Vasarā Rīgas tirdzniecības centros apmeklētāji ir atgriezušies pie “normālas dzīves”, kāda tā bija pirms Covid-19. Ja salīdzina preču grupas, tad šobrīd cilvēki līdzīgā apmērā kā pirms Covid-19 tērē naudu apģērbam, modes lietām, kosmētikai, izmanto restorānu pakalpojumus utt., intervijā aģentūrai LETA stāsta tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja Iveta Priedīte. Viņa gan arī atzīst, ka, sākoties rudenim, cilvēki ar tēriņiem ir piesardzīgāki, gaidot jaunos apkures rēķinus. Arī tirgotāji pārskata procesus, saīsina darbalaiku, izvērtē alternatīvas, lai taupītu energoresursus.
Pagājušajā gadā tirdzniecības centra “Spice” pārvaldītāja apgrozījums samazinājās par 16,6%. Kādi ir šā gada pirmā pusgada “Spices” rezultāti, un kādu kopumā prognozējat šo gadu? Kad plānojat sasniegt apjomus, kādi bija pirms Covid-19 krīzes?
Pagājušā gada un arī 2020.gada apgrozījuma samazinājumu ietekmēja gan nomniekiem piešķirtās atlaides, gan arī ieņēmumu kritums no citiem “Spices” sniegtajiem pakalpojumiem. Šogad mēs esam pozitīvu pārmaiņu priekšā, jo tirdzniecības centrā notiek interjera atjaunošana, kā arī notiek darbs pie nomnieku un veikalu dažādības uzlabošanas. Esam atvēruši jau 11 jaunus veikalus, vēl četri atvērsies rudenī, 17 veikali un restorāni ir jau veikuši rekonstrukcijas vai pabeigs tās līdz gada beigām. Visi šie procesi arī ļoti lielā mērā ietekmē “Spices” apgrozījumu. Mūsu ieņēmumi šobrīd pārsniedz 2020. un 2021.gada rezultātus, bet atgriezties pie pirms Covid-19 līmeņa mēs varēsim, sākot no 2024.gada, jo arī nākamgad mēs plānojam turpināt “Spices” rekonstrukcijas darbus un turpināsies darbs pie nomnieku rotācijas.
Tātad 2024.gadā jūs plānojat jau pārsniegt 2019.gada apgrozījuma līmeni?
Jā, tāds ir mūsu mērķis. Nezinu, vai pārsniegt, bet noteikti sasniegt 2019.gada līmeni.
Varētu teikt, ka tirdzniecības nozare, kā arī daudzas citas no vienas krīzes (Covid-19) nonākusi nākamajā (karš Ukrainā, inflācija, gaidāmā grūtā ziema utt.). Vai līdz ar to izjūtat apmeklētāju skaita samazināšanos tirdzniecības centrā?
Mērens apmeklētāju skaita kritums bija novērojams jau pirms Covid-19. Ja salīdzinām 2019.gadu, arī 2018.gadu, tad tie ir bijuši nedaudz sliktāki kā 2017.gads. Tomēr šobrīd, vismaz “Spices” kompleksa ietvaros, jūtam mērenu apmeklētāju skaita pieaugumu, salīdzinot ar pandēmijas gadiem. Proti, mēs neesam sasnieguši līmeni, kāds tas bija pirms pandēmijas, bet apmeklētāju skaits ir lielāks nekā aizvadītajos divos Covid-19 gados. Neredzu un nevaru izdarīt secinājumus, ka mūs un patērētāju paradumus būtiski ietekmētu ārpolitiskie notikumi. Ja skatāmies uz inflāciju un pieaugošajiem komunālo pakalpojumu rēķiniem, tad tie ir divi dažādi faktori un pilnīgi atšķirīgi, kā tiem vajadzētu ietekmēt situāciju. Pie tik strauji augošas inflācija patēriņam būtu jāaug, jo krāt naudu nav izdevīgi, vērtība strauji krīt, savukārt, strauji pieaugot rēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem, bažas un nedrošība iedzīvotājos ir. Droši vien katrs no mums zina, ka rēķini pieaugs ļoti, bet vēl neviens nespēj pateikt, par cik pieaugs un kā tas ietekmēs katra maciņu, cik atliks pārējiem tēriņiem. Līdz ar to prognozēju, ka rudens sākums būs nogaidošs periods, kad cilvēki mēģinās saprast, kas notiek ar viņu ģimenes budžetu un kā to sabalansēt. Iepirkšanās aktivitāte varētu atsākties līdz ar svētku sezonu, ko nu jau tradicionāli iezīmē “Melnās piektdienas” nedēļa. Tad arī cilvēkiem būs lielāka skaidrība, cik daudz līdzekļu viņi spēj atvēlēt tēriņiem.
Vai var teikt, ka ir bijusi “tēriņu vasara” un tagad cilvēki sāk pietaupīt?
Rudens ir tikko sācies, tādēļ nevaru izdarīt secinājumus, kādi būs atlikušie rudens mēneši. Šobrīd, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, ir vērojams, ka apmeklētāju skaits ir nedaudz samazinājies, taču tā ir dabiska tendence, tā ir bijis arī visus citus gadus.
Pandēmijas laikā liels pieprasījums bija pēc mēbelēm un citām precēm mājokļa labiekārtošanai. Kādas tendences ir šobrīd?
Interesants jautājums. Jāsaka, ka neko pārsteidzošu nevarēšu pateikt. No otras puses ir tomēr novērojams, ka cilvēki, “Spices” apmeklētāji, ir atgriezušies pie normālas dzīves, kāda tā bija pirms Covid-19. Ja salīdzina preču grupas, tad šobrīd cilvēki līdzīgā apmērā kā pirms Covid-19 tērē naudu apģērbam, modes lietām, kosmētikai, izmanto restorānu pakalpojumus utt. Ja man jānosauc tendences, tad varētu teikt, ka tirdzniecības centros dzīve ir atgriezusies pirmspandēmijas laikos.
Tātad pandēmijas laikā modes lietas un kosmētiku nepirka?
Bija laiks, kad šīs preces vispār nebija iespējams nopirkt.
Ja raugāmies pāris gadu perspektīvā, tad mēs prognozējam, ka straujāk nekā citas kategorijas turpinās attīstīties elektronika un preces un pakalpojumi aktīvam dzīvesveidam. Tieši uz šīm kategorijām un preču grupām mēs liekam uzsvaru “Spice Home” kompleksā, kur rudenī plānojam atvērt lielākos un modernākos “Euronics” un “Tet” veikalus. Tāpat gada nogalē plānojam atvērt sporta klubu.
Vai elektronikas tirdzniecības izaugsme varētu būt saistīta arī ar to, ka vecās iekārtas cilvēki nomaina pret energoefektīvākām?
Varbūt. Domāju, ka precīzāk to varētu komentēt elektronikas tirgotāji. Elektronika jau daudzus gadus ieņem aizvien nozīmīgāku lomu, īpaši “melnā tehnika”, kā dažādi “gadžeti”, datori, datorpiederumi. Šo tehnoloģiju un iekārtu loma mūsu dzīvēs paliek arvien svarīgāka.
Kā tirdzniecības nozari šobrīd ietekmē e-komercijas izaugsme? Kādas ir prognozes par nākotnes fizisko veikalu un interneta tirdzniecības mijiedarbību?
Tas ir aktuāls jautājums, par kuru tiek runāts jau padsmit gadus. Viennozīmīgi, e-komercijas apjomi aug visā pasaulē, taču, ja objektīvi palūkojamies uz e-komercijas īpatsvaru, tad tā nav apdraudoša fiziskajai tirdzniecībai. E-komercijai bija ārkārtīgi svarīga loma laikā, kad pandēmija ierobežoja fizisko tirdzniecību, taču šobrīd ir vērojams, ka cilvēki tomēr labprāt apmeklē fiziskos veikalus. Piemēram, Baltijas apģērbu tirdzniecības uzņēmumam “Apranga” pandēmijas laikā “online” tirdzniecība bija sasniegusi 35,5%, taču šogad sarukusi līdz 13%, neskatoties, ka kopējie apjomi ir pieauguši. 13% absolūtos ciparos ir vairāk, nekā bija 2020.gadā (kad bija 11,6%), bet mazāk, nekā bija 2021.gadā. Tas nozīmē, ka cilvēki ir izvēlējušies atgriezties fiziskajā iepirkšanās vidē. Protams, mēs turpināsim gan sadarboties, gan konkurēt savā starpā ar e-komerciju. Jāsaka arī, ka Rīgā mēs tirdzniecības centri esam priviliģētākā stāvoklī, jo nekonkurējam ar pilsētas centra veikaliem vai iepirkšanās ielām, kā tas ir lielākajā daļā lielo pilsētu. Mums, tirdzniecības centriem, visu laiku ir jāseko līdzi, kā mainās pircēju intereses, kā mainās paradumi, jārūpējas par to, lai vide un interjers būtu mūsdienīgi, lai sajūtas apmeklētājiem būtu ārkārtīgi pozitīvas un patīkamas. Tas prasa lielas investīcijas no tirdzniecības centru īpašniekiem.
Pieļauju, ka apģērbu tirdzniecībā joprojām dominē fiziskie veikali, bet vai ir tādas preču kategorijas, kur e-komercija ir ņēmusi virsroku?
Jāsaka, ka tādu datu mums nav. Es kā tirdzniecības centra vadītāja operēju ar datiem par fiziskajiem veikaliem. Skatoties uz preču grupām, kas tiek tirgotas “Spicē” un “Spice Home”, tad nevaru teikt, ka kāda no grupām būtu ievērojami pārorientējusies uz “online” vidi, lai gan pieļauju, ka tādas preču kategorijas ir.
Globālie mēbeļu tirdzniecības giganti, piemēram, IKEA, ļoti fokusējas uz e-komerciju, radot digitālus risinājumus, kā izvēlēto interjera priekšmetu vai mēbeli var “digitāli” ievietot savā viesistabā un redzēt, kā tas tur izskatīsies. Vai šādās globālās tendencēs redzat jaunus izaicinājumus, draudus fiziskajiem mēbeļu veikaliem?
Ja runājam par virtuālās realitātes attīstību “online” tirdzniecībā, tad droši vien mēbeļu tirdzniecība ir labāks piemērs nekā, piemēram, nopirkt apģērbu, jo apģērbam ir daudz grūtāk saprast, kā tieši tas izskatīsies uz auguma. Runājot par “Spici” un “Spice Home” mēbeļu tirdzniecības kontekstā, tad jāsaka, ka mēbeļu kategorijas svarīgums ir samazinājies jau pirms daudziem gadiem. Es negribētu teikt, ka vērojams mēbeļu kategorijas pārdošanas noriets, bet svarīgums ir mazinājies jau 2015. un 2016.gadā. Mēbeļu pārdošanas īpatsvars šobrīd vairs nav tik liels. Ja salīdzina 2022.gada mēbeļu tirdzniecības apmēru ar 2019.gada tirdzniecības apmēriem, tad apmērs kopumā ir līdzvērtīgs – septiņos mēnešos apmēram viens miljons eiro.
Vairāk pērk interjera priekšmetus, nevis mēbeles?
Ir vairāki iemesli, kas mainījuši mēbeļu tirdzniecību. Viens iemesls noteikti ir tas, ka mēbeļu tirdzniecība ir vairāk pārorientējusies uz “online” vidi, tāpat Rīgā ir izveidoti speciāli kvartāli, piemēram, Katlakalnā, kas vairāk orientējas uz mēbeļu veikaliem. Mēs “Spice Home” savukārt vairāk orientējamies uz tādām preču grupām un kategorijām, kas cilvēkiem nepieciešamas biežāk nekā mēbeles un kuru dēļ varētu nākt uz tirdzniecības centru regulāri. Mēbeles nav starp tādām lietām. Mēbeles, piemēram, jūs pērkat reizi piecos gados, bet vāzi vai jaunu gultasveļu sev vai dāvanai jūs varētu nopirkt trīs reizes gadā.
Kā kopumā raksturotu pašreizējo konkurenci Rīgas tirdzniecības centru starpā? Vai tirgus ir piesātināts, vai ir vēl vieta kādam jaunam spēlētājam?
Manuprāt, šobrīd Rīgā ir pietiekams daudzums ar tirdzniecības platībām un tirdzniecības centriem. Gan konkurences paplašināšanās dēļ, gan Covid-19 ierobežojumu dēļ vairākiem tirdzniecības centriem ir jāmeklē sava vieta uz Rīgas kartes, gan izvērtējot un pārvērtējot savas stratēģiskās priekšrocības, vai turpināt nekustamo īpašumu “darbināt” kā tirdzniecības objektu vai meklēt kādu citu pielietojumu. Līdz ar to konkurence ir pietiekami augsta, un dažādu tirdzniecības centru mums šobrīd ir pietiekami.
“Spice” par savu vietu tirgū ir droša?
Jā, mēs noteikti esam.
Vai un kā pandēmijas laikā ir mainījies nomnieku skaits, dažādība tirdzniecības centrā?
Tirdzniecības centrs savā veidā ir slēgta ekosistēma, proti, nomnieku skaits un platību lielums var būt tikai tāds, cik liels ir pats tirdzniecības centrs. Aktīvi strādājošo veikalu skaits pandēmijas laikā bija samazinājies lielākoties dabisku procesu dēļ, jo katrs nomas līgums ir terminēts. Puses vienojas par trīs, piecu, desmit, dažreiz divdesmit gadu garu termiņu. Nomas līgumam beidzoties, protams, pusēm ir jāvienojas par turpmāko sadarbību. Pandēmijas laikā ne visi nomnieki bija gatavi pagarināt nomas līgumus un varbūt arī mēs ne vienmēr varējām piekrist nosacījumiem, ar kādiem tirgotājs būtu gribējis pagarināt līgumus. Līdz ar to šā gada sākumā “Spicē” bija vairākas brīvas vietas. Līdz šim šogad esam atvēruši 11 jaunus veikalus, piemēram, “Geox”, “Marc O’Polo”, “home&you”, “Jo Malone London”. Vēl 10 veikali ir veikuši renovāciju, gan paplašinoties, gan modernizējoties, kā, piemēram, “Douglas”, “Grenardi”, “Ivo Nikkolo”, “Tommy Hilfiger” un “Baltic Data”. Šis process turpināsies arī rudenī, “Spicē” plānots atvērt vēl trīs jaunus veikalus un vienu restorānu, kā arī pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis vērs ēdinātāji “Lido” un “Gan Bei”.
Vēl lielākas pārmaiņas piedzīvo “Spice Home”, kur pavisam drīz pēc rekonstrukcijas jaunā vietā atvērsies “Cenu klubs”, paplašināsies “Alan Deko”, stiprinot pakalpojumu segmentu, kas ir pieejams “Spice Home”, oktobra vidū darbu sāks “Latvijas Pasta” filiāle un gada nogalē sāks darboties sporta klubs. Tāpat jau pieminētie “Euronics” un “Tet” tiks atvērti rudenī. Līdz ar to kopējais nomnieku skaits nav mainījies un ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.
Vai pandēmijas laikā nomniekiem tika piemērotas atlaides nomas maksām? Kāda ir šobrīd situācija, vai atgriežaties “normālā dzīvē”?
Protams, pandēmijas laikā “Spice” saviem nomniekiem iespēju robežās piemēroja atlaides, tomēr, kā jau minēju iepriekš, šobrīd situācija ir stabilizējusies, ir atgriezušies apmeklētāji, kas preces un pakalpojumus iegādājas nu jau līdzīgā apjomā, kā tas bija pirms pandēmijas. Līdz ar to ir uzlabojusies mūsu nomnieku, tirgotāju naudas plūsma.
Vai nav bažu par komunālajiem maksājumiem ziemā un to, ka kādam no nomniekiem tas var izrādīties pārāk liels slogs?
Bažas pastāv vienmēr, taču, ja analizē nomnieku, tirgotāju izmaksas, tad nomas maksa un komunālie, elektrības rēķini nav lielākā izmaksu sastāvdaļa. Nedomāju, ka tirgotājus, tas kritiski neietekmēs. Savukārt ēdinātājiem, restorāniem šie energoresursu maksājumi ir daudz lielāki. Ēdienu gatavošanā tomēr elektrība un gāze tiek patērēta daudz. Tas, ko novērojam jau vairākus mēnešus, ka ēdinātāji pakāpeniski palielina cenas, lai kompensētu energoresursu cenu pieaugumu. Jāsaka, ka tirgotāju skatījumā komunālie maksājumi nav vienīgā problēma un izaicinājums. Daudz lielākas grūtības sagādā darba tirgus, darbaspēka trūkums un tirgus prasības palielināt atalgojumu. Tāpat izaicinājums ir loģistikas ķēdes, kas ir pārtrūkušas un mainījušās, kā rezultātā nomnieki nevar laicīgi saņemt preces. Šie faktori daudz vairāk ietekmē tirgotājus.
Analītiķi prognozē, ka mazumtirdzniecībā turpmākie mēneši būs ļoti izaicinoši. Minējāt darbaspēka problēmas, arī loģistikas ķēdes, un no otras puses ir pircēji, kuru maciņos ļoti samazināsies līdzekļi…
Noteikti neatņemšu maizi finanšu analītiķiem un nekādā veidā nevaru apgalvot, ka varu prognozēt pirktspējas ievērojamu samazinājumu. Mēs joprojām nezinām, par cik pieaugs komunālie rēķini un kā tas ietekmēs mājsaimniecību budžetus. Tomēr, ja skatāmies, tad darba tirgū atalgojums pieaug. “Fontes” prezentētais algu pieauguma pētījums liecina, ka atalgojums ir audzis par 10-15%.
Inflācija jau ir pārsniegusi 20%.
Tas gan.
Kā kopumā tirdzniecības centrs izjūt energoresursu cenu pieaugumu un kādus risinājumus meklējat?
Energoresursu cenas un resursu pieejamība ir jautājums, kuram esam aktīvi pievērsušies jau kopš vasaras sākuma, kad redzējām, ka elektrības cena biržā bija līdz pat 10 reizes dārgāka nekā pagājušajā gadā. Tas gan nav kopējais elektrības tarifs, tas ir pieaudzis trīs reizes. Ko mēs darījām? Mēs paaugstinājām temperatūru koplietošanas telpās. Ja kādreiz labais standarts vasaras laikā bija 23 grādi koplietošanas telpās, tad šogad mēs temperatūru paaugstinājām līdz 25-26 grādiem. Tāpat sākam izslēgt reklāmas apgaismojumu uz fasādēm, samazinām apgaismojumu stāvvietās, izslēdzam gaismas tur, kur ir dienasgaisma utt. Tā rezultātā mēs spējām panākt labus rezultātu, jo jūlijā mūsu rēķins ir audzis tikai par 70%. Tas normālos apstākļos skanētu traki, bet varēja būt arī trīs reizes lielāks rēķins. 70% ir labs rezultāts.
Otrs energoresurss, ko izmantojam, ir gāze. Gan “Spice”, gan “Spice Home” ir savi gāzes katli. Lai samazinātu gāzes patēriņu apkures sezonā, mēs šobrīd tos modernizējam, gāzes katlus nomainām pret mūsdienīgiem un energoefektīviem, kā rezultātā, pēc ražotāja aprēķiniem, mūsu gāzes patēriņam vajadzētu samazināties vismaz par 10%.
Tādā pašā veidā kā vasarā mēs paaugstinājām temperatūru, ziemā mēs to plānojam samazināt. Proti, atkal no 23 grādiem, ko līdz šim esam uzturējuši visu gadu, šogad ziemas sezonā tirdzniecības centrā būs nedaudz vēsāk – temperatūra būs 19-20 grādi. Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm nav pieņemti vienoti noteikumi, kas regulē temperatūru publiskajās telpās. Lielu risku apmeklētāju labsajūtai mēs neredzam, jo ziemā apmeklētāji parasti tomēr ierodas virsdrēbēs, jakās, mēteļos, līdz ar to zemākā temperatūrā pat varbūt jutīsies nedaudz komfortablāk.
Tirdzniecības centri, veikalu tīkli uzstāda savus saules paneļus. Vai šādu risinājumu arī esat apsvēruši?
Jā, mēs arī uzstādām saules paneļus un veidojam savu saules parku uz “Spices” daudzstāvu autostāvvietas jumta. Saules parku plānojam palaist darbībā gada beigās. Cerēsim, ka jau nākamajā pavasarī varēsim tērēt arī pavisam zaļo enerģiju. Kaut gan jāsaka, ka saules parka kopējais īpatsvars mūsu patēriņā nebūs lielāks par 10%. Mēs esam liels enerģijas patērētājs un mums nav tādas platības, lai saules paneļus varētu uzstādīt pietiekamā apjomā, lai saražotu visu nepieciešamo elektroenerģiju “Spicei”.
Cik daudz investīciju tiks ieguldīts saules parka izveidošanā?
Mūsu plānotās investīcijas ir 375 000 eiro, un tā ir viena no svarīgākajām investīcijām šogad.
Kādi vēl ir pēdējo gadu investīciju projekti tirdzniecības centrā un nākotnes plāni?
Šogad pavasarī ir pabeigta “Spices promenādes” izveide, kurā investēti 800 000 eiro. Promenāde savieno mūsu abas ēkas “Spice” un “Spice Home”, tā ir brīva no mašīnām, droša, pircēji pa ceļam var iemalkot kafiju, nopirkt Latvijas zemnieku produkciju, iegādāties delikateses utt.
Vērienīgākās pārmaiņas šogad notiek “Spicē”. Esam uzsākuši vērienīgus renovācijas darbus, kā rezultātā mūsu klientiem būs vēl pozitīvāka un ērtāka iepirkšanās pieredze. Atjaunošana šobrīd rit pilnā sparā, līdz šim investīcijas jau sasniegušas nedaudz vairāk kā divus miljonus. Esam nomainījuši grīdas segumu, ieklājuši jaunas flīzes, atjaunojuši labierīcības gan pirmajā, gan otrajā stāvā, esam atraduši iespēju palielināt labierīcību skaitu, padarījuši tās ērtākas cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem un jaunajiem vecākiem, arī vīriešu labierīcību blokos ir izveidota kabīne zīdaiņu apkopei.
Tāpat turpinām darbu Palmu alejā. Darbi tur saistīti ar energoefektīvākiem risinājumiem gaisa ventilācijas sistēmām, dzesēšanai, apgaismojumam. Visi šie darbi ir saistīti ar to, lai vide mūsu apmeklētājiem būtu pēc iespējas patīkamāka. Būs arī dzeramās ūdens ņemšanas vietas, ērtas sēdvietas ar iespēju uzlādēt savas viedierīces utt.
Kopējie “Spices” atjaunošanas darbi izmaksās apmēram septiņus miljonus eiro. Sākotnēji bijām plānojuši tos pabeigt līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim, tomēr dažādu loģistikas ķēžu problēmu dēļ šis termiņš pavirzījies līdz nākamās vasaras beigām.
Nākamais loģiskais solis ir arī atjaunot interjeru un uzlabot iepirkšanās vidi “Spice Home” ēkā.
Vai šos rekonstrukcijas plānus kaut kā ir ietekmējis arī būvniecības izmaksu straujais pieaugums?
Drīzāk teiktu, ka nē. Mēs bijām rēķinājušies, ka izmaksas var augt. Mūsu plānus vairāk nekā izmaksas ietekmē tieši loģistikas kavējumi. Kavējas ventilācijas mašīnu piegāde, kavējas citu materiālu piegādes. Ja sākotnēji plānojām, ka darbi aizņems divus mēnešus, tad realitātē tie ir četri mēneši, jo to visu kavē materiālu piegādes.
Iepriekš “Spice” plānoja apjomīgu “Wellness/SPA” projektu. Vai augstās energoresursu cenas tā attīstībai atkal nepārvilks krustu gluži kā iepriekš izdarīja pandēmija?
Jebkura projekta realizāciju vienmēr ietekmē trīs pieejamie resursi – laiks, nauda un cilvēkresursi. Kā jau stāstīju, šobrīd visus mums pieejamos resursus esam novirzījuši “Spices” renovācijai, kam sekos “Spice Home” rekonstrukcija. Sadarbībā ar esošajiem nomniekiem prioritāte ir uzlabot iepirkšanās pieredzi esošajās tirdzniecības ēkās.
Attiecībā uz “Spice” “Wellness” ēku – tās plānošanas laikā mēs esam saskārušies ar zināmām problēmām saskaņot ēkas vizuālo tēlu ar pašvaldības instancēm, tad nāca Covid-19, kas lika treknu punktu daudzu tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstības plānos. Šobrīd šo apstākļu kopums lika mums izvērtēt jaunas ēkas lietderību, tāpēc tas, kas bija plānots 2018., 2019.gadā, šobrīd nav starp “Spices” prioritātēm. Šobrīd ēku neplānojam celt.
Vai arī augstās energoresursu cenas lika atteikties no šī projekta realizācijas, jo SPA tomēr ir ļoti energoietilpīga nozare?
Jā, arī tas, bet tomēr noteicošais bija citu resursu pieejamība un prioritātes, kam mēs varam veltīt naudu un cilvēkresursus. Kā jau iepriekš minēju – tā ir “Spices” un “Spice Home” atjaunošana, promenādes izveide, saules paneļu parks. Šobrīd mēs šiem projektiem dodam augstāku prioritāti nekā “Wellness” ēkai.
Vai no šī projekta ir pilnībā nolemts atteikties?
Mēs neesam pieņēmuši lēmumu atteikties no ēkas būvniecības, bet vai tai brīdī, kad to darīsim, tas būs “Wellness” koncepts, to varēsim pateikt tikai tad, kad ķersimies pie projekta realizācijas
Kopējās “Spices” rekonstrukcijas izmaksas ir septiņi miljoni eiro. Cik daudz izmaksās “Spice Home”? Vai ir šādas aplēses?
Nē, vēl neesam izstrādājuši projektu. Taču ņemot vērā to, ka “Spice Home” ir aptuveni divas reizes mazāks nekā “Spice”, tad investīcijas varētu būt puse no “Spices” rekonstrukcijai nepieciešamā. Šobrīd tās ir tikai spekulācijas, jo vēl nav projekta.
Vasarai beidzoties, daudzi tirgotāji, tirdzniecības centri ir nolēmuši samazināt darbalaiku, vai arī “Spice”?
Mēs iespēju samazināt darbalaiku sākām vērtēt jau jūnijā, kad risinājām jautājumu saistībā ar pieaugošajām energoresursu cenām un resursu potenciālo trūkumu. Augustā mēs bijām tikušies ar lielākajiem un svarīgākajiem nomniekiem, pārrunājot viņu nostāju un attieksmi pret darbalaika samazinājumu. Nomnieki to atbalstīja gan tādēļ, ka tādējādi varētu ietaupīt elektrību, gan arī tādēļ, ka tā ir diezgan strikta prasība no darbaspēka. Darbinieki negrib strādāt tik ilgas darba stundas, ir grūtības tik vēlu vakarā nokļūt mājās, tāpēc lēmums tika pieņemts, un no 12.septembra arī “Spice” samazina darbalaiku līdz plkst.21. “Rimi” strādās ilgāk – līdz plkst.23.
Politiķi it kā ir solījuši, ka arī jauna Covid-19 viļņa gadījumā tik striktus ierobežojumus kā pagājušajā gadā vairs neieviesīs. Ar cik lielām bažām jūs gaidāt jaunu Covid-19 uzliesmojumu?
Šo divu gadu laikā mēs, tirdzniecības centru pārstāvji, esam izveidojuši ļoti labu sadarbību ar valsti un attiecīgajām ministrijām. Mēs esam dalījušies ar viedokļiem un pieredzēm šajos jautājumus, protams, ne vienmēr esam tikuši sadzirdēti. Nevaru izvērtēt, ko valsts no šīs pieredzes varētu būt mācījusies, vai kādas kļūdas pieļautas, taču noteikti negribētu piedzīvot vēl vienu ierobežojumu vilni, jo jebkurš ierobežojumu kopums, ko valsts varētu prasīt no mums, mēs kā industrija prasīsim atbalstu no valsts. Šobrīd energokrīzes un vispārēja sadārdzinājuma laikā valsts atbalsts ir vairāk jānovirza iedzīvotājiem, palīdzot nomaksāt apkures rēķinus, nevis kompensēt tirgotājiem naudas plūsmas kritumu, kas rodas ierobežojumu dēļ. Mēs kā tirgotāji, uzņēmēji esam gatavi strādāt aktīvi un intensīvi, paši sevi uzturēt bez valsts palīdzības, ja valsts mums ļaus strādāt. Mēs esam gatavi strādāt atbildīgi un pilnā sparā, lai tik mums tas ir ļauts.
Reklāma