Augļkopji: Augļu un ogu raža šogad ir laba, bet uztraucoša ir iedzīvotāju pirktspēja

Latvijā šogad augļu un ogu raža ir lielāka nekā pērn, tomēr nozares pārstāvjus uztrauc degvielas un energoresursu sadārdzinājumus, kā arī iedzīvotāju pirktspēja, aģentūrai LETA atzina aptaujātie augļkopji.

Ražas lielums un kvalitāte šogad Latvijas reģionos ir atšķirīga, aģentūrai LETA sacīja Latvijas augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētaja vietnieks un ZS “Pīlādži” īpašnieks Jānis Zilvers.

Viņš skaidroja, ka Kurzemē un Zemgalē, kur nokrišņu ir bijis vairāk, augļi un ogas ir padevušies lielāki, bet Vidzemē ilgstoši sausa laika ietekmē tie ir mazāki. Tāpat lielais mitruma līmenis ir bijis padevīgs ābeļu kraupim un ir saimniecības, kas nav varējušas nosargāt savas ražas. Zilvers arī gan norāda, ka šogad augļu dārziem nav bijuši lieli krusas postījumi.

Tāpat LAA valdes locekle, Saldus novada augļkope un Z/S “Mucenieki” īpašniece Ligita Rezgale stāstīja aģentūrai LETA, ka viņas saimniecībā ogu raža ir padevusies ļoti veiksmīga.

Arī Edmunds Grīnbergs, SIA “Pūres dārzi” īpašnieks aģentūrai LETA teica, ka saimniecības raža ir līdzīga kā pērn, lai gan mainīgo laika apstākļu dēļ kvalitatīvu ražu šogad izaudzēt bijis grūtāk. Tāpat saimniecībā ir novērots darba roku trūkums un saimnieks paredz, ka visu rudens ābolu ražu novākt nevarēs.

Pēc augļkopju minētā, Ukrainas iedzīvotāju atsaucība uz sezonālo dabu ir dažāda, tomēr lielākoties Ukrainas pilsoņi cer atrast savai profesijai pietuvinātu darbu vai atgriezties Ukrainā, tāpēc Ukrainas iedzīvotāju darbinieku vidū šajā sezonā ir bijis maz.

Komentējot energoresursu cenu kāpumu, Zilvers aģentūrai LETA skaidroja, ka jūlija elektrības rēķins salīdzinoši ar pagājušo gadu palielinājies trīs reizes, tāpat ļoti lielas izmaksas tiek plānotas saistībā ar augu dzesēšanu un saldēšanu. Viņš stāstīja, ka ja rēķins ražas un augļu dzesināšanas mēnešos pērn bija apmērām 1000 eiro mēnesi, tad pašlaik septembra un oktobra rēķini plānojas trīs līdz četras reizes lielāki.

Aptaujātie augļkopji gan ir vienisprātis, ka energoresursu sadārdzinājumu ar uzcenojumu gala produkcijai atsvērt nevar. Grīnbergs atzina, ka “Pūres dārzi” gala produkcijas uzcenojums šogad ir 10%, lai uzņēmums varētu atmaksāt energoresursu izmaksas. Viņš arī stāsta, ka izmaksu sadārdzinājumu nevar pilnībā nosegt pieliekot lielāku uzcenojumu gala produkcijai, jo iedzīvotāju pirktspēja arī nav palielinājusies.

Lai gan Rezgale aģentūrai LETA arī atzina, ka uzcenojumam jābūt līdzvērtīgam patērētāju pirktspējai, viņa arī ir novērojusi, ka cilvēki pēc Covid-19 ir sākuši ogas un augļus uzturā lietot vairāk.

Foto: ntz.lv