Ruduša: Uzticēšanās masu medijiem ir «rūpīgi kritusies» kopš brīža, kad to sāka mērīt

Uzticēšanās masu medijiem, kas ir ārkārtīgi svarīgs demokrātijas pīlārs un bez kuras demokrātija kā sistēma nespēj funkcionēt, ir rūpīgi kritusies jau kopš tā brīža, kad Latvijā to sāka mērīt, šodien ekspertu diskusijā “Sabiedrības medijpratība un uzticēšanās nenoteiktības apstākļos” pauda mediju eksperte Rita Ruduša.

Viņa atzīmēja, ka pētījumu kompānijas SKDS mērījumos no 2010.gada lejupejošā līkne ir labi novērojama. Arī pēc citas metodoloģijas veiktos pētījumos vērojama līdzīga dinamika.

“Tad mēs ienākam Covid-19 laikmetā, kam seko karš, kas šo situāciju pastiprina. Jāņem vērā vēl vairāki faktori – arī iekšējie, kas varbūt ir jaunāki, bet kas no krīzes mūs ved uz katastrofu. Piemēram, ir tradicionālie elementi, kas nosaka to, vai es uzticos, neuzticos informācijas avotam, medijam, cik atbildīgi mediji uzvedas attiecībā pret savu auditoriju, vai uzņemas atbildību arī par savām kļūdām un tamlīdzīgi. Tas ir viens no faktoriem, kas vienmēr ir pastāvējis,” skaidroja Ruduša.

Viņa atkārtoti pieminēja jaunos faktorus, no kuriem viens ir dezinformācija, un vēl viens gluži svaigs faktors – populistiskā komunikācija, kuru kā komunikācijas paņēmienu piekopj visdažādākie politiskie spēki. Eksperte pieminēja Andas Rožukalnes vadībā veikto Rīgas Stradiņa universitātes pētījumu, kur, piemēram, Aldis Gobzems izcelts kā īpašs gadījums.

Pēc Rudušas paustā, Gobzems ir viens no spilgtākajiem šīs komunikācijas pielietotājiem. Viņa pirmsvēlēšanu ierakstos mikroblogošanas vietnē “Twitter” trešā daļa bija uzbrukumi, agresivitāte, kas veltīta tieši medijiem. Populistiskajā komunikācijā ir iekšējā grupa un ir ārējā grupa. Tagad mediji ir nokļuvuši ārējā grupā, pret kuru ir jācīnās, sacīja Ruduša.

“Korumpētajā grupā ir ievietoti masu mediji, kas politiskajā komunikācijā arvien biežāk tiek piesaukts. Šī komunikācija ir emocionālākā, moralizējoša un agresīva. Ja starp dažādām struktūrām, kas veido mūsu demokrātiju, viena daļa, piemēram, politiskās partijas, visu laiku norāda uz otru daļu, kas ir mediji, kā uz ārējo grupu, tad sašūpojas visa sistēma. Tas, manuprāt, ir ļoti bīstami! Tā ir bīstama tendence,” sacīja mediju eksperte. Viņa uzsvēra, ja joprojām var redzēt, ka kopējā skatījumā sabiedriskajiem medijiem uzticēšanās ir lielāka, bet arī sabiedriskie mediji ir iekļuvuši ārējā grupā politiskajā komunikācijā. Ruduša norādīja, ka tas labi redzams uz kara fona, kad notiek uzbrukumi gan medijiem kopumā, gan arī tādi uzbrukumi, kas vērsti pret individuāliem žurnālistiem.

Izmantots ilustratīvs attēls no Freepik.