“Zemnieku saeima”: Zaļais kurss būs spiediens uz liellopu gaļas tirgu

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, portālam uzsvēra biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

“Tātad kurzemnieki no Latgales un otrādi piena teliņus pārvadāt nevarēs,” skaidroja “Zemnieku saeimā”, piebilstot, ka minētie ierobežojumi sašutumu izraisījuši ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.

“Zemnieku saeima” lopkopības eksperts Raimonds Jakovickis norādīja, ka jebkurām likumdošanas izmaiņām primāri ir jāaizsargā dzīvnieki, taču tām jābūt zinātniski pamatotām un praksē ieviešamām. Viņš uzsvēra, ka mūsdienās jau pieejami dažādi tehnoloģiski uzlabojumi, kas veicina transportēšanas kvalitāti un dzīvnieku labturību ceļā, turklāt, pirms šāda lēmuma pieņemšanas, būtu jāveic arī sociāli ekonomiskās ietekmes izvērtējums.

“Mēs eksportējam dzīvus dzīvniekus uz ES un ārpus tās, kā arī importējam vaislas dzīvniekus. Šie grozījumi īpaši skars bioloģiskās saimniecības, jo 80% no mūsu gaļas liellopiem ir bioloģiski audzēti,” minēja Jakovickis. Pēc viņa paustā liellopu gaļas nozare gadā eksportē ap 60 000 un importē vairāk nekā 2000 dzīvniekus, tādēļ to pārvadāšana ir neatņemama lopkopības produkcijas ražošanas un tirdzniecības daļa.

Kā atzīmēja Jakovickis, gan dzīvnieku pircēji, gan audzētāji ir ieinteresēti, lai pārvadājumos tiktu ievēroti visi labturības principi un dzīvnieki pēc braucieniem nebūtu novārguši. Turklāt esošais regulējums paredz ievērot augstus labturības standartus, padzirdīt, paēdināt un atpūtināt dzīvniekus pārvadājuma laikā. Tāpat pašreizējā regulējumā ietvertas arī speciālas prasības transportlīdzeklim.

“EP pēdējā brīža papildinājumi par dzīvnieku pārvadāšanas aizliegumu dažādu kategoriju dzīvniekiem nākotnē var būtiski ietekmēt Latvijas un pārējās ES dalībvalstu dzīvnieku pārvadājumus, kas negatīvi atsauksies uz eksporta tirgiem,” prognozēja Jakovickis.

Tikmēr biedrības valdes loceklis Kaspars Ādams stāstīja, ka Latvijā gandrīz visi mazie piena teļi, it sevišķi buļļi, jau 14 dienā pārsvarā tiek eksportēti uz Lietuvu, Izraēlu, Poliju vai Holandi. Ar jauno regulējumu no 2023.gada tā vairs nevarēs un piensaimniekiem sadzimušie bullīši būs jātur līdz 35 dienu vecumam. Telītes netiek eksportētas, jo tās paliek saimniecībā ataudzēšanā. Grūsno liellopu eksports Latvijā pagaidām nav nozīmīgs, un tāpēc šīs izmaiņas būtisku iespaidu neatstās.

“Savukārt kaujamo liellopu transportēšanas ierobežojums līdz astoņām stundām būtiski skars lauksaimniekus, jo pašlaik šie lopi pārsvarā tiek realizēti Lietuvas un Polijas kautuvēs,” skaidroja Ādams, iestarpinot, ka, ja šo valstu tirgus ar dzīviem dzīvniekiem nebūs sasniedzams, tad vietējām kautuvēm nebūs konkurentu un tas var novest pie tā, ka lauksaimnieki nevarēs ietekmēt cenas.

Zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Juris Cīrulis piebilda, ka līdzšinējai kārtība būtu nevis jāaizliedz, bet jāpilnveido. “Pie jaunajiem noteikumiem lauksaimnieki ir tikai zaudētāji. Labums ir vienīgi tiem, kuri strādā pie jaunu likumu un noteikumu ģenerēšanas, imitējot darbu, lai saglabātu savus beņķus esošajos amatos,” sacīja Cīrulis.

Tā kā EP rekomendācijas vēl jāvērtē EK, tad “Zemnieku saeima” cer, ka tās pārstāvji būs pragmātiskāki. Tāpat biedrībā pauda cerību, ka ka EK pirms EP rekomendāciju ņemšanas vērā veiks ietekmes invertējumu un prasīs Eiropas Pārtikas drošības aģentūrai (EFSA) izvērtēt zinātniski pamatotus dzīvnieku pārvietošanas prakses uzlabojumus, nevis fokusēsies tikai uz pārvietošanas laiku.

Pašreiz spēkā esošie dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi noteic divus pārvadāšanas termiņus – tuvs pārvadājums jeb pārvadājums, kura ilgums nepārsniedz astoņas stundas, kā arī tāls pārvadājums jeb pārvadājums, kura ilgums pārsniedz astoņas stundas no brīža, kad pirmais dzīvnieku sūtījuma dzīvnieks tiek pirmo reizi pārvietots.

Noteikumi arī paredz, ka dzīvnieku pārvadājums ārpus Latvijas Republikas robežas nav ilgāks par 12 stundām, transportlīdzeklī pārvadājot cūkas bez nepārtrauktas ūdens padeves, kā arī zirgu dzimtas dzīvniekus, liellopus, aitas un kazas.

Lai nodrošinātu dzīvnieku pārvadāšanu, attiecīgajam transportlīdzeklim un pārvadātājam jābūt saņēmušam atļauju Pārtikas un veterinārajā dienestā.

“Zemnieku saeima” ir nevalstiskā organizācija, kas apvieno vairāk nekā 800 biedrus, kuri pārstāv visas lauksaimniecības nozares. Biedri apsaimnieko vairāk nekā 662 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, saimniecībās nodarbinot vairāk nekā 6000 darbinieku. “Zemnieku saeima” darbības galvenais mērķis ir Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecība, iesaiste likumdošanas veidošanas procesos valsts un ES līmenī, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozares attīstību Latvijā.

Foto: Kalēji/facebook.com