Latvijā deviņos mēnešos saražots par 17,8% mazāk elektroenerģijas

Latvijā šogad deviņos mēnešos saražotas 3443 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17,8% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina pārvaldes sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotas 2227 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kamēr mazajās HES saražotās elektroenerģijas apmērs pieaudzis par 34,4% – līdz 64 450 megavatstundām (MWh).

Termoelektrostacijās (TEC) 2022.gada deviņos mēnešos saražotas 541 498 MWh elektroenerģijas, kas ir par 59,4% mazāk nekā gadu iepriekš šajā periodā.

Savukārt ar biomasu 2022.gada deviņos mēnešos saražotas 242 292 MWh elektroenerģijas, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koģenerācijā saražotas 76 219 MWh elektroenerģijas, kas ir par 59,6% mazāk, bet ar biogāzi saražotas 175 969 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 14,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Vēja elektrostacijās šogad deviņos mēnešos saražotas 118 630 MWh elektroenerģijas, kas ir par 25,2% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, savukārt saules elektrostacijās saražotas 4834 MWh elektroenerģijas, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā pērn šajā periodā.

Elektroenerģijas patēriņš deviņos mēnešos Latvijā veidoja 5274 GWh, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvijā saražotas 201 135 MWh elektroenerģijas, kas ir par 37,6% mazāk nekā pērn šajā mēnesī, un elektroenerģijas patēriņš bija 531 379 MWh, kas ir par 9,7% mazāk nekā pagājušā gada septembrī.

Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, lai gan elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir nokrities nepieredzēti zemu pēdējo gadu laikā, būtiski samazinājusies arī ražošana, tādējādi elektroenerģijas patēriņu ar vietējo ģenerāciju ir izdevies nosegt 38% apmērā, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada augusta, trūkstošais elektroenerģijas apmērs – 330 244 MWh – importēts no kaimiņvalstīm.

Šogad septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 350,99 eiro par MWh kas ir par 25% mazāk nekā augustā, bet salīdzinājumā ar 2021.gada septembri cena ir par 184,2% augstāka.

Lai gan septembrī Baltijā vērojams elektroenerģijas cenu kritums vidēji par 25% līdz 35%, elektroenerģijas cenas ir augstas un pārsvarā nav nokritušas zem jūlijā fiksētā līmeņa – no Baltijas un tās starpsavienotajām tirdzniecības zonām septembrī elektroenerģijas cena, salīdzinot ar jūliju, zemāka ir bijusi tikai Igaunijā un Polijā.

Cenu samazinājums saistāms ar energoresursu, īpaši dabasgāzes, cenu kritumu, kā arī nelielu samazinājumu oglekļa dioksīda (CO2) izmešu kvotu cenās, kā arī ar patēriņa samazinājumu, tādējādi cenu biržā noteica lētāki piedāvājumi.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu par 10% samazinājies elektroenerģijas imports uz Baltiju, ko izraisīja patēriņa kritums 8,6% apmērā Baltijā pēc karstā augusta. Tā no Polijas importēts par 62% mazāk, no Zviedrijas – par 11%, bet imports no Somijas ir nebūtiski pieaudzis.

“Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. “Augstsprieguma tīkls” pieder valstij.