, daļēji pildīts, nav pildīts.

Koalīcija palielinājusi minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo minimumu, bet nav pildīti solījumi par nekustamā īpašuma nodokli.

A/Par!

Palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī

Pildīts

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

500 eiro minimālā alga ir kopš 2021. gada. 500 eiro neapliekamais minimums stājās spēkā no 2022. gada vidus.

Kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% IKP, ievērojami samazinot ēnu ekonomiku

Nav pildīts

A/Par! programmā solīja celt kopējos nodokļu ieņēmumus, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku. Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 2021. gadā bija 31,2% no IKP. Īpatsvars pēdējos gados mainījies nedaudz (2020. gadā kopējie nodokļi pret IKP veidoja 32,5%, 2019. un 2018. gadā – 31,5%). Saskaņā ar «SSE Riga» pētnieku secināto ikgadējā ēnu ekonomikas indeksā, kas neuzskaitītās ekonomikas aplēšanai izmanto uzņēmumu vadītāju aptaujas, daļēji pandēmijas iespaidā ēnu ekonomika nav mazinājusies, tieši pretēji – pēdējos divos gados augusi, pērn sasniedzot 26,6% no IKP. Savukārt saskaņā ar starptautiska ēnu ekonomikas pētnieka Frīdriha Šneidera pētījumu, kas balstās makroekonomisko indikatoru analīzē, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazāks un šīs Saeimas laikā kāpis tikai vienu gadu (2020.) pandēmijas krīzes iespaidā.

Dažiem nodokļiem pēdējo gadu laikā ir gan paaugstinātas likmes (piemēram, akcīzes nodoklim), sašaurināti atsevišķi atvieglojumi (piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīms, patentmaksas), gan lemts par nodokļu piemērošanu plašākai sabiedrības daļai (piemēram, visiem jāveic minimālās sociālās iemaksas). Vienlaikus gan arī ieviesti vairāki pasākumi ar mērķi mazināt nodokļu slogu un ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekams minimums

Nav pildīts

Latvijā pašlaik nav noteikts ar nodokli neapliekams nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) minimums, vai nu nepiemērojot to vienīgajam mājoklim, vai arī nosakot ar nodokli neapliekamu kadastrālās vērtības minimumu. Diskusijas par NĪN neapliekamā minimuma ieviešanu ir bijušas, taču pie vienprātības politiķi nav nonākuši. Tāpēc Saeima 2021. gadā nolēma līdz 2025. gadam saglabāt esošo regulējumu. A/Par! pirms vēlēšanām piedāvāja noteikt neapliekamo minimumu kadastrālajai vērtībai līdz 40 000 eiro. Apvienība tāpat piedāvāja nodokļa iekasēšanu un administrēšanu pārņemt valstij, lai pašvaldības to neizmantotu «guļamvagonu» veidošanai, taču arī tas nav darīts.

JKP

Minimālā alga un neapliekamais minimums 500 eiro

Pildīts

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

JKP solīja «3 x 500 plānu»: minimālo algu un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu algām un pensijām noteikt 500 eiro mēnesī. Tas ir izpildīts, lai gan ne solītajā 2019. gadā. Minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī pacēla no 2021. gada. Ar IIN neapliekamais minimums pensijām un diferencētais neapliekamais minimums algām palielināts līdz 500 eiro mēnesī no 2022. gada 1. jūlija.

Jauns likums par grāmatvedību, vienkāršota nodokļu politika

Daļēji pildīts

JKP solīja jaunu likumu par grāmatvedību, vienkāršotu nodokļu politiku un uzņēmējdarbības licencēšanu, kā arī pilnu grāmatvedības uzskaiti elektroniskās deklarēšanas jeb EDS sistēmā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
  1. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums, kas izstrādāts, lai atbilstu uzņēmumu un ekonomikas ikdienas procesu digitalizācijai. Taču uzņēmumiem nav noteikts pienākums grāmatvedības uzskaitei EDS sistēmā, tādējādi EDS pašlaik neparedz šādu funkcionalitāti.

    Pirms vēlēšanām, runājot par nodokļu politikas vienkāršošanu, partija arī norādīja, ka jāatceļ iepriekšējās valdības ieviestais progresīvais neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) minimums. Tas nav izdarīts. Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans skaidro, ka samazināts alternatīvo nodokļu režīmu skaits un tādējādi nodokļu politika ir vienkāršota.

Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem – bez nekustamā īpašuma nodokļa

Nav pildīts

JKP atbildībā esošā Tieslietu ministrija sagatavoja priekšlikumus ar NĪN neapliekamā minimuma ieviešanai. 2020. gadā tika arī publiskots jauno kadastrālo vērtību piedāvājums, kas nozīmētu būtisku NĪN pieaugumu visos nekustamā īpašuma segmentos. JKP norādīja, ka jaunās vērtības nevirzīs, ja valdība nelems par tās sagatavoto NĪN neapliekamo minimumu. Koalīcijai bija atšķirīgi viedokļi, risinājums netika pieņemts, un Saeima nolēma vēl līdz 2025. gadam saglabāt esošo regulējumu.

JV

Nodokļu samazināšana zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem

Daļēji pildīts

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir celts un no 2022. gada vidus ir 500 eiro. Vienlaikus eksperti un arī paši lēmēji norādījuši, ka pašām nabadzīgākajām strādājošo gru-pām – kā vientuļajiem vecākiem ar zemiem ienākumiem un apgādībā esošiem bērniem – neapliekamā minimuma celšana nepalīdz vai palīdz maz, proti, ienākumus būtiski nepalielina.

JV vadītā Finanšu ministrija (FM) arī virzīja izmaiņas sociālo iemaksu piemērošanā nepilnas slodzes darbiniekiem un dažādos alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. No 2021. gada vidus sociālās iemaksas par jebkuru sociāli apdrošināmo personu – tajā skaitā nepilnu darba laiku strādājošo – veicamas no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. FM to skaidroja ar nepieciešamību mazināt ēnu ekonomiku. Vienlaikus eksperti norādīja, ka šis nosacījums diskriminē daļu mazaizsargāto iedzīvotāju, piemēram, cilvēkus ar invaliditāti vai maziem bērniem, kuru nodarbināšana zemu atalgotos darbos uz nepilnu slodzi darba devējiem līdz ar to kļūst neizdevīga, jo aug nodokļu slogs.

Ēnu ekonomikas apkarošana

Daļēji pildīts

JV solīja apkarot ēnu ekonomiku, gan samazinot nodokļu slogu zemajām algām, gan «ieviešot vienkāršu obligātu ienākumu deklarēšanu ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem».
Saskaņā ar «SSE Riga» pētnieku secināto, balstoties uz uzņēmumu vadītāju intervijām, ēnu ekonomika nav mazinājusies, tieši pretēji – pēdējos divos gados augusi, pērn sasniedzot 26,6% no IKP. JV atbildēs «Re:Baltica» norāda uz citiem datiem – starptautiskā ēnu ekonomikas pētnieka Frīdriha Šneidera pētījumu, kas balstās makroekonomisko indikatoru analīzē. Saskaņā ar to ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir mazāks un šīs Saeimas laikā kāpis tikai vienu gadu (2020. g.) pandēmijas krīzes iespaidā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēdējo gadu laikā ir bijuši atsevišķi mēģinājumi to mazināt, no tiem galvenais – prasība no 2021. gada vidus sociālās iemaksas par katru nodarbināto segt vismaz minimālās algas apmērā. Šī lēmuma iespējamā ietekme uz ēnu ekonomiku gan vērtēta pretrunīgi. Proti, eksperti norādījuši, ka būvniecības un citos labi pelnošos sektoros šis nosacījums aplokšņu algas neizskaudīs, jo tās pastāv papildus oficiāli jau nomaksātajai minimālajai algai. JV pamato ar Finanšu ministrijas apkopotajiem datiem. Tie rāda, ka gada laikā kopš 2021. gada marta par 17% samazinājies to darbinieku skaits, kuru ienākumi ir līdz 500 eiro jeb minimālajai algai, un par 15% palielinājušies darbaspēka nodokļu ieņēmumi.

Partijas solītā obligātā ienākumu deklarēšana visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem nav ieviesta. Tikai 2022. gada martā FM paspārnē strādājošā ēnu ekonomikas novēršanas padome pieņēma ēnu ekonomikas apkarošanas plānu 2021. – 2022. gadam. Tajā teikts, ka padome pēc diskusijām vienojusies izstrādāt normatīvo regulējumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu, paredzot, ka ar 2023. gadu visi iedzīvotāji deklarēs savus ienākumus par 2022. gadu un turpmāk katru gadu. Taču plānā arī norādīts, ka izpilde nav sākta. Partija skaidro, ka krīzes laikā nebija iespējama kvalitatīva diskusija par šo svarīgo jautājumu, kas kardināli maina iedzīvotāju paradumus, tāpēc aptverošāk to risinot šogad.

Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekams minimums

Nav pildīts

JV 4000 zīmju programmā šāda solījuma nav, taču priekšvēlēšanu diskusijās arī tā solīja noteikt ar NĪN neapliekamu minimumu gan telpām, gan zemei, vadoties pēc kvadrātmetriem vai kadastrālās vērtības. Savukārt atbildē par partijas pozīciju LTV JV norādīja: «Nosakot īpašuma ar NĪN apliekamo vērtību, būtu vairāk jābalstās uz konkrētā īpašuma tirgus vērtību vai, iespējams, jāatsakās no mājokļa aplikšanas ar nodokli, bet ar NĪN jāapliek tikai zeme.» Tas netika pieņemts.

Nacionālā apvienība

Katrs darba ņēmējs apdrošināts vismaz minimālās algas apmērā

Pildīts

Pēc garām diskusijām un daudziem iebildumiem Saeima mainīja sociālo iemaksu veikšanas sistēmu. No 2021. gada vidus minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas.

Ēnu ekonomikas cēloņu mazināšana

Daļēji pildīts

Paplašinātajā programmā NA solīja nodrošināt sabalansētus un motivējošus apstākļus, kā arī stingru uzraudzību, kas būtu vērsta uz ēnu ekonomikas cēloņu mazināšanu un taisnīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu, iesaistot kontrolējošās institūcijas. Programmā norādīts arī konkrēts solis: «Uzņēmumi, kuru darbinieku darba samaksa ir mazāka par vidējo nozarē, nevar pieteikties uz valsts iepirkumiem.» Kā jau iepriekš minējām, «SSE Riga» pētnieki lēš, ka ēnu ekonomika nav mazinājusies, tieši pretēji – 2021. gadā pieaugusi līdz 26,6% no IKP. Savukārt starptautisks ēnu ekonomikas pētnieks Frīdrihs Šneiders pētījumā, kas balstās makroekonomisko indikatoru analīzē, secinājis, ka ēnu ekonomika šīs Saeimas laikā augusi tikai vienu gadu (2020. gadā) pandēmijas ietekmē. Arī nosacījums, ka iepirkumos var piedalīties uzņēmumi, kas maksā vismaz vidējo algu nozarē, nav ieviests.

Nepiemērot NĪN pašapdzīvotam mājoklim

Nav pildīts

Partija solīja izveidot taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai – 200 000 eiro. Tieslietu ministrija sagatavoja priekšlikumus ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) neapliekamā minimuma ieviešanai. Vienlaikus 2020. gadā tika publiskots piedāvājums jaunajām kadastrālajām vērtībām, kas nozīmētu būtisku NĪN pieaugumu visos nekustamā īpašuma segmentos. Koalīcijai bija atšķirīgi viedokļi, risinājums netika pieņemts, un Saeima nolēma vēl līdz 2025. gadam saglabāt esošo regulējumu.


Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.