Ekonomistu apvienības politisko partiju vērtējuma augšgalā “Attīstībai/Par!”, “Jaunā vienotība” un “Konservatīvie”

Ekonomistu apvienības (EA) ekspertu veiktajā partiju programmu un līderu vērtējumā pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām labākos rezultātus guvušas esošās koalīcijas partijas – “Attīstībai/Par!” (AP), “Jaunā vienotība” (JV) un “Konservatīvie”.

Vienlaikus EA eksperti norāda uz to, ka partiju programmās trūkst spilgtu ideju un to ir mēģināts kompensēt ar pieredzējušu līderu piesaisti.

EA eksperti pirms 14.Saeimas vēlēšanām vērtēja esošās koalīcijas partijas – “Jauno Vienotību”, Nacionālo apvienību, “Attīstībai/Par!”, “Konservatīvos”, kā arī tās partijas, kas pēc socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS datiem šogad augusta vidū bija pārvarējušas 5% barjeru – “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie”, “Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienība un “Latvija pirmajā vietā”.

“Ņemot vērā, ka Ekonomistu apvienības ekspertu komandā bija iekļauti ekonomisti, tieslietu, drošības un vadības jautājumu profesionāļi, varējām vispusīgi un dziļi novērtēt partiju piedāvājumu un izvirzītos līderus. Vērtējām gan ideju dzīvotspēju un aktualitāti, gan atbilstību Latvijas izaugsmes mērķiem un iespējas šīs idejas finansēt. Partiju un politisko līderu novērtējums ir vērtīgs palīgs vēlētājiem, lai noorientētos plašajā partiju piedāvājumu klāstā,” uzsver EA prezidents Ojārs Kehris.

Politiķu un partiju vērtēšanai tika izveidota ekspertu komanda, kurā iekļauti EA biedri un ārējie eksperti, vērtēšanas procesa partneris bija nacionālā informācijas aģentūra LETA. Partiju programmas un politiķus šogad vērtēja Māris Avotiņš, Mārtiņš Āboliņš, Aiga Ārste Avotiņa, Olga Bogdanova, Juris Cebulis, Elmārs Kehris, Edmunds Krastiņš, Lauris Liepa, Andris Liepiņš, Jānis Platais, Filips Rajevskis, Pēteris Strautiņš un Baiba Šmite-Roķe.

Partiju programmu vērtējumā augstu arī jaunpienācēji

EA partiju programmas – īsās 4000 zīmju, kā arī pilnās programmas – vērtēja trijos galvenajos virzienos. Pirmkārt, tika vērtēta valsts attīstības stratēģija un tās finansēšanas plāns, otrkārt, ekonomisti partiju programmās vērtēja ekonomikas, enerģētikas un zaļā kursa stratēģijas, kā arī vērtējumu saņēma cilvēkkapitāls un drošības jautājumi. Katrā no tiem partijas saņēma divas “atzīmes”: par programmas risinājumu ilgtspēju jeb atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības vajadzībām, kā arī par programmas saturu jeb risinājumu detalizācijas pakāpi, realizācijas iespējamību un atbilstību kopējām partijas programmas nostādnēm.

Novērtējot politisko partiju un apvienību programmas, augstāko vērtējumu ir saņēmusi “Attīstībai/Par!”(86 punkti), “Jaunā Vienotība” (84 punkti) un “Konservatīvie” (84 punkti).

Programmu vērtējumā daudz neatpaliek arī politiskie spēki, kas šajā Saeimā nav pārstāvēti, – partija “Progresīvie” (83 punkti) un “Apvienotais saraksts” (82 punkti).

Savukārt viszemāko programmas vērtējumu ir saņēmusi “Latvija pirmajā vietā” (47 punkti) un “Saskaņa” (48 punkti). Programmu vērtējuma “viducī” ir Nacionālā apvienība (74 punkti) un Zaļo un zemnieku savienība (68 punkti).

“Attīstībai/Par!” programma visaugstāk ir novērtēta ekonomikas un enerģētikas, kā arī cilvēkkapitāla sadaļā (abās 16 punkti). Savukārt zemākais vērtējums (12 punkti) bijis zaļā kursa un ilgtsepējas programmas sadaļas vērtējumā, lai gan partijas ministri visu 13.Saeimas sasaukuma laiku ir vadījuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

“Jaunā Vienotība” visaugstākos programmas vērtējuma punktus savākusi ekonomikas un enerģētikas sadaļā (17 punkti), bet zemākais vērtējums ir par tiesiskumu un drošību (12 punkti). “Konservatīvajiem” augstākais vērtējums arī dots par ekonomiku un enerģētiku (17 punkti), bet zemākais novērtējums ir saņemts par finansēm (11 punkti), kā arī zaļā kursa stratēģijai un ilgtspējai (12 punkti).

Savukārt “Progresīvie” visaugstāk novērtēti tieši zaļā kursa stratēģijā un ilgtspējā (16 punkti), bet zemākais vērtējums ir par finansēm (12 punkti). “Apvienotais saraksts” visaugstāko vērtējumu no EA ekspertiem saņēmis par tiesiskumu un drošības jautājumiem (16 punkti), bet zemāko finansēs (11 punkti).

Kopumā zemākā vērtējuma saņēmēja “Latvija pirmajā vietā” visaugstāk novērtēta sadaļā par cilvēkkapitālu (11 punkti), bet viszemākos vērtējumus (6 punktus) saņēmusi par tiesiskumu un drošību, kā arī finansēm. “Saskaņa” visvairāk punktus saņēmusi par zaļo kursu, ilgtspēju un cilvēkkapitālu (10 punkti), bet zemākos punktus EA piešķīrusi par finanšu, kā arī tiesiskuma un drošības programmu sadaļām (6 punkti).

Kopumā EA partiju programmās visaugstāko vērtējumu ir devusi ekonomikas, enerģētikas un zaļā kursa stratēģijas sadaļā, bet visvājākais vērtējums partiju programmās ir valsts stratēģijai un tās finansēšanas plānam.

Partiju programmās maz konkrētības

EA norāda, ka visas vērtētās partijas ir devušas solījumus, ka papildus finansējums tiks valsts iekšējās un ārējās drošības jomā. Ir solījumi par investīcijām enerģētiskajā neatkarībā, kā arī par to, ka tiks meklēti risinājumi īstermiņa problēmām. Tāpat solīta tēriņu palielināšana sociālajā sfērā.

Tomēr priekšvēlēšanu programmu nodokļu sadaļā trūkst ietilpīgu pasākumu Valsts kases papildināšanai, lai finansētu papildu izdevumus. EA secina, ka piedāvātie pasākumi samazinās fiskālo telpu un neļaus indeksēt darba samaksu atbilstoši inflācijas pieaugumam. Tāpat partijas izvairās ko solīt attiecībā uz valsts budžeta bilanci un valsts ārējā parāda vadības stratēģiju.

“Lai arī partijas apzinās izaicinājumus, kuri saistīti ar energoresursu cenu sadārdzinājumu un pieejamību īstermiņā, iztrūkst sistēmiska un aptveroša pieeja energoapgādes drošuma paaugstināšanai vidējā un ilgtermiņā. Piedāvātie pasākumi un risinājumi ir nepilnīgi,” norāda viens no EA ekspertiem Andris Liepiņš.

Savukārt jomās, kas skar cilvēkkapitālu, partijas lielākoties pievēršas īstermiņa mērķiem, lai risinātu šodienas problēmas, nevis veiktu nākotnes attīstībai nepieciešamas pārmaiņas attiecīgajās nozarēs. Piemēram, partijas sola palielināt finansējumu – strādājošo algām vai nozarei kopumā -, taču gandrīz neviena no programmām nesniedz skaidrojumu, kādā veidā tiks sagādāts solītais papildu finansējums.

Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmē mainījusies arī partiju retorika iekšējās un ārējās drošības jautājumos. “Drošības jautājumā partiju programmās dominē priekšlikumi palielināt aizsardzības budžetu un stiprināt Latvijas dalību kolektīvās drošības sistēmās. Krievijas agresija Ukrainā ir atvieglojusi kandidātu pozīciju militārās drošības jautājumos, tomēr, acīmredzot, orientēšanās uz aizsardzību novērsusi to uzmanību no nepieciešamības stiprināt tiesisku valsti, kas šajās vēlēšanās lielākai partiju daļai vairs nešķiet aktuāla,” norāda viens no EA ekspertiem Lauris Liepa.

Visaugstāk vērtē Bordānu un Pūci

No partiju līderiem EA vērtēja politiķus, kuri ir pieteikti Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatiem. Partiju pārstāvjiem tika uzdoti vairāki jautājumi, kā arī analizēta viņu pieredze un reputācija. Partiju līderu vērtēšanai tika izveidota kompetenču matrica, kurā ietvertas trīs būtiskākās kompetences – tehniskā pieredze, līderība, sabiedrības pārzināšana un motivācija.

Visaugstāko vērtējumu EA ekspertuprāt ir saņēmis “Konservatīvo” līderis un pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns un “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce (abi 34 punkti). Viņiem seko tagadējais Ministru prezidents un “Jaunās Vienotības” līderis Krišjānis Kariņš un “Attīstību/Par!” pārstāvošais veselības ministrs Daniels Pavļuts (abi 31 punkts). Savukārt tagadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) un finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), katrs saņēmuši 30 punktus.

Augstāk par 25 punktiem ekonomisti novērtējuši arī Uldi Pīlēnu (“Apvienotais saraksts”, 28 punkti), Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība, 28 punkti), Māri Kučinski (“Apvienotais saraksts”, 26 punkti), Aināru Šleseru (“Latvija pirmajā vietā”, 26 punkti), Gati Eglīti (“Konservatīvie”, 25 punkti) un Andri Šuvajevu (“Progresīvie”, 25 punkti).

Savukārt zemāko vērtējumu politiķu vidū saņēmusi “Latvija pirmajā vietā” finanšu ministra amata kandidāte Karina Plaude (13 punkti). Politisko līderu vērtējuma lejasgalā ar 17 punktiem EA ierindojusi arī Ralfu Nemiro (“Latvija pirmajā vietā”), Aivaru Lembergu (ZZS) un Didzi Šmitu (“Apvienotais saraksts”).

EA partiju programmu un politisko līderu kopvērtējumā visaugstākos punktus savākusi “Attīstībai/Par!”(181 punkts), tai seko “Jaunā Vienotība” (168 punkti) un “Konservatīvie” (166 punkti). Savukārt zemākais vērtējums ir “Latvija pirmajā vietā” (104 punkti) un “Saskaņai” (102 punkti).

Partiju programmu vērtēšanu EA veic kopš 6.Saeimas vēlēšanām 1995.gadā, bet partiju līderi tiek vērtēti kopš 13.Saeimas vēlēšanām 2018.gadā.

14.Saeimas vēlēšanas notiks 1.oktobrī.