Kurmenē vēlas sakārtotus ūdensvadus un kanalizāciju

Bauskas novada pašvaldības vadība šoruden organizē tikšanos ar novada iedzīvotājiem, lai runātu par nākamā gada budžetu un arī iedzīvotāju ikdienišķām problēmām. Plānots, ka šādas tikšanās notiks līdz 8. novembrim, kad būs pēdējā tikšanās Vecumnieku tautas namā.

Nākamnedēļ pašvaldības vadība un deputāti apmeklēs Valli, Brunavas pagasta Ērgļus, Stelpi, Misu un Mežotni. Šonedēļ tikšanās notika Jaunsaulē, Skaistkalnē, Kurmenē, Mežotnes pagasta Strēlniekos, Ceraukstē un Brunavas pagasta Grenctālē.

Daudz dalībnieku
Laikraksts «Bauskas Dzīve» šoreiz apmeklēja tikšanos Kurmenes tautas namā, kas notika 12. oktobrī. Kurmene ir Lietuvas pierobežā, 47 kilometru attālumā no Bauskas, reģistrēti 518 iedzīvotāji. Uz sarunu ar vietējiem cilvēkiem bija ieradusies Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks, Valles pašvaldības aģentūras vadītājs Ziedonis Jankužs, Kurmenes pagasta nodaļas vadītājs Jānis Sils, Vecumnieku pagasta nodaļas vadītājs Lauris Mediņš, pašvaldības policijas Vecumnieku nodaļas vadītājs Edgars Polis, sabiedrisko attiecību speciāliste Gija Spula un Bauskas novada domes deputāti Guntis Kalniņš un Mārtiņš Mediņš.

Ieradušies uz tikšanos bija ap divdesmit kurmeniešu, kas salīdzinājumā ar vairākām citām diskusiju vietām ir daudz. Tiesa, šoreiz jautājumu un prasību no iedzīvotājiem bija mazāk, vairāk par problēmām runāja paši pašvaldības pārstāvji.

Budžeta īpatnības
Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika uzsvēra, ka 2022. gads bijis pārbaudījumu gads visiem, gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, – gan enerģijas cenu, gan citu sadārdzinājumu dēļ. «Dažas lietas, ko pagasta vadītājs Jānis Sils bija plānojis, šī gada budžeta pieprasījumos noraidīja, mēģināsim virzīt uz 2023. gadu,» uzsvēra D. Šileika. Atbalstīta gan granulu katla uzstādīšana Kurmenē pašvaldības ēku apkurei, bet te arī savs kuriozs – granulas vēl nav izdevies iegādāties.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks skaidroja, ka mazos projektus uz 2022. gada budžetu nācās pārsvarā ignorēt, jo bija informācija, ka varēs piesaistīt naudu lielākiem, jau gataviem projektiem. «Sastādot budžetu, jau bija priekšvēstneši, ka būs atbalsts projektiem, un bija gatavi projekti, kur varēs naudu piesaistīt. Tāpēc mazās lietas atlikām faktiski visā novadā. Nākamā gada budžetā atkal jāparedz pabeigt iesākto, bet vairāk domāsim par projektēšanas darbiem,» tā A. Mačeks. Viņš atzina, ka pašlaik problēmas veidojas iepirkumu nodaļā, kur darbinieki gan slimo, gan veidojas pārslodze, jo parādās negaidīti iepirkumi. Savukārt papildu darbiniekus nav viegli piesaistīt, jo privātajā sektorā šādu pienākumu pildītājiem piedāvā par septiņiem līdz astoņiem simtiem eiro lielāku algu. Nākamā gada budžetā savu slogu radīšot minimālās algas pieaugums, kas prasīšot papildus apmēram divus miljonus eiro, jo jāpaaugstina būs arī citas algas.

Vispirms kanalizācija
Sākumā kurmenieši runāja par Zaļās ielas asfalta seguma atjaunošanu, savukārt beigās tomēr atzina, ka prioritāte dzīves kvalitātes uzlabošanā būtu ūdensvada pārbūve un kanalizācija Mēmeles ielā. «Pagājušajā gadā paspējām vienai ielai pievilkt ūdeni. Bija doma ūdensvadu pagarināt,» stāstīja J. Sils. Vecais ūdensvads esot no kolhoza laikiem un kvalitāte atbilstoša vecumam. Vajagot jaunas caurules ūdensvadam un kanalizāciju.

Vērtējot situāciju, A. Mačeks sacīja, ka galvenais esot, lai pie izbūvētajām sistēmām iedzīvotāji pieslēdzas. Citādi esot kā Eiropas Savienības atbalstītajos projektos, kur kanalizāciju izbūvē, bet nepieslēdzas. J. Sils mierināja, ka šajā jomā kurmenieši esot aktīvi un pieslēdzoties. A. Mačeks atzina, ka jebkurā gadījumā galvenais esot vispirms sakārtot visas pazemes komunikācijas un tikai pēc tam likt asfaltu, lai nesanāktu kā dažos sliktos piemēros.

Kā risinājumu A. Mačeks saskatīja variantu, ka pašvaldība piešķir naudu projekta izstrādei, bet pašu pakalpojumu uztic Valles pašvaldības aģentūrai, kur varbūt arī rudenī varētu ņemt kredītu un darbus paveikt. Tiesa, tas ir teorētisks risinājums – kāda praksē būs situācija gada otrajā pusē, to laiks rādīs, bet projektam naudu vajagot budžetā paredzēt.

Vēl viena problēma esot saistīta ar ceļiem – Kurmenes pagastam ir atvēlēta nauda pašvaldības ceļu aprūpei, bet ne visu varot izmantot, jo esot līgums ar SIA «Jaunolis», bet pašvaldības kapitālsabiedrībai trūkst resursu pilnvērtīgai apkopei. Varētu slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem, bet arī tur ir savas problēmas. Kā to risināt – pašlaik nav skaidrs.

Bērnudārzu neslēgs
Aktuālie lauku jautājumi, kā vienmēr, ir satiksme un izglītības iestādes. Vispirms vadība kliedēja dīvainas baumas, ka Kurmenē slēgšot bērnudārza filiāli. A. Mačeks norādīja, ka pie pieaugošā bērnu skaita varētu domāt par veidu, kā uz vietas nodrošināt ēdināšanu, nevis maltītes vadāt. Bet par bērnudārza slēgšanu runas nav bijušas.

Iedzīvotājus uztrauca, ka no Kurmenes uz Skaistkalni bērnus ar autobusu aizved ļoti agri un vēlu atbrauc atpakaļ. Šeit gan pagaidām risinājuma nebūšot – autobusu novadam esot tik daudz, cik ir, un papildus neiegādāšoties, lai arī atzina, ka autobusu parks ir ļoti nolietots. Notika arī diskusijas par to, ka skolēnu pārvadājumu maršruti ir jāsakārto, lai samazinātu kopējo braukšanas distanci. Uzstādījums – pašvaldība nodrošina autotransportu uz tuvāko izglītības iestādi un potenciālos maršrutus jau varētu paziņot attiecīgā gada maijā. Tiesa, arī tagad pašvaldības darbinieki saņem daudz sūdzību un pretenziju, un novada domes vadība nav gluži gatava visas pretenzijas uzreiz noraidīt.

Tikmēr kurmenieši atzina, ka bērni ļoti gaidot, kad pabeigs Skaistkalnes vidusskolas sporta zāles celtniecību. Tas reizē varētu nozīmēt, ka būs papildu sporta nodarbības pēc stundām, kuras skolēniem patīk. Aktualizēja arī jautājumu par Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas pieejamību citu pagastu iedzīvotājiem. A. Mačeks vērtēja, ka varbūt reālāk būtu veidot skolas filiāli Skaistkalnē, bet šeit galvenā problēma ir pedagogu trūkums.

Jāsadarbojas vairāk
Kurmenes vides labiekārtošanas jomā A. Mačeks ieteica J. Silam aktīvāk sadarboties ar iedzīvotājiem un piedalīties projektos «Iedzīvotāji veido savu vidi», kur šogad finansējums pat pāri palicis. Īpaši tāpēc, ka iepriekš sadarbība bijusi veiksmīga.

Kurmenes iedzīvotāju interesēja, kā risināt situāciju ar pļavu ciema centrā, kuru piedāvājusi dažādiem uzņēmējiem nopļaut, bet beigās neviens tā arī to nav izdarījis. Nācās beigās atzīt, ka šī problēma ir uz pašas īpašnieces pleciem, bet sapulces laikā jau atsaucās ieinteresēti cilvēki, kas varētu problēmu atrisināt.
«Kā skatāmies uz pašvaldības zemesgabaliem, kas nav vajadzīgi? Varbūt no tās naudas var novirzīt paveiktajiem darbiem?» vaicāja J. Sils. Iedzīvotāji piekrita, ka Kurmenes pagastā ir pārdoti īpašumi, bet nauda pagastā nav atnākusi atpakaļ. A. Mačeks atbildēja, ka naudas izlietošanu pašvaldībā vērtē pēc vajadzības, bet, ja šādu sistēmu tomēr ieviestu, tad ieguvēji noteikti būtu Rundāles apvienības un daļa Bauskas apvienības pagastu, kur zeme ir pati dārgākā, un attiecīgi ienākumi būtu paši lielākie, kā arī pilsētu un lielāko ciemu teritorijas, kur īpašumi ir dārgāki, nevis novada nomaļākie pagasti.