Tūrisma uzņēmumu klientu skaits pieaug

Bauskas novada atpūtas kompleksā «Rožmalas» trešdien, 9. novembrī, Zemgales tūrisma konferencē apspriestas nozares tendences, komunikācijas loma, uzklausīti pieredzes stāsti.

Konferences tēma bija «Konkurētspējīga tūrisma produkta un galamērķa attīstība». Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava stāstīja par 2022. un 2023. gada mārketinga norisēm un sniedza praktiskus ieteikumus, kā efektīvāk uzņemt tūroperatorus un rīkot žurnālistu vizītes.

Veiksmīga reģionālā tūrisma akcija šogad bija Mājas kafejnīcu dienas, ko plānots organizēt arī nākamgad, piesaistot arī Lietuvas un Igaunijas tūristus. I. Šīrava stāstīja, ka Mājas kafejnīcu dienas jau šogad bijušas interesantas kaimiņvalstu tūristiem, tāpēc nākamajā gadā informēs par atpūtu Latvijā arī ziemā.

Konferences moderatore, Zemgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja un Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure informēja par reģiona tūrisma tendencēm šogad. Aptaujas dati liecina, ka klientu skaits, salīdzinot ar pērno gadu, lielākajai daļai tūrisma uzņēmumu ir pieaudzis. Ārvalstu klientu skaits ir saglabājies nemainīgs. Aptaujā noskaidrots, kādus pasākumus tūrisma pakalpojumu sniedzēji plāno rīkot, lai mazinātu energokrīzes un inflācijas sekas. Lielākā daļa mēģinās strādāt radoši, lai nenāktos paaugstināt cenas vai samazināt pakalpojumu klāstu.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja un Vidzemes augstskolas pasniedzēja Gaļina Bukovska informēja par pētījumu «Kāds ir Latvijas un Lietuvas tūrists. Kur un kāpēc ceļo?». Pētījuma dati ļāva saprast Lietuvas un Latvijas tūrisma tendences, ceļotāju intereses, kas svarīgas produktu un galamērķu izstrādē. Izrādās, ka tūristiem kaimiņvalstīs kultūras un apskates objekti interesē mazāk, vairāk ceļotāju tūristu citās valstīs dodas iepirkties, nevis apmeklē muzejus vai izstādes. Pētījumā secināts, ka pēdējos gados ceļotāji uz citām valstīm dodas retāk, taču pavada tur ilgāku laiku.

Noderīgu lekciju sniedza komunikācijas stratēģe un zīmolu satura veidotāja Inese Pabērza. Ar piemēriem viņa skaidroja, kādu komunikāciju veidot, lai veiksmīgi attīstītu produktus un galamērķus. Liela nozīme komunikācijā ir stāstam, jo cilvēkiem tie patīk, un nemaz nav svarīgi, vai stāsts ir patiess vai izdomāts. Nozīmīgi izcelt savus cilvēkus, nevis uzsvērt tikai produktu, jo ceļotājus vairāk interesē, «kāds ir pirtnieks Jānis, nevis tas, kāda ir viņa pirts».

Praktiskās prezentācijās foruma dalībnieki uzklausīja pieredzes stāstus un piemēru aprakstus.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Sintija Pusaudze stāstīja, kā dažu gadu laikā Liepāja attīstīja un uzlaboja tūrisma pakalpojumus. Te liela nozīme bijusi liepājniekiem, kas reklamējuši pilsētu. Kampaņa uzlabojusi pilsētas popularitāti, izmantojot gan reklāmas, gan iepazīstinot ar Liepāju un tās piedāvājumu cilvēkus no citām pasaules valstīm.

Par mūsu reģiona projektiem un kampaņām vēstīja Zemgales plānošanas reģiona tūrisma projektu vadītāja Anna Builo-Hoļme. Viņa ļāva ieskatīties Zemgales reģiona tūrisma turpmākajos plānos, kā arī sniedza ieteikumus jomas projektu sagatavošanai.

Noslēdzošo prezentāciju par reģiona attīstību sniedza Latgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja un Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško. Viņa klāstīja, kā attīstījusi tūrismu Latgalē, sākot ar jauna logo izveidi. Aprakstīti piemēri un sniegti praktiski padomi, kā izveidot un noturēt veiksmīgu tūrisma attīstību reģionā.

Konferences dalībnieki apskatīja atpūtas kompleksa «Rožmalas» apkārtni kopā ar vadītāju Ilzi Djačuku. Konferenci var noklausīties Zemgales tūrisma asociācijas profilā facebook.lv.