Nākamgad būtiski augs algas vairākiem politiskajiem amatiem

Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”.

Rezultātā no 2023.gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam – pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.

Nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

Nākamā gada budžetā Saeimas deputātu algām paredzētā summa pieaugusi no 4 406 436 eiro līdz 6 482 055 eiro jeb par diviem miljoniem eiro, savukārt Valsts kancelejai ministru un premjera parlamentārā sekretāra algas kāpums izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro. Pieskaitot atlīdzības kāpumu pārējiem parlamentārajiem sekretāriem un Valsts prezidentam, sanāk, ka politisko amatu algu celšana nākamā gada budžetā izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro, aprēķinājis “de facto”.

Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā pagājušajā gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403.

Ministrijām uzdots piecu gadu laikā obligāti sasniegt vismaz minimālo slieksni katrā amatu līmenī. Tomēr nauda algu celšanai piešķirta nav. Ministrijām tā jārod pašām, piemēram, likvidējot vakances vai kādu atlaižot.

LTV ievāktā informācija no ministrijām liecina, ka atsevišķos gadījumos nauda ierēdņu algu celšanai atradusies. Piemēram, Aizsardzības ministrijā kopš reformas algas augušas vidēji par 25%, Izglītības un zinātnes ministrijā – par nepilniem 15%. Pārējās ministrijās situācija esot krietni pieticīgāka.

Salīdzinoši laba situācija esot Finanšu ministrijā (FM), kurā visu līmeņu darbiniekiem algas jau tagad sasniedzot attiecīgā amata minimālo algas slieksni, savukārt Kultūras ministrijā minimālais algas slieksnis sasniegts tikai trešdaļai darbinieku. Tikmēr Labklājības ministrijā (LM) amatalgas ir mazākas nekā amatam atbilstošais minimālais apjoms pusei darbinieku, vēstīja raidījums. No likumā ieteiktā minimuma atpaliekot arī algas gandrīz visās LM iestādēs.

Jaunais likums paredz algas celt arī virknei citu amatpersonu, piemēram, prokuroriem, tiesnešiem un vairāku iestāžu vadītājiem. Pieskaitot tos, algu celšana nākamgad kopumā izmaksās aptuveni 11 miljonus eiro, norādījusi FM. Uz jautājumu, vai esošajā situācijā to var atļauties, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) vairākkārt atbildējis, ka lēmums pieņemts jau pērn, tādēļ tagad pieaugums esot tehnisks.

LTV par algu izmaiņām pēc reformas vaicājusi arī Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībām, kuras pārsvarā atbildējušas, ka algas vai nu nav palielinātas, vai arī nauda atrasta nelielam kāpumam. Starp mēriem algas palielinātas Jelgavas, Ogres un Ventspils vadītājiem. No atbildēm izriet, ka Ventspils mērs Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”) patlaban ir vislabāk apmaksātais domes priekšsēdētājs Latvijā ar algu 4814 eiro pirms nodokļu nomaksas, vēstīja “de facto”.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets izskatīja FM sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2023., 2024. un 2025.gadam.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2023.gadam ir aprēķināti 9,818 miljardu eiro apmērā un 2024.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 9,307 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 1,03 miljardu eiro apmērā 2023.gadam un 513,5 miljonu eiro apmērā 2024.gadam.

Savukārt 2025.gadam izdevumi noteikti 9,266 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2024.gadam palielināti 471,6 miljonu eiro apmērā.