NA un JV neizdodas panākt kompromisu attiecībā uz koalīcijas sastāvu

Nacionālajai apvienībai (NA) nav izdevies nonākt pie kompromisa ar “Jauno vienotību” jautājumā par koalīcijas sastāvu un “Progresīvo” uzņemšanu valdību veidojošo partiju lokā.

“Mums ir atšķirīgi viedokļi par to, kādu koalīcijas modeli veidot – NA redz, ka tā būtu trīs partiju koalīcija,” pirmdien pēc abu partiju sarunām žurnālistiem paziņoja NA līderis Raivis Dzintars.

Vaicāts, vai NA apsver kādu alternatīvu koalīcijas modeli, Dzintars norādīja, ka par tādiem variantiem nav informēts. Arī partijas “sabloķēšanos” ar “Apvienoto sarakstu” NA pārstāvis noliedza.

Dzintars nepiekrita pilnībā politologu iepriekš paustajam viedoklim attiecībā uz nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā, lai nesamazinātos partijai iedalīto ministriju skaits. “Tas ir viens no apsvērumiem, bet šajā gadījumā tas noteikti nav būtiskākais,” sacīja NA līderis.

Tāpat NA sarunas laikā JV piedāvāja vairākas tēmas, par kurām partijai būtu svarīgi panākt vienošanos valdībā – ārējās un iekšējās drošības politika, investīcijas valsts izaugsmē, tai skaitā zinātnē, ražošanā, eksportā, produktivitātē un nodokļu politikā, enerģētika, kas ietver neatkarību no Krievijas un resursu pieejamību, atbalsta principi iedzīvotājiem saistībā ar komunālo maksājumu cenām un inflāciju, nacionālās kultūras atbalsts, zemkopības nozare, demogrāfijas mērķi un īstenošanas pasākumi, pedagogu, veselības un iekšlietu darbinieku atalgojums, plānotie atbalsta pasākumi sociāli neaizsargātām grupām, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī nacionālā politika, tai skaitā valoda, pilsonība un imigrācija.

Vaicāts, vai, ņemot vērā prezidenta un JV pausto nostāju, ka ministram vajadzētu būt iedzīvotāju atbalstu vēlēšanās guvušam partijas pārstāvim, partija ministra amatam virzīs līdzšinējo zemkopības ministru Kasparu Gehardu, Dzintars norādīja, ka NA par to vēl nav lēmusi. Viņaprāt, valdības veidošanas procesā šis nebūs vienīgais problemātiskais jautājums.

Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība”, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība – 16, “Apvienotais saraksts” – 15, Nacionālā apvienība – 13, “Stabilitātei!” – 11, “Progresīvie” – 10 un “Latvija pirmajā vietā”, kura ieguvusi deviņus mandātus.