Izsludināta konkursa otrā kārta “Rail Baltica” pamattrases būvdarbiem Latvijā; Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas

Pabeigta starptautiskā konkursa “Rail Baltica” pamattrases būvdarbiem Latvijā otrās kārtas prasību izstrāde un kvalificētie kandidāti uzaicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus otrajā iepirkuma posmā, aģentūru LETA informēja SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pārstāvji.

Ar iepirkuma otro kārtu sperts liels solis, lai 2023.gadā varētu uzsākt dzelzceļa pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas robežām būvniecību, uzsver EDzL pārstāvji.

Pēc konkursa pirmās kārtas darbs turpinās ar piecām būvuzņēmumu apvienībām.

Konkursa otrā posma prasību izstrāde bijis komplicēts darbs, jo iepirkumā paredzētajos darbos iekļauta “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvniecība vairāk nekā 200 kilometru garumā. Būvdarbi ietver teritorijas sagatavošanu, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būvi, inženiertīklu pārvietošanu un sliežu ceļu izbūvi. Būvdarbi ne tikai apvienos daudzus sarežģītus būvniecības elementus, bet būs arī apjomīgākā dzelzceļa infrastruktūras izbūve Latvijā.

Konkursa prasības ņem vērā pieredzi no jau sekmīgi noritējušiem starptautiskiem konkursiem – “Rail Baltica” Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai un “Rail Baltica” stacijas un infrastruktūras izbūvei lidostā “Rīga”, kā arī citu “Rail Baltica” projekta iepirkumu pieredzi kaimiņvalstīs. Līguma pamatā izmantota FIDIC Sarkanā grāmata – starptautiski atzīta un visā pasaulē izmantota līguma forma, to atbilstoši vispārpieņemtai praksei piemērojot “Rail Baltica” noteiktajiem ieviešanas principiem.

Līdz konkursa otrās kārtas iepirkuma izsludināšanai nav bijuši pieejami “Rail Baltica” trases būvprojekti pilnā apjomā, jo būvprojektēšana ir sākta visā Latvijā, taču vēl nav noslēgusies. Tādēļ konkursa organizētājs EDzL piemēros tā dēvēto darba daudzumu pārmērīšanas (“re-measurement”) līguma mehānismu, nevis fiksētas cenas (“lumpsum”). 

EDzL pārstāvji skaidro, ka tas nozīmē, ka apmaksa darbu laikā tiks veikta pēc faktiski paveiktā apjoma, izmantojot vienības cenas, nepieļaujot pārmaksu. Tāpat, balstoties uz starptautiski izplatīto agrīno iesaistes (“early involvement”) metodi, notiks būvnieka iesaiste jau noritošajā projektēšanas fāzē, tādējādi ļaujot optimizēt būvniecības risinājumus atbilstoši būvnieka izvēlētajai tehnoloģijai.

Prasības kandidātiem definētas gan būvdarbu sākšanai un veikšanai, gan arī būves nodošanai ekspluatācijā pēc vairāku gadu būvdarbu veikšanas, apliecinot ilgtermiņa skatījumu par to, kā varētu tikt uzsākta jaunuzbūvētā dzelzceļa ekspluatācija. Ņemot vērā mainīgās cenas būvniecības jomā, paredzēts indeksācijas mehānisms, kas pie esošajām augtajām materiālu cenām ļaus pasūtītājam ietaupīt, ja materiālu cenas samazināsies, apgalvo EDzL.

Kandidātu tehniskie un finanšu piedāvājumi jāiesniedz līdz 31.oktobrim. Iepirkuma komisija par atbilstošāko izvēlēsies tehniski un ekonomiski labāko piedāvājumu. 

Tehniskā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos ietverti arī tādi parametri kā sagaidāmo būvdarbu ietekmes uz vidi mazināšana, piemēram, izmešu mazināšana no izmantotās būvniecības tehnikas, atkārtoti izmantojamu materiālu lietošana un citi, kā arī tādu risinājumu izvēle, kas nodrošina ilgāku kalpošanas laiku.

Pēc konkursa noslēguma plānots, ka būvdarbi ārpus Rīgas sāksies 2023.gadā pēc konkrēto posmu būvprojektu apstiprināšanas. Būvdarbi tiks veikti prioritāri – virzienā no lidostas “Rīga” līdz Lietuvas robežai un no Salaspils Intermodālā kravu termināļa Lietuvas virzienā. Īstenojot šādu būvniecības stratēģiju, ar Eiropas sliežu platuma pieslēgumu sākotnēji tiks nodrošināta dzelzceļa pieeja lidostai “Rīga” un Salaspils Intermodālajam kravu terminālim, nākamajā posmā nodrošinot savienojumu ar Igauniju.

Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies “Rail Baltica” infrastruktūras apkopes punkts. “Rail Baltica” izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus. 

Pamatā būvmateriālu transportēšanai tiks izmantots dzelzceļš, izbūvējot saslēgumu ar esošo 1520 milimetru sliežu tīklu. Līdz ar būvniecības loģistikas bāzes iekārtošanu, prognozējami nākamie darbi sāksies ar inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem – tiltiem pār Iecavas un Mēmeles upi.

Jau ziņots, ka konkursa pirmajā kārtā savu dalību “Rail Baltica” pamattrases būvniecībai bija pieteikuši seši kandidāti – uzņēmumu apvienības, kuras veido 17 būvniecības jomas uzņēmumi, pārstāvot kopumā astoņas valstis (Francija, Spānija, Latvija, Polija, Itālija, Ķīna, Turcija un Dienvidkoreja). Uzaicinājumu piedalīties otrajā kārtā saņēmušas apvienības, kas atbilst iepirkuma kvalifikācijas prasībām. Šis konkurss norisinās līdztekus starptautiskam konkursam par “Rail Baltica” pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumiem.

Konkursa otrajā kārtā uzaicinātas piedalīties personu apvienība “Webuild NGE-TSO JV”, ko veido Itālijas un Francijas uzņēmumi “Webuild S.p.A.”, “NGE Contracting SASU” un “TSO SAS”, personu apvienība “OHLA – Gülermak “Rail Baltica” Joint Venture”, ko veido “Obrascón Huarte Lain, S.A.” (Spānija), “Gülermak Ağır Sanayi İnşaat ve Taahhüt A.Ş.” (Turcija) un “Gülermak Sp. z o.o.” (Polija), personu apvienība “E.R.B. “Rail Baltica” JV”, ko veido “Eiffage Génie Civil SAS” (Francija), “Budimex S.A.” (Polija) un “Rizzani de Eccher S.p.A” (Itālija), personu apvienība, ko veido Spānijas uzņēmums “Aldesa Construcciones S.A.”, Ķīnas uzņēmums “China Civil Engineering Construction Corporation” un Latvijas uzņēmums SIA “TEK Baltic”, kā arī personu apvienība, ko veido Turcijas uzņēmumi “IC İçtaş İnşaat Sanayi̇ ve Ti̇caret A.Ş.” un “Doğuş İnşaat Ve Ti̇caret A.Ş.”.

“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā ir EDzL, bet centrālais projekta koordinators – Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail”.

EDzL ir nacionālais “Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā. Uzņēmums veic projekta “Rail Baltica” realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA – “European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency”) un “RB Rail”, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par “Rail Baltica” projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina Eiropas Savienības (ES) infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

EDzL apgrozījums 2021.gadā bija 3,106 miljoni eiro, bet zaudējumi sasniedza 67 927 eiro. EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija “Rail Baltica” tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.