Ainavu arhitekta un dārznieka meklējumos

Baušķeniekus uztrauc nedrošā situācija vecpilsētā, atkritumi, ielas un apstādījumi

Novada pašvaldības vadības priekšpēdējā tikšanās ar iedzīvotājiem pirms 2023. gada budžeta pieņemšanas notika 3. novembrī Bauskas domē.

Lielākā daļa sanākušo, kopskaitā ap 20, bija pulcējušies pēc biedrības «Bauskas vecpilsēta» aicinājuma. Viņus varēja atšķirt pēc dzeltenajiem aksesuāriem – krāsa bija izvēlēta atbilstoši Bauskas pilsētas karogam. Kā uzsvēra biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore, pienācis laiks pārvērsties no kaķēniem par lauvām kā karogā.

Sarunā ar baušķeniekiem piedalījās novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, viņa vietnieks Aivars Mačeks, izpilddirektors Ivars Romānovs, viņa vietnieks Jānis Kalinka, Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska un Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis.

Satiksme un bedres
Biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes locekle Egija Stapkeviča stāstīja: «Vasarā rīkojām anketēšanu par to, kas iedzīvotājus satrauc Bauskas vecpilsētā. Starp vajadzībām ir samazināt satiksmes ātrumu, bet visvairāk nepatīk nepievilcīgās vecpilsētas ēkas un kultūras mantojuma zaudēšana. Satrauc arī ikdienišķas lietas, piemēram, situācija Rātslaukuma nerekonstruētajā daļā, kur bedres ziemā zem sniega nav pamanāmas, iedzīvotāji klūp un traumējas. Satrauc cilvēki, kas nepiedienīgi uzvedas, izveidojuši Rāts-laukumu par publisko tualeti un dzertuvi. Tas rada neērtības un nepatīkamas situācijas.»

Iedzīvotāju norādes vērtēja A. Mačeks: «Mēs zinām, ka tā ir vienīgā pilsētas daļa, kur ir malkas apkure, lētāki dzīvokļi, un apzināmies, ka tur ir daļa iedzīvotāju, kas dzīvi šeit izvēlas tieši lētuma dēļ. Jāpanāk, ka te sāk dzīvot turīgāki cilvēki, lai ienāk pārdevēji un veikaliņi. Smagi ir ar mājokļu politikas izveidošanu. Citās pilsētās uzliek milzīgu īri, bet tad mēs izstumtu daļu cilvēku no vecpilsētas. Esam domājuši par kultūras nama nākotnes stāstu un blakus esošajām ēkām – ja kaut kas izkustas, tad varbūt notiks brīnumi.»

Paceltie krustojumi
Ļoti liela neapmierinātība ir ar vecpilsētas ielu veidojumu – automašīnu vadītāji izbrauc cauri lielā ātrumā. Savulaik «Bauskas Dzīve» izvaicāja pilsētvides ekspertus par Bauskas vecpilsētas ielām, un atzinums bija viens – lai kādas būtu satiksmes drošības zīmes, šāda platuma vienvirziena ielas pilsētā ir domātas ātrumam, un tā tās arī izmanto. Eksperti ieteica veidot ielas vairāk līkumotas, bet diskusijā domē plašāk runāja par citiem variantiem.

Galvenā problēma – iedzīvotāji nejūt, ka vecpilsētas teritorija būtu kājāmstaigātājiem – tā vairāk piemērota braucējiem. «Ir vietām ātruma ierobežojuma zīme «30», bet to neievēro. Ir novērotas situācijas, kad vecāki bērnus pie ielas pēdējā brīdī notver, bet mašīna paskrien garām. Kad stādījām krokusus, gāja garām audzinātāji ar bērniem, un viens gandrīz paskrēja zem riteņiem, kad mašīna brauca garām lielā ātrumā. Kad staigājām ar telpiskās plānošanas studentiem pa vecpilsētu, viņus izbrīnīja mašīnas, kas pārsniedza ātrumu. Runājām par diviem ātruma slāpētājiem uz Rīgas un Strautnieka ielas un otru uz Plūdoņa ielas pie bērnudārza «Pasaulīte». 2020. gadā saņēmām atbildi, ka to plānos un iekļaus budžetā. Vai beidzot varētu to izdarīt tagad?» vaicāja I. Bronko-Pastore.

J. Kalinka norādīja, ka pēc A. Mačeka iniciatīvas plānā ir īstenot to pašu, ko izdarīja Skolas ielā Iecavā, proti, izveidot paceltos krustojumus, kas varētu būt labākais variants vecpilsētas teritorijā.

Paužot viedokli par iespējamo bruģakmeņu ceļu, I. Bronko- Pastore atbildēja: «Esmu kājāmgājēja, un mans viedoklis tāpēc nav populārs. Tie, kas brauc, nevēlēsies lauzt mašīnu, bet vismaz šādā posmā nevajadzēs «gulošos policistus», un mums būs vēsturiskais segums.»

Sabrūk dabiski
Nevarētu teikt, ka diskusija sagādāja daudz pārsteigumu, jo aktuālie Bauskas vecpilsētas jautājumi nav mainījušies gadus 15. Nākamais jautājums bija šķūnīši.

J. Feldmanis norādīja, ka ir bijusi tikšanās ar Plūdoņa ielas 54. mājas iedzīvotājiem un sadarbībā ar SIA «Vides serviss» plānota šķūnīšu nojaukšana un jaunu būvēšana. A. Mačeks interesējās, vai ir kādas īpašas prasības šķūnīšu izskatam, – ja tādas esot, tad to varot ielikt noteikumos par apbūvi. «Pie tā strādājam – skatāmies vēsturiskos, nevis padomju laika šķūnīšus. Tomēr šķūnīši ir salīdzinoši vienkārši – tas ir taisnstūris ar dēļu sienām, tā nav nekāda lielā arhitektūra,» atzina I. Bronko-Pastore.

Iedzīvotājiem gan atmiņā palicis kas cits. Ar savu pieredzi dalījās iedzīvotāja, kura dzīvo «kultūras piemineklī». «Šķūnīši pamazām sabrūk dabiskā ceļā. Bijām savulaik pie SIA «Vides serviss», runājām par to, lai šķūnīšus nojauc un uzceļ jaunus. Mājai bija uzkrājums. Izrādās, šķūnīšus nojaukt nevar – var rekonstruēt. Sarunājām, ka to darīs, bet beigās nekas nenotika. Atbrauca pēc pusgada ar piedāvājumu – sešiem ļoti maziem šķūnīšiem, katrs izmaksāšot 1100 eiro. Tas bija izsmiekls,» stāstīja iedzīvotāja. Pastāv bažas, ka šķūnīšu tēma vēl ilgi nebūs atrisināta.

Atkritumu centrs
Šķūnīšu temats automātiski pārtapa jautājumā par atkritumiem. «Biedrība uz baznīcas zemes nojauca 14 šķūnīšus pirms desmit gadiem, palīdzēja arī pašvaldība. Tie bija šķūņi, kur bija tikai un vienīgi atkritumi,» atcerējās I. Bronko-Pastore.

«Bauskas vecpilsētā gan mājās, kur nedzīvo, gan pie atkritumu konteineriem veidojas papildu atkritumu novietnes. Vecpilsēta ik pa brīdim izskatītos pēc atkritumu kaudzes. Ēkās, zem krūmiem, skvērā, pie upes,» uzsvēra E. Stapkeviča.

Viena no lielākajām problēmām – atkritumus izmet pamestās ēkās. Ja kāds šīs ēkas pēc tam nopērk, izrādās, ka reizē ir iegādāts milzīgs atkritumu daudzums, kurš ir jāizved, par to ir jāmaksā, un tie ir tūkstoši eiro.

I. Romānovs informēja, ka plānots izveidot koku lapu kompostēšanas laukumu un iegādāties iekārtu, ar kuru pārstrādāt bioloģiskos atkritumus, kurus vāc brūnajos konteineros. Turpina arī domāt par iespējām savākt tekstilu, kas veido lielu daļu atkritumu.

Sodus vajag bargākus
Tālāk jautājumu apsprieda divos virzienos – pirmais bija iespēja rīkot lielgabarīta un citu veidu atkritumu izvešanu, otrs – par atkritumu savākšanas līgumiem. Ja ar šiem abiem kaut ko vismaz varot izplānot, tad problēmas tomēr rada arī atbraucēji un pilsētas tuvāko platību iedzīvotāji. «Bija konteineri, kur varēja izmest atkritumus atbraucēji, izrādījās, ka tur brauca un meta vietējie, to skaitā sabiedrībā ļoti zināmi cilvēki,» pastāstīja J. Kalinka.

Iedzīvotāji norādīja, ka vēlas šajā jomā centīgāku pašvaldības policijas darbu. «Apkārt konteineriem veda dīvānus un citas lietas, visu laiku fotografēju un sūtīju pašvaldības policijai, aicināju izvietot kameras. Ja kādam uzliktu sodu, tad varbūt atmaksātos,» stāstīja Inga Krolle. Iedzīvotāji aicināja fiksēt pārkāpējus un uzlikt lielākus sodus, kas varētu palīdzēt jomu sakārtot. «Vajag reālus sodus. Pie katras vietas uzlikt zīmīti, kāds būs sods,» tā Jānis Bite.

«Vēl briesmīgāka ir atkritumu dedzināšana, ko dara arī uzņēmumi, un smakas ir briesmīgas. Ar lapām labi strādā, ka pašvaldība publicēja atgādinājumu par sodiem. Ja biežāk atgādinātu par sodu, tad varbūt aprautos, ar lapām tas nostrādāja,» atgādināja E. Stapkeviča.

Gribēja labāk, sanāca…
Tālākās tēmas skāra visas pilsētas problēmas, un diskusijas pamazām nonāca pie viena secinājuma – pilsētai vajag ainavu arhitektu.

Iedzīvotāji ir neapmierināti ar Saules dārza apstādījumiem – Viļa Plūdoņa pieminekļa apkārtnē koki esot apzāģēti ļoti prasti, arī veidolā vēlētos labāku sniegumu. Vecpilsētas aktīvistus uztrauca, ka prasa vienu, bet izdara citu. Lūguši Rātslaukumā apzāģēt tūjas, bet tā vietā nozāģēts koks krustojumā. «Tagad domāju – ko mēs esam izdarījuši!? Atbrīvojuši vecpilsētu no vēl viena koka!» šokēta bija E. Stapkeviča. Iedzīvotāji arī norādīja – ja sastāda ziedošus košumkrūmus, bet pavasarī tos stipri apgraiza, tā nekas arī nezied.
A. Okmanis solīja mainīt darbības formu, kā pasūta apstādījumus un to apkopšanu. «Pie kokiem drīkst ķerties arboristi, pie puķēm un košumkrūmiem jābūt dārzniekam ar saprašanu. Veči ir veči – ko liks, to darīs, bet ir jābūt speciālistam, kam jāpasaka, kas un kā. Esam sapratuši, ka nav dārznieka, nav ainavu arhitekta, kas ir vajadzīgi, lai veidotos kāda virzība apstādījumos un puķēs,» atzina A. Mačeks.

Vajag speciālistu
Vajadzīga atbildīgā persona par vecpilsētu, ainavu arhitekts vai cits speciālists, kas strādā ar vidi, – uzsvēra iedzīvotāji. «Ir vajadzīgs tematiskais plānojums, piemēram, gribam cilvēkiem taku no viesnīcas līdz pilskalnam, ar plānu. Lai pa ceļam ar saimniekiem parunā, varbūt var uztaisīt interesantu vietu! Ir vajadzīgi cilvēki, komanda, firma, kam jādeleģē, līdz tam varam tikai runāt. Vai pasūtiet plānu, vai būs persona, kas to dara? Ir jābūt atbildīgajai personai, kas nāk pie mums. Mēs nevaram katrs pateikt, ir jābūt speciālistam,» pauda Ģirts Karpovičs.

Iedzīvotāji aicināja iesaistīt studentus, kas ir labs resurss un neprasa lielu naudu. J. Kalinka uzsvēra, ka pēc studentu vīzijām jau tapis laukums pie Mūsas upes tilta un Īslīces ielas, izmantotas daudzas idejas pie Īslīces kultūras nama Rītausmu ciemā.

Diskusijas par ainavu arhitektu gan nonāca līdz tam, ka izrādījās – atbilstoši pašvaldības atalgojuma sistēmai novada domei nav iespēju piedāvāt amata vietu ainavu arhitektam ar tādu algu, kādu šīs profesijas pārstāvji saņem privātajā sektorā. A. Okmanis pauda, ka iespējamas dažādas sadarbības formas un par to nākotnē domās.

Visi objekti svarīgi
Uz A. Okmaņa jautājumu, kur vispirms sākt darbus – Salātu ielā vai Rātslaukumā, iedzīvotājiem īsti atbildes nebija – visi objekti esot svarīgi. J. Kalinka norādīja, ka Rātslaukuma gadījumā pašvaldība gaida iespējas iegūt papildfinansējumu no malas.

Iedzīvotāji aktualizēja jautājumu par Mazo ielu, kur pirmie iesniegumi domei ar lūgumu izbūvēt asfal-ta segumu bijuši jau 2016. gadā, un pat saņemta atbilde, ka 2017. gadā izstrādās projektu, bet tālāk nekas nav noticis. «Sākumā tei-ca, ka jāsakārto kanalizācija un ūdensvadi. Kļavu ielā bija remonti, saistīti ar ūdens apgādes sistēmu, bija lietains, un visas lielās mašīnas brauca pa mūsu ielu, bojājot segumu,» stāstīja Mazās ielas iedzīvotāja Kristīne.

«Ir arī Ceriņu iela un Biržu iela,» sacīja J. Kalinka. «Bet viņiem vismaz ir asfalts!» tā Kristīne. Noslēgumā novada domes pārstāvji rosināja apspriest ideju nevis par asfalta segumu, bet gan divkāršo virsmas apstrādi kā variantu šai ielai.

Gandrīz 30 tikšanās
Tikšanās sākumā Bauskas novada domes vadības pārstāvji skaidroja, kāpēc rīko tikšanās ar iedzīvotājiem un kādus mērķus vēlas sasniegt. Kā uzsvēra vadība, iedzīvotāju skaits pēc administratīvi teritoriālās reformas palicis tāds pats, nauda tāda pati kā pirms reformas, un nekā vairāk nav – jāsaliek budžeta prioritātes, jāplāno nākotne.

«Vēlamies brīvā gaisotnē un formā bez lieliem protokoliem aprunāties. Jāsaprot, vai ejam soli solī kopā vai saredzam ikdienas sīkumus, vai jādomā mazliet citādāk un jāpalīdz ikdienas dzīvē, kur ir kādas sīkas lietas, kuras neesam pamanījuši. Esam sarīkojuši vairāk nekā 30 tikšanās klātienē ar iedzīvotājiem vakaros. Ir radies priekšstats, kāda ir situācija jaunajā novadā, kādas ir iedzīvotāju vēlmes, sūdzības vai vajadzības, kas nav izdarīts. Varu apgalvot, ka ciemi apkārt ir vairāk pieskatīti un uzturēti, varbūt pat pietrūcis Bauskas pilsētai. Jādomā, kā sakārtosim Salātu un Plūdoņa ielu. Esam tikušies ar biedrību «Bauskas vecpilsēta», kas vēlas saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu. Jāsaprot, kā iedzīvināt un nepamest novārtā pilsētas veco daļu. Pabeigts iespējamais infrastruktūras pārmaiņu projekts – Satiksmes ministrija nāca ar piedāvājumu, ka jāpārbūvē viena josla Bauskā. Nākamgad jādomā par īstenošanu – kādā veidā satiksmi nelaist tik tuvu vecpilsētas senajām ēkām un sienām. Jāatrisina bibliotēkas lietas, kurām klāt normāli nevar tikt. Stāsts par muzeja telpu nepietiekamību, stāsts par to, ka Mūzikas un mākslas skola ir sašķeltas divās daļās, – tas viss būs jārisina,» informēja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.

«Bauskas pilsētas jautājumi visbiežāk parādās publiskajā telpā, visiem parasti zināmi. Pilsētu tomēr cenšamies prezentēt kā festivālu, pasākumu pilsētu. Reizē ir tas mirklis, kad varētu uzņemt stabilu kursu uz Bauskas vecpilsētas attīstību. Braucot pa ciemiem, pierakstītas būtiskas lietas. Ir lietas, kas pārklājas, kas ir raksturīgas konkrētām vietām un ciemiem, to visu centīsimies ņemt vērā, tomēr apzinoties, ka visu reizē izdarīt nevar. Tas palīdzēs izstrādāt jauno teritorijas plānojumu, kam jāstājas spēkā 2025. gadā,» uzsvēra Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Novada vadītājs uzsvēra, ka jau ir ieguldīts liels darbs, lai panāktu tranzīta aiziešanu no pilsētas. «Tas uzreiz nenotiks, bet tur jāliek visiem spēki un prāti kopā,» uzsvēra priekšsēdētājs.

Amatpersonas atzina, ka pašlaik gaida jauno Ministru kabinetu, tomēr esot pārliecība – Bauskas apvedceļa plāns ir nonācis tik tālu, ka apstāties nedrīkstētu.

Cikla noslēguma tikšanās plānota Vecumnieku tautas namā otrdien, 8. novembrī, pulksten 18.