www.bauskasdzive.lv
Jau pavisam drīz arī valsts pārvalde varētu pāriet uz darba vidi, kuras centrā ir arī darbinieka labsajūta. Šādi plāni jau top valdības gaiteņos. Saskaņā ar tiem vairākas ministrijas un citas valsts iestādes paredzēts pārvietot uz Zemkopības ministrijas (ZM) ēku Republikas laukumā 2, Rīgā, sestdien ziņoja LTV raidījums “Panorāma”.
2019. gadā valsts uzņēmums “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas tolaik bija izkliedēts trijās dažādās vietās, pārcēlās uz telpām Talejas ielā Rīgā. Tādējādi uzņēmums samazināja izmantoto telpu platību gandrīz uz pusi, piecu gadu laikā ietaupīja miljonu eiro par uzturēšanas izmaksām un samazināja enerģijas patēriņu par 65%. Darbinieku apmierinātība pēc pārcelšanās uz mūsdienīgu biroju ir palielinājusies.
“Šī pieejas maiņa – tas nav tikai stāsts par platības samazināšanu, bet kopumā par kultūru, kā mēs strādājam,” stāstīja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Un strādā tā, lai justos pēc iespējas ērtāk. Vajag darba galdu? Darbinieki ņem portatīvo datoru un pieslēdzas jebkurā vietā. Vajag sapulču telpu? Laiku tajā darbinieki var rezervēt internetā. Ir vajadzīga klusa vieta, lai parunātu pa telefonu? Birojā ir īpašas klusuma kapsulas. Visbeidzot – nav, ar ko atstāt bērnus mājās? Darbā ir ierīkots bērnu stūrītis. Klasiskajā birojā katram darbiniekam būtu sava – individuāla darba vieta. Taču šeit tiek ieviesta kopstrādes pieeja.
“Mums nav nevienam fiziskas darba vietas, kas būtu konkrēti cilvēkam. Nu, varbūt izņemot lietvežus, kur mēs sagaidām, ka cilvēki atnāk uz darbu zināmā laikā un dodas prom.
Ne vadībai, ne valdei, nevienam no darbiniekiem. Tad cilvēks atnāk uz darbu un dodas uz turieni, kas tanī brīdī viņam ir aktuāli. Vai tā būtu pārrunu telpa, vai tā būtu darba vieta vai darba zona, kur viņš strādā ar konkrētiem kolēģiem no citām nodaļām pie konkrētiem projektiem,” teica Vārna.
Nākotnē šo pieeju plānots izmēģināt plašākā mērogā, vairākas ministrijas un citas valsts iestādes pārvietojot uz ZM ēku Republikas laukumā 2.
Ideja ir izklāstīta informatīvajā ziņojumā, ko šonedēļ pieņēma valdība. Tur ir teikts, ka pašlaik valsts pārvaldē cilvēki strādā novecojušā kabinetu vidē, iestāžu izvietojums Rīgā ir izkliedēts, un tas kavē iestāžu sadarbību. Turklāt ēku tehniskais stāvoklis lielākoties ir neapmierinošs. Risinājums būtu apkopot valsts tiešās pārvaldes iestādes vienuviet. Piemēram, ZM ministrijas ēkā vienlaikus var strādāt no 600 līdz 1000 cilvēkiem. Potenciāli par kopstrādes telpu var izmantot arī ēku Elizabetes ielā 2, kas savulaik bija Pasaules tirdzniecības centrs. Taču kopstrāde der nebūt ne visiem.
“Te noteikti var redzēt, ka, glābjot situāciju, ir mainīti logi. Bet, nemainot hidroizolācijas un visus ārējos elementus, šeit pūš vējš; tad, kad ir stipri lieti vai arī tieši no šīs puses, tad arī ūdens šeit var tecēt augšā caur visām izolācijas šķirbām,” stāstīja SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdes loceklis Rihards Kancēvičs.
Lai pielāgotu ēku mūsdienīgas darba vides prasībām, ir vajadzīgi lieli ieguldījumi.
Pirms aptuveni pieciem gadiem ZM rēķināja, ka fasādes, siltummezglu nomaiņai un daudziem citiem uzlabojumiem vajadzētu vismaz 10 miljonus eiro. Patlaban, visticamāk, vairāk.
“Apkures sistēmu neder nomainīt tikai vienā stāvā. Uzlabojot apstākļus, noteikti jāveic investīcijas, jāskatās visu komunikācijas izbūvju atjaunošana. Jo mēs nekad nevaram zināt, ka kādā šahtā, kas atrodas starpstāvos, vai kaut kur, kur nav veiktas izmaiņas, kaut kāda truba neplīsis tīri sava vecuma dēļ,” teica Kancēvičs.
Taču līdz finansējuma piešķiršanai un reālu darbu sākumam ir vēl tāls ceļš.
“Gada laikā būtu jānonāk pie secinājuma, kāds būs valsts pārvaldes darba modelis – attālinātais, hibrīda vai klātienes. Un otrs – kuras tiešās valsts pārvaldes institūcijas strādātu šajā vienotajā birojā,” klāstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Valdība deva gandrīz gadu, lai FM kopā ar citām institūcijām sagatavotu ziņojumu ar konkrētiem priekšlikumiem par valsts tiešās pārvaldes biroja telpu optimizācijas iespējām.
FOTO:LTV
Reklāma