LETA
Saistībā ar ļoti mazām elektroenerģijas ražošanas jaudu rezervēm elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 14.decembra līdz 16.decembrim aicina patērētājus iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās – no plkst.8 līdz 12 un no plkst.15 līdz 19, aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.
Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14.-16.decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas. Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā.
“Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti – elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices,” skaidro AST.
Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no plkst.8 līdz 12 un no plkst.15 līdz 19.
AST valdes loceklis Gatis Junghāns skaidro, ka šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks, un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. “Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu,” norāda Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.
Zviedrijā laikā no 9. līdz 18.decembrim remontā ir 1400 megavatu (MW) atomelektrostacija “Oskarshamn 3”, bet ilgāks remonta atslēgums – līdz 2023.gada 23.februārim ir arī 1130 MW atomelektrostacijai “Ringhals 4”. Somijā jaunās 1600 MW atomelektrostacijas “Olkiluoto 3” palaišana ir pārcelta uz 2023.gada februāri. Savukārt Baltijas energosistēmā lielākā daļa lielo elektrostaciju ir darba gatavībā un arī visi starpsavienojumi ar Skandināviju un Poliju ir darbā. Latvijā visi Rīgas TEC ir darbā ar maksimālo jaudu. Situāciju uzlabo arī apstāklis, ka pīķa patēriņš Baltijā šajā laikā kopumā ir par aptuveni 10% zemāks nekā 2021.gadā.
Baltijas jūras valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori novembra sākumā vienojās par padziļinātu informācijas apmaiņu un sadarbību, lai samazinātu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem gadījumā, ja kādā no valstīm tiks noteikti konkrēti elektroenerģijas pieejamības ierobežojumi. Apvienotā ekspertu grupa analizē enerģijas pietiekamības situāciju Baltijas jūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot valstu atkarībai no pārrobežu ietekmes. Saskaņā ar rudenī publicēto Eiropas pārvades operatoru asociācijas “ENTSO-E” ziņojumu, šajā ziemā, it īpaši janvārī un februārī, būs augstāks enerģijas nepieejamības risks un summāri zemākas drošības rezerves salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Gadījumā, ja būs vērojama zema ūdens pietece hidroelektrostaciju rezervuāros, elektroenerģijas pietiekamības riski var veidoties Zviedrijas un Norvēģijas dienvidu daļā, kā arī Dānijas austrumos.
Ja tiks samazināts ražošanas apjoms atomelektrostacijās, enerģijas nepietiekamības riski var palielināties Zviedrijas dienvidos un Somijā – elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos, kas ir atkarīgi no importa. Savukārt “ENTSO-E” ziņojumā “Winter Outlook”, kas tika publiskots decembra sākumā, norādīts, ka, lai gan Eiropas elektroenerģijas sistēma šajā ziemā ir pakļauta lielākam enerģijas nepietiekamības riskam, tomēr pārvades sistēmas operatoru veiktie pasākumi ļāvuši mazināt iespējamo ietekmi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņojumā sniegts novērtējums par elektroenerģijas piegādes drošību gaidāmajā ziemā visā Eiropā.
Ziņojumā norādīts, ka Eiropas elektroenerģijas sistēma joprojām ir ļoti atkarīga no gāzes, tomēr labvēlīgi laika apstākļi var mazināt šo energosistēmas atkarību. Eiropas valstis ir veikušas īpašus pasākumus, lai sagatavotos ziemai (gāzes iesūknēšana krātuvēs, dažu spēkstaciju paplašināšana vai darbības atjaunošana, kurināmā maiņa, ambīcijas samazināt elektroenerģijas patēriņu), kā arī samazinātu elektroenerģijas pieprasījuma maksimumu par 5% atbilstoši Eiropas Savienības lemtajam. Visi šie pasākumi ievērojami samazinās enerģijas nepietiekamības risku, teikts ziņojumā.
Foto: pixabay.com
Var tikai pabrīnīties kā mēs dzīvojām un izdzivojām pirms elekrību sāka tirgot biržā!
ko darīt tiem kam apkure ir uz elektrības???..tumsā un aukstumā dzīvot???
Visu veidu tīklu valžu un to priekšsēdētāju, kā arī atbildīgās ministrijas intelektuāls , profesionāls, morāls bankrots.
hahahahaha attistiba iet lieliem soliem—tik nav zinams kura virziena
Tātad trūkst vai tikai trūks skandināviem, kas loģiski ceļ biržas cenu. Mūsu ģenerējošās jaudas strādājot ar pilnu jaudu, tātad glābj skandināvus? Viss rezultējas ar nenormālu biržas cenu par pašu ražoto elektrību un iespējamiem elektrības atslēgumiem? Tad kad skandināviem atkal būs lētā atomenerģija, tad priekš mums biržas cena joprojām būs nenormāla, kā jau skandināvu mazajiem brāļiem? Kad beigsies biržu idiotisms! Biržu gadījumā superizdevīgs ir elektroenerģijas mākslīgs vai dabīgs deficīts un dārga ražošana un pārvade vai reāla vai grāmatvediska sadārdzināšana. Kad beigsies šī shēmošana! Absurdie apgalvojumi, ka dārga elektroenerģija rada dārgu pārvadi ir pilnīgi bezkaunīgi.Vienota (bijušā) formāta Latvenergo gadījumā pārvades zudumi un tehnoloģiskā elektrība netika mākslīgi sadārdzināta biržā. Vienota Latvenergo gadījumā kompānijai būtu interese tehnoloģisko elektrību izmantot par pašizmaksu, nevis biržas cenu. Nesen arī pavīdēja ziņa, ka starpsavienojumi esot tehniski nepareizi, ar nepietiekamu šķērsgriezumu un AST esot jāmaksā 50 miljoni gadā par starpsavienojuma darbināšanu ar pārslodzi. Ja tā ir, tad kas ir vainīgs un kāds būs atrisinājums? Fiksā ideja par negūtās (?) peļņas kompensāciju, sodot saules paneļu uzstādītājus un privātmāju īpašniekus , ir vienkārši ģeniāla. Vaina laikam ir vadošo personu ne tehniskā izglītībā vai “obliko morale”. Pašreizējā enerģētiķu bezkaunība nav līdz šim bijusi Latvijas teritorijā kopš Ķeguma HES uzcelšanas. Un vēl neizturamā tieksme prihvatizēt enerģētiku, kaut gan pašreizējā formāli valstiskā enerģētika darbojas kā 90 gadu odiozie darboņi.
Trešdienas nakts, pl. 4 no rīta. Izvedu suni. Saulesdārzs. Apkārtne “taupības” nolūkos spīd un laistās tā, kā kremlis Maskavā. Prieku bojāja tikai viena laterna, kas gan iedegās, gan nodzisa. Par taupību, ko izsludināja uz 3 dienām te neviens laikam nebija dzirdējis…
Kaigu purva projekts. Apmēram pirms 20 gadiem kaut kādi analfabēti sāka nepareizi lietot vārdu “projekts”. Par “projektu” sāka saukt projektēšanu , būvniecību un jebko citu, ieskaitot bērnu taisīšanu. Projekts ir intelektuāls produkts papīra formā ar apstiprinājuma zīmogiem un projektētāju parakstiem. Projekta realizācija dabā ir būvniecība. Projekti parasti maksā apmēram 1 līdz 1,5 procentus no objekta būvniecības izmaksām. Vēja parku gadījumā turbīnas ražo rūpnīca, tās nav jāprojektē. Jāprojektē ceļi purvā, turbīnu salas un pamati purvā, kabeļu līnijas un cits elektriskais aprīkojums. Kaigu purva gadījumā kāds ir saskaitījis turbīnas, pareizinājis ar turbīnas cenu, pareizinājis ar desmit un no iegūtās summas izrēķinājis projektēšanas summu. Pat ja viss purvs kopumā tiek pirkts, tad zemes cena nekādā veidā neattiecas uz projektēšanu. Pašlaik publiski pieejamā informācija liecina par iespējamu gadsimta afēru, ja par projektu, kas varbūt ir tikai kādas kartona kastes ar papīriem gatavojas maksāt 100 miljonus. Kas tos miljomus apmaksās? Mēs.