Aptauja: gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju pārāk reti apmeklē ģimenes ārstu

Lai arī ģimenes ārstu ir ieteicams apmeklēt katru gadu, gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju to dara retāk – 4% aptaujāto apmeklē ģimenes ārstu reizi divos gados, 6% – retāk, 36% – ļoti reti, tikai tad, kad parādās veselības problēmas, 2% – nekad, bet vēl 3% nevarēja sniegt vai sniedza citu atbildi. Vien 18% aptaujāto ģimenes ārstu apmeklē ik gadu, bet 31% – vairākas reizes gadā, secināts “BENU Aptiekas” Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Turklāt šī situācija, salīdzinot ar pērnā gada datiem, nav būtiski mainījusies vai uzlabojusies, portālu informēja uzņēmuma pārstāve Agnija Greiziņa.

Ģimenes ārste Zane Zitmane norādīja, ka profilakses nolūkos veseliem cilvēkiem ģimenes ārstu vajadzētu apmeklēt reizi gadā. Ikgadējā profilaktiskā apskatē tiek veiktas arī asinsanalīzes. Ir saslimšanas, kuras vēl pirms simptomu parādīšanās var pamanīt asinsanalīzēs. Savlaicīgi fiksējot šīs izmaiņas, var laikus uzsākt ārstēšanu, sasniedzot labākus rezultātus. Pie ģimenes ārsta tiek veikta arī asinsspiediena un pulsa mērīšana, plaušu auskultācija, kā arī ādas un limfmezglu apskate. Šīs apskates laikā ārsts var ievērot kādas pazīmes, ko pacients pats nav ievērojis.

Z. Zitmane atzīmē, ka ģimenes ārstu regulāri ir jāapmeklē pacientiem ar hroniskām saslimšanām (sirds un asinsvadu, plaušu, nieru saslimšanām, lieko svaru, cukura diabētu), lai novērtētu un nepieciešamības gadījumā varētu veikt korekcijas ārstēšanas plānā. Regulāri ģimenes ārsts jāapmeklē arī bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet īpaši zīdaiņiem līdz viena gada vecumam.

Pie ģimenes ārsta būtu jāpārrunā vakcinācijas kalendārs, veselīga dzīvesveida pamatprincipi un jāvienojas par turpmāko profilaktisko apskati. Ģimenes ārsts parasti arī atgādina par valstī noteikto skrīningu izmeklējumiem (sievietēm noteiktā vecumā – dzemdes kakla onkocitoloģiskā pārbaude, mammogrāfija, bet vīriešiem – prostatas specifiskā antigēna noteikšana; pēc 50 gadu vecuma – zarnu skrīnings).

Z. Zitmane negatīvi vērtē satraucošos datus – liela daļa iedzīvotāju pie ģimenes ārsta dodas vien tad, kad jau ir piemeklējušas veselības problēmas, jo tādā veidā var ielaist saslimšanas, ko varētu laicīgāk atklāt profilaktiskajās apskatēs.

Aptaujas dati atklāj, ka aktīvāk ģimenes ārstu apmeklē sievietes: 34% aptaujāto sieviešu ģimenes ārstu apmeklē vairākas reizes gadā, 19% – reizi gadā, 3% – reizi divos gados, 4% – retāk, 37% – ļoti reti (tikai tad, kad parādās veselības problēmas), 1% –nekad, 1% sniedza citu atbildi, bet vēl 1 % atbildēja “grūti pateikt”.

Tikmēr no aptaujātajiem vīriešiem 28% ģimenes ārstu apmeklē vairākas reizes gadā, 18% – reizi gadā, 6% – reizi divos gados, 7% retāk, 35% – ļoti reti, tikai tad, kad parādās veselības problēmas, 3% – nekad, vēl 1% sniedza citu atbildi, bet 2% atbildēja “grūti pateikt”.

Savukārt vērtējot datus pēc vecuma kategorijām, visbiežāk ģimenes ārstu apmeklē seniori, bet visretāk – jaunieši. Attiecīgi visaktīvāk ģimenes ārstu apmeklē respondenti vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem (43% – vairākas reizes gadā, 22% – reizi gadā, 1% – reizi divos gados, 3% retāk, 25% – ļoti reti (tikai tad, kad parādās veselības problēmas), 2% – nekad, 3% sniedza citu atbildi, bet 1% atbildēja “grūti pateikt”), bet visretāk respondenti vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem (18% – vairākas reizes gadā, 17% – reizi gadā, 8% – reizi divos gados, 5% retāk, 47% – ļoti reti (tikai tad, kad parādās veselības problēmas), 1% – nekad, 2% sniedza citu atbildi, bet 1% atbildēja “grūti pateikt”).

Arī ģimenes ārste Z. Zitmane savā praksē ir novērojusi, ka sievietes biežāk vēršas pie ģimenes ārsta. Tas skaidrojums ar to, ka sievietes kopumā vairāk rūpējas par savu veselību. Savukārt seniori biežāk apmeklē ģimenes ārstu saistībā ar hronisko saslimšanu uzraudzību. Tomēr arī jauniešiem ģimenes ārstu profilaktiskos nolūkos būtu ieteicams apmeklēt vienu reizi gadā.

Tāpat ģimenes ārsta konsultācija noteikti ir nepieciešama akūtās situācijas, piemēram, pie ausu, kakla, galvas sāpes, asinsspiediena svārstībām, ieilgušas temperatūras, ieilguša klepus, sāpīgas urinācijas, tūskas, neskaidru izsitumu, kā arī sasitumu gadījumā.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, augustā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

Foto: Pixabay.com