Energokrīzes un inflācijas iespaidā jau šobrīd ēdināšanas uzņēmumi saskaras ar ievērojama cenu pieaugumu. Novērojumi rādot, ka uzņēmēji reģionos netiek galā ar pašreizējo ekonomisko situāciju un slēdz ēdināšanas uzņēmumus.
Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija septembrī vēstulē aicināja Ekonomikas un Finanšu ministrijas rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi ēdināšanas pakalpojumiem.
Organizāciju skatījumā iepriekšējā valdība nav iesaistījusi jomas speciālistus un uzņēmējus lēmumu pieņemšanā, un rezultātā ēdināšanas nozare šobrīd piedzīvojot ekonomisko krīzi.
SIA “Ribka” valdes loceklis Normunds Ermanovičs atklāja, ka uzņēmumam ir divas picērijas – “Pie Martas un Marijas” Vecumniekos un mazāka picērija Iecavā. Vecumnieku picērijā galvenais, ko darbina, ir malkas krāsns, bet daudz tiek gatavots, izmantojot arī ar elektrību.
“Kā plānot šo ziemu – pat nezinu. Malkas cenas ļoti pieauga – pērkam, zāģējam, žāvējam. Tomēr malkai nav tāds izmaksu pieaugums kā elektrībai. Bija trīs simti eiro, turpretī par augustu atnāca rēķins 2400 eiro un par septembri aptuveni 1400 eiro. Un te jau atlika tikai sev pateikt – labi, ka ne divi tūkstoši eiro. Vecumnieku picērijas ēka pieder pašvaldībai, viņi rīko iepirkumu pēc biržas cenām, tur neko izmainīt nevaram. Ceram, ka nākamajā gadā elektrības cenas normalizēsies,” situāciju raksturo N. Ermanovičs.
Viņš norāda, ja būs pavisam bēdīgi ar elektrību, tad ziemas periodā, visdrīzāk, gatavošanu ar elektrību beigs, paliks uz malkas krāsns.
“Iztrūks pašreizējā piedāvājuma, kas ir kūkas un pusdienas. Tomēr ir skaidrs, ka ziemā samazināsies arī pieprasījums – pārtrūks tūristu plūsma, un vietējiem Vecumnieku iedzīvotājiem apkures rēķini arī solās būt tādi, ka picas iegāde, visdrīzāk, paliks pēdējā vietā prioritāšu sarakstā. Tomēr domāju, ka ziemu izturēsim, ceram arī uz valdības atbalstu,” teic N. Ermanovičs.
Viesnīcas “Rija Bauska Hotel” un restorāna “Mūza” vadītāja Gunita Savicka-Kopilova pastāstīja, kad tūristu plūsma pierimusi, numuriņus izīrē ilgtermiņā. Kopā ir 70 numuriņu, desmit izīrē uzņēmējiem (skaistumkopšana, grāmatvedība u. c.) augu gadu, vēl 15 numuriņus tā sauktajā nesezonā.
“Skatīsimies, kādi būs rēķini, varbūt jāiznomā būs vairāk. Pāreja uz šādu sistēmu ļaus kaut daļēji segt apkures izmaksas, 3000 kvadrātmetru ēku no apsildes sistēmas neatslēgt. Bauskas viesnīcai apkuri nodrošina centralizēti SIA «Bauskas siltums».
Pašlaik ir interese par semināru rīkošanu pie mums, tas arī klusajā sezonā rada dzīvīgumu. Viesnīcas banketu zāli iznomājam un nodrošinām galda klājumu jubileju un citu svētku svinēšanai, to cilvēki sākuši izmantot,” situāciju ieskicē G. Savicka-Kopilova.
Ar šo nedēļu nedēļu viesnīcas restorāns «Mūza» arī vakaros sāks strādāt septiņas dienas nedēļā. “Dzirdam, ka pilsētā darbdienu vakaros ēstuves ciet, mēģināsim iet pretēju ceļu un būt vaļā. Dažādi cenšamies “audzēt” ieņēmumus, lai vieglāk tikt galā ar energoresursu cenu pieaugumu.
Uz nākamo sezonu raugāmies cerīgi. Mūsu viesnīca un restorāns ir vienīgie ceļā no Kauņas līdz Rīgai, kur var izguldināt un pabarot tādu viesu skaitu, kas satilpst divos tūristu autobusos. Nākamajai sezonai mums pirmo reizi pieteiktas Zviedrijas tūroperatora grupas, ar ko līdz šim sadarbības nebija,” paziņo viesnīcas vadītāja.
SIA “Bērzkalni” valdes priekšsēdētājs Valts Linde atklāja, ka kafejnīca “Bērzkalni” slēgta, tiklīdz sākās pandēmija, un tā darbu nav atsākusi. “Esam pieturējuši dažus cilvēkus un nodrošinām galda klājumus pasākumos, kā arī strādājam uz pasūtījumiem. Sarīkojumu, semināru organizēšana viesu nama zālēs ir atsākusies, bet nav tādos apmēros, kā agrāk. Toreiz bija pulka gan valsts iestāžu, gan privātuzņēmumu pasākumu, tagad ir stipri, stipri mazāk, acīmredzami visi taupa,” spriež V. Linde.
Ņemot vērā siltumenerģijas pieaugušās cenas, uzņēmums pieņēmis lēmumu ziemas sezonā viesu namu slēgt. Siltumu nodrošina autonomā gāzes apkure. Pie pašreizējām cenām mēnesī būtu jāmaksā 15 tūkstošus eiro, un šādu summu uzņēmējam ir grūti nopelnīt. Alternatīvu siltumavotu ierīkot ir sarežģīti, jo katlumāja atrodas trešajā stāvā, lai uz turieni dabūtu šķeldu, granulas, tas neesot reāli. Arī siltumsūknis neder, jo tas piemērots grīdas apkurei, bet viesu nama ēkā ir radiatori.
“Kurā brīdī slēgsimies ciet, pagaidām nav zināms, jo tas ir atkarīgs no laikapstākļiem. Protams, centīsimies to periodu pavilkt garāku.
Pašlaik nākotnes scenāriju grūti prognozēt. Neapšaubāmi uzņēmējdarbība ir risks. Viesmīlības un izmitināšanas jomā esam mīnusos, jautājums ir aktuāls, cik pārējās uzņēmuma nozares var pavilkt šos zaudējumus,” rezumē V. Linde.
Kaadu atbalstu..Bet tads jau ir ari valdibas globalist Mererkis ar inflaciju ikvidet uznenejdarbibu…kas te vars naks un eedis…kafejnicaa bulcina jau maksaa 0.60 centi…
Nu luk istas sausmas…Bauskaa bus sausmas nevis divas nedēļas bet gadiem..lidz visi izputes
Reininai pilns pagrabs ar konservetiem labumiem jo reinina ir cakla meitene…perciet vien katrupelys un ediet vien riiita un vakaraa lai zarnas nesazutu no bada
Cerēt ir labi. Tikai jāatceras, ka cerība ir muļķa mierinājums!
Nu algotie smerdeli..uz prieksu…murga iet grabt lapas..
pēc “profesores” Ingunas Gulbes “gulbja dziesmām” plašsaziņas līdzekļos, ka pārtikai Latvijā cenu celšanai gals nav redzams, tad iedzīvotāji šoziem varētu iztikt no jau iepirktajiem milzu krājumiem, savulaik izpērkot tukšus veikalu plauktus, nevis vēl meklēt kādu tur sab. ēdinātāju ar konkurētspējīgām izdzīvošanas cenām savai produkcijai.
Vakar iegriezos kebabnīcā protama lieta ne Bauskā, jo te jau nekas normāls nav, un mute palika vaļā, pirms nedēļas savu aso kebabu pirku pa 4 eiro, tagad jau tas pats 8 eiro. Tad varu iedomāties, kā ir te vēl atvērtajām cafe. Brīnos uz ko Mūza grib izdzīvot?
Mūza ir pēdējā vieta kur Bauskā apmeklēt. Ja personāls, darba laikā, lieto alkaholu kopā neadekvātu ārvalstnieku, kas bļaustās pa visu restorānu, tad šajā iestādē nav ko darīt. Vienmēr saviem viesiem uzsvēru, ka Mūza ir tā vieta kuru Bauskā apmeklēt, tagad nē, jāsaka ar lielu nožēlu.
ēdam mājās … nafig šos tā saucamos ēdinātājus
Lauciniece Māra piedzīvoja šoku, nesen darba darīšanās atbraucot uz Rīgu: “”Lido” vakar krietni iesita pa maku. Nē, nu paēsts bija krietni, bet porcija zivs ar saldo krēmu kopā 9,35 eiro! Reti Rīgā esmu, būtu biežāk, mestu līkumu. Un salvešu ar uz galda nebija. Nedz arī laipnības par to pašu cenu.
Linda strādā no mājām un ārpus mājas tikpat kā nepusdieno. Kad gadās to darīt, tie drīzāk ir svētki, nevis pusdienas. Tiesa, pēdējā laikā svētkus daudz kas pabojā. Un pirmkārt nevis cenas, bet kvalitāte. “Ja cilvēks iet uz vienām un tām pašām vietām, viegli vērot divas lietas: cenas ceļas, kvalitāte gāžas lejā. Viena lieta, ka porcijas strauji sarūk – līdz smieklīgumam. Bet tas nu vēl tā. Ēdiens kļūst arvien negaršīgāks, mērces tiek pagarinātas ar gurķiem un dies vien zina ko. Es būtu ar mieru maksāt vairāk, ja paēst varētu garšīgi. Tad jau labāk paķert “narvītī” trīsstūrmaizes un kafiju – būs lētāk un līdz mājām un vakariņām gan jau kaut kā izturēs.”
Krogi cēluši cenas. Mans ierastais ne tikai cēlis, bet sadalījis ēdienu pirmreizinātājos, izdalot atsevišķas pozīcijas. Var nopirkt karbonādi pliku (dārgāk, nekā agrāk pilna porcija) vai piemaksājot dabūt piedevas. Par atsevišķu samaksu arī mērce. Gaidu, kad varēs dozēt un nopirkt atsevišķu skaitu, piemēram, frī kartupeļu.
30 gados jau ir izaugusi paaudze kas tik vien ka ir dzirdejusi—nu pievilksim josts
gāzes krančiks sagribēja smacīgos zivju pīrādziņus par piecām kapeikām un volgas stipro vinčiku par vienu rubli un astoņām kapeikām un vēl stikla taru nodot.