KNAB sācis resorisko pārbaudi par Putina iespējamajiem maksājumiem Šleseram

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atbilstoši savai kompetencei sācis resorisko pārbaudi par publiski izskanējušo informāciju, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jaunievēlētajam Saeimas deputātam Aināram Šleseram (LPV) esot maksājis, aģentūrai LETA atzina birojā.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris ceturtdien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ka Šlesers, pametot politiku, bija izveidojis uzņēmumu kopā “Krievijas dzelzceļu”, kas nodarbojās ar loģistikas un transporta pakalpojumiem. Ja Šlesers ir saņēmis finansējumu, strādājot kā amatpersona šajā uzņēmumā, tas ir cits jautājums, taču SAB rīcībā līdz šim nav bijusi informācija, kuru minējis žurnālists Dmitrijs Muratovs, piebildis Zviedris.

Ņemot vērā, ka KNAB sācis pārbaudi un arī pats Šlesers vērsies pie tiesībsargājošām iestādēm, Zviedris paļaujas uz izmeklēšanas iestāžu darbu, pārbaudot šo paziņojumu. Ja Muratovam ir kādi pierādījumi par šāda veida finansēšanu, tad Zviedris būtu pateicīgs, ja tie tiktu nodoti Latvijas likumsargiem.

Putins vairākiem rietumvalstu politiķiem, tai starpā Saeimas deputāta amata kandidātam Šleseram, esot maksājis no 1,5 līdz diviem miljoniem eiro gadā, nesen intervijā “Youtube” kanālā “Solodnikov” apgalvojis laikraksta “Novaja Gazeta” redaktors Dmitrijs Muratovs.

“Kad Krievijas prezidents Vladmirs Putins smejas par rietumu vērtībām, es saprotu, kāpēc viņš to dara. Viņš zina šo vērtību cenu. Viņa labā strādā vairāki rietumvalstu politiķi,” teicis Muratovs, papildinot, ka katra kara diena Ukrainā Krievijai izmaksā 500 miljonus eiro, un tieši tikpat Krievijai par energoresursiem maksā Eiropa.

Pēc Muratova teiktā, Krievijas valsts uzņēmumā “Rosneft” ar Putina ziņu darbā ir pieņemti ietekmīgi rietumu pasaules politiķi. Starp šiem politiķiem viņš nosauca Austrijas bijušo ārlietu ministri Karinu Knaislu, pie kuras Putins pat bijis kāzās, bijušo Somijas premjerministru Esko Tapani Aho, bijušo Austrijas kancleru Volfgangu Šiselu, kā arī bijušo satiksmes ministru Šleseru.

Informācija par Šlesera iespējamo saistību ar Krieviju parādījās jau šā gada februārī, kad, pētot Krievijas publisko akciju sabiedrību saistību ar ārvalstu politiķiem, izdevums “Novaja Gazeta” nosauca 14 personas. Viņu vidū bija arī Šlesers.