Iecavnieki nemierā ar esošo parlamenta vēlēšanu sistēmu

Latvijas lielākajā iecirknī šoreiz uz balsošanu ieradušies par 600 pilsoņiem vairāk nekā uz 13. Saeimas vēlēšanām

Vēlēšanu iecirknis Iecavā ir ne tikai lielākais Bauskas novadā, bet arī visā Latvijā. Iedzīvotāju aktivitāte šogad ir īpaši augsta, tādēļ iecirknim pat nācies lūgt papildu vēlēšanu aploksnes. Šeit 1. oktobrī balsojuši 4 207 pilsoņi (13. Saeimas vēlēšanās – 3606), derīgas zīmes – 4 152.

Vēlētāji Iecavā laikrakstam pastāsta, kas palīdzēja izvēlēties sarakstu, kam atdot savu balsi, un ko sagaida no jaunās Saeimas.

«Šogad bija diezgan grūta izvēle, ja salīdzina, kā bija pirms četriem gadiem. Bija liels partiju daudzums, kas man personīgi bija par daudz,» atklāj iecavnieks Daniels Cjaputa, «bija arī tā, ka sākumā neviens no sarakstiem «neuzrunāja», tāpēc vairāk skatījos un vadījos pēc cilvēku personībām sarakstos.» D. Cjaputa atzīst, ka pirms vēlēšanām pētīja partiju programmas, taču lielāku uzsvaru liek uz to, kādi ir cilvēki sarakstos, ņemot vērā pieredzi un viņu darbus. «Man liekas, ka ar savu balsi ir iespēja pateikt savu nostāju, intereses un virzienu, kādā valstij ir jāiet,» tā D. Cjaputa, «galvenā cerība ir tāda, lai nākamā Saeima neķīvētos un nekonfliktētu savā starpā, bet lai tiešām spētu efektīvi sastrādāties. Galvenais, lai darbs iet uz priekšu.»

Pastāv zināma ignorance
Savas pirmās vēlēšanas aizvadīja iecavniece Linda, kura atzina, ka izvēlēties partiju, kurai atdot savu balsi, bija viegli. «Internetā ir pieejami testi, un, ja ikdienā neseko līdzi politikai, tad vari vairāk saprast pēc šiem testiem,» stāsta Linda, «es apmēram zināju, par ko vēlos balsot, bet šie testi palīdzēja man apstiprināt manas domas.» Jauniete uzskata, ka vēlēšanās ir jāpiedalās, lai parādītu savu nostāju un pieņemtu pats savu izvēli. «Ja mēs to nedarīsim, tad izvēle tiks veikta mūsu vietā. Neviens negrib, lai ar viņa likteni notiek lietas, kurām pats neesi piekritis,» uzskata Linda, «ja notiek kaut kas, ko nevēlamies, tad vismaz zinām, ka esam kaut ko darījuši lietas labā.» Viņa cer sagaidīt jebkādus uzlabojumus, kā arī attīstību un drošību.

«Nevaru saskaitīt, kuras vēlēšanas man šīs jau ir,» atzīst vietējais Stepans Drozdovs, «šogad bija kārtīgi jāpadomā, par ko balsot. Pētīju to, ko partijas ir darījušas, kas ir izdarīts, arī to, cik reāli ir solījumi un no kurienes nāk līdzekļi. Informācijai sekoju līdzi internetā, televīzijā, radio.» S. Drozdovs atzīst, ka nav apmierināts ar vēlēšanu sistēmu tāpēc, ka ir citi kandidāti, par kuriem viņš vēlas atdot savu balsi, bet viņu sarakstos nav, jo tie ir sadalīti pa reģioniem. «Tā vairs nav mana izvēle, jo tikai to, ko man iedod šajā reģionā, par to man jābalso, tas ir liels trūkums,» atzīst iecavnieks, «četros gados ir viena reize, kad iespējams izvēlēties. Vienmēr esmu bijis aktīvs vēlētājs.»

Kungs uzskata, ka darāmā ir ļoti daudz un daudz kas ir jāpaveic. «Ja rīcība būtu saskaņā ar tautas vēlmēm, būtu labi, bet daudz kas netiek ņemts vērā, pastāv zināma ignorance,» domās dalās S. Drozdovs, «no jaunās Saeimas ceru sagaidīt rīcību par labu valstij, tautai, iedzīvotājiem. Galvenais, kas ir jāmaina, ir vēlēšanu sistēma un attieksme pret cilvēkiem. Jābūt arī iespējai atsaukt deputātus, kuri nepilda solījumu tautai, īpaši tad, ja atstāj partiju un aiziet pie citas partijas. Ja reiz esi atstājis partiju un to, ko esi solījis, tad tev jāiziet ārā no deputātiem, nevis jākļūst par neatkarīgu deputātu. Tas ir galīgi nepareizi.» Viņaprāt, valsts valdība neredz īsto politisko situāciju, kāda ir pasaulē un Eiropā, un nerīkojas tai atbilstoši. «Mēs pakļaujamies kaut kam un esam atkarīgi no Eiropas Savienības rīkojumiem un regulām, un maz ko lemjam paši savas tautas labā. Vairāk pakļaujamies nekā darām kaut ko,» uzskata S. Drozdovs.

Vajag saimniekošanu un kārtību
«Izvēle bija interesanta, jo sarakstos ir ļoti odiozi cilvēki,» uzskata iecavnieks Gunārs Lazda, «cūcības bija no zemniekiem (ZZS), kuri nekaunīgi aizstāvēja Lembergu, un ir arī ar «novirzēm» cilvēki.» G. Lazda jau visu gadu seko līdzi informācijai, kā arī skatījies priekšvēlēšanu debates. «Skumji ir arī tas, ka cilvēks, par ko gribu balsot, nav Zemgales sarakstos,» pauž iecavnieks, «tomēr uzskatu, ka nākt balsot un izdarīt savu izvēli ir svarīgi.»

«Šoreiz izvēlēties nebija viegli, jo visus gadus vēlēju par vienu partiju, bet šogad vīlos,» stāsta Laura Cimdiņa-Rozentāle, «informāciju izvēlei ieguvu sociālajos tīklos, kā arī skatījos diskusijas un iepazinos ar programmām.» Iedzīvotāja uzskata, ka noteikti ir jāceļ algu līmenis atbilstoši tēriņiem. «Balsot ir svarīgi, lai kaut kas mainītos, nevis paliktu tā, kā tas ir pašlaik,» domā L. Cimdiņa-Rozentāle.

Izvēli par vieglu uzskata iecavnieks Gunārs Hermanis, kurš pirms vēlēšanām aktīvi skatījies priekšvēlēšanu diskusijas. «Vēlēt vajag, jo vajag kārtību un saimniekošanu,» uzskata G. Hermanis, «es nekad neesmu vēlējis par vienu un to pašu partiju, jo labāk ir, ja nomainās, bet nu beigās jau tāpat iznāk, kā iznāk.» No jaunās Saeimas iecavnieks sagaida algu pacelšanu un labklājību, jo tas, viņaprāt, ir pats galvenais, kas iedzīvotājiem ir nepieciešams.

Vēlēt jāmāca arī jaunajai paaudzei
«Patiesībā izvēle nebija grūta, jau bija skaidrs, par ko balsošu,» stāsta iecavniece Madara Lindava, «skatījos gan diskusijas, gan arī vērtēju pēc partiju aktivitātes sociālajos tīklos, kā tās sevi pozicionē internetā. No jaunās Saeimas sagaidu valsts un tautas drošību, kas ir pirmais, kas ir svarīgi, bet, protams, arī labklājību kopumā.»

M. Lindava uzskata, ka balsot ir svarīgi tādēļ, ka iedzīvotāju pienākums ir veidot valsti kopā. «Mēs nevaram internetā paust, ka viss ir slikti, ja mēs paši lēmumu pieņemam vai drīzāk nepieņemam, nenākot uz vēlēšanām,» teic M. Lindava, «arī bērniem ir svarīgi mācīt nākt vēlēt, jo viņi ir mūsu nākotne. Mēs katrs novecojam, un mūsu nākamā paaudze ir mūsu turpinājums – tas, ko mēs viņiem parādām un pastāstām, ir tas, ko viņi turpinās darīt. Cik apzinīgi un pareizi, tas ir atkarīgs no mums, pieaugušajiem.»

Bez starpgadījumiem
«Vēlētāju aktivitāte šogad ir negaidīti augsta, un mums pat nācās lūgt papildu aploksnes, jo uz iecirkni tika iedotas 4000,» stāsta Iecavas vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Artūrs Timermanis. Strādāšanu Latvijas lielākajā vēlēšanu iecirknī A. Timermanis atzīst par stresa pilnu, lai gan iecirknī jūtas ērti un komfortabli.

«Šogad arī nav bijuši starpgadījumi kā, piemēram, iepriekšējos gados, kad ieradās iereibuši cilvēki vai tamlīdzīgi,» par iecirkņa darbību stāsta A. Timermanis, «ir tā, ka pāris reižu dienā mums ir jānosūta ziņojumi, un tad serveris tiek noslogots, tāpēc arī ir elektronisko sakaru pārrāvumi. Bet par to tiek ziņots, kam seko attiecīga rīcība.» A. Timermanis uzskata, ka vēlēt ir jāiet, jo tas ir pilsoņa pienākums. «Pat viena balss ir no svara, tāpēc noteikti jādodas vēlēt,» tā Artūrs Timermanis.