Dome lems par atļauju būvēt biogāzes staciju Brunavā

Noslēgusies biogāzes un enerģijas ražotnes Brunavas pagasta «Liepiņās» būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Saņemtie iedzīvotāju komentāri par projektu liecina gan par atbalstu uzņēmuma idejai un prieku, ka, iespējams, apkārtnē būs tīrāks gaiss un izzudīs smakas, gan arī par bažām, ka tiks sabojāti ceļi un pasliktināsies dzīves kvalitāte, portālu informēja Bauskas novada būvvaldes vadītāja Dace Putna.

Viņa precizē, ka publiskās apspriešanas laikā tika iesniegtas 17 anketas, desmit anketās pausts atbalsts, divās norādīts, ka ieceri atbalsta daļēji, bet piecās izteikts tās noraidījums.

Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā notika arī prezentācijas sanāksme, kura tika rīkota 21. novembrī Brunavas pagasta pārvaldes ēkā. Būvniecības ieceri prezentēja un uz klātesošo jautājumiem atbildēja ieceres izstrādātājas SIA «AL projekts» pārstāvis A. Ločmelis, būvniecības ieceres ierosinātājas z/s «Krišjāņi» pārstāvis Jānis Straģis un būvvaldes vadītāja Dace Putna. Publiskās apspriešanas pasākumu vadīja Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova.

Klātienē sanāksmē piedalījās 26 dalībnieki, ieskaitot būvvaldes un Brunavas pagasta pārvaldes pārstāvjus, kā arī būvniecības ierosinātājs un ieceres izstrādātājs. Sanākušie iedzīvotāji jautājumus uzdeva cits pēc cita, bieži pat neieklausoties atbildēs.

Brunavieši centīgi argumentēja, ka labsajūtu traucējošas smakas jau esot pašlaik, un ir pārliecināti, ka nepatīkamais aromāts tikai pieaugs. J. Straģis centās kliedēt bažas par lielāku smaku izplatību, jo tās ir viens no iemesliem, kādēļ tiek domāts par esošo kūtsmēslu pārstrādi. Iedzīvotājus interesēja, vai tiks radītas darba vietas, J. Straģis paskaidroja, ka papildu darba vietu nebūs, jo ražošanas procesā ir tikai jākontrolē temperatūra un saražotās gāzes daudzums.

Iedzīvotāji pārmeta, ka sabiedriskā apspriešana rīkota novēloti, kad jau projekts ir gatavs. Bauskas novada būvvaldes vadītāja D. Putna skaidroja, ka būvprojekts pilnā apmērā būvvaldē nav iesniegts, publiskā apspriešana tiek rīkota uz projekta minimālā sastāva pamata. Likumdošanā noteikts, ka būvvalde, izvērtējot tai iesniegto būvniecības ieceri, lemj par publiskās apspriešanas nepieciešamību – tā arī darīts šajā gadījumā.

Iedzīvotāja, kura īpaši iestājās pret biogāzes ražotni, vaicāja, kādēļ nav ievērots likumā rakstītais, ka biogāzes ražotni nav atļauts izbūvēt tuvāk par pieciem kilometriem no apdzīvotas vietas. Ieceres attīstītāji akcentēja, ka noteikumos rakstīts, ka tas attiecas uz ražotnēm, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas jauni smaku piesārņojuma avoti, taču šajā gadījumā ferma darbojas jau izsenis – J. Straģis to apsaimnieko kopš 1996. gada, un smakas jau ir, un tās ar šīm jaunajām iekārtām paredzēts samazināt. J. Straģis vērsa uzmanību, ka kūtsmēsli tiks pārstrādāti un nebūs vairs videi bīstami, ka esošais rezervuārs ar kūtsmēsliem tiks pārvērsts par videi draudzīgā digestāta glabātavu. Būtībā biogāzes ražotne ir kā attīrīšanas iekārta, uzsvēra J. Straģis.

Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova saistībā ar nepatiku pret kūts smakām minēja savus novērojumus Vācijā – tur arī rodas smakas no kūtīm, bet iedzīvotāju attieksme nav negatīva, uz lauksaimniecisko darbību un tā veicējiem iedzīvotāji norādot – viņi mums ražo pārtiku!

Bauskas novada būvvalde sabiedriskās apspriešanas pārskatā ir norādījusi, ka biogāzes ražošanas negatīvā ietekme parasti ir saistāma ar emisijām gaisā un smakām, kas var ietekmēt tuvējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Taču būvniecības iecerē sniegta informācija, ka visu šķidrmēslu uzpilde biogāzes tvertnē un digestāta izlāde paredzēta pa hermētiskiem cauruļvadiem un šāds process neradīs smaku emisijas.

“Būtībā var uzskatīt, ka smaku emisijas tiks samazinātas, jo digestāts, kurš krātuvē aizvietos šķidrmēslus, salīdzinot ar tiem, ir ar zemākām smaku un SEG emisijām,” paudusi Bauskas novada būvvalde.

Pamatojoties uz to, ka biogāzes un enerģijas ražotnes izveide lauksaimnieciskās darbības procesa modernizēšanai un uzlabošanai ir paredzēta esošajā lauksaimnieciskās darbības teritorijā blakus jau esošajām liellopu kūtīm un mēslu krātuvei, kas jau rada smakas, un ņemot vērā paredzēto nelielo ražošanas apjomu un tehnoloģisko procesu, Bauskas novada būvvalde lēmusi, ka būtu pieļaujama būvniecības ieceres realizācija.

Būvvalde pārskatu par publiskās apspriešanas rezultātiem nosūtījusi Bauskas novada domei lēmuma pieņemšanai.

Jau vēstījām, ka biogāzes un enerģijas ražotnes izveide paredzēta Brunavas pagasta zemnieku saimniecības “Krišjāņi” īpašumā. Saimniecībā plānots izbūvēt biogāzes tvertni ar tilpumu 1253 m³ un koģenerācijas staciju ar jaudu 120 kW. Tvertne paredzēta kā hermētiski slēgta būve, izslēdzot jebkādu smaku emisiju.

Biogāzi paredzēts ražot no dzīvnieku novietnes darbībā uzkrātiem kūtsmēsliem un barības
atlikuma, attiecīgi 99,5% un 0,5%. Biogāzes ražošanas reaktora ikdienas uzpildi nodrošinās
ar šķidrmēsliem, kas padoti pa spiedvadu no esošās šķidrmēslu savāktuves, kurā tiek savākti
kūtsmēsli no trim esošajām kūtīm.

Saražoto biogāzi pa cauruļvadu iecerēts padot uz koģenerācijas iekārtu, kur tiks izmantota
kā degviela iekšdedzes dzinējam, kas tālāk darbinās elektroģeneratoru elektroenerģijas iegūšanai.

Saražoto elektroenerģiju plānots realizēt kopējā AS “Sadales tīkls” elektroapgādes tīklā vai
arī izmantot saimniecībā esošo elektroiekārtu darbināšanai. Digestātu (pārstrādātos kūtsmēslus) pa spiedvadu no biogāzes ražošanas reaktora paredzēts sūknēt un uzglabāt rezervuārā, kas līdz šim kalpojis kā šķidrmēslu krātuvē.

Z/s “Krišjāņi” galvenais darbības virziens ir piensaimniecība. Ganāmpulku kopā veido 950 vietas, tajā skaitā 400 slaucamas govis. Uz šo brīdi smaku avoti ir jau no esošās dzīvnieku novietnes un kūtsmēslu krātuves.
Attiecībā uz esošajiem smaku avotiem Bauskas novada būvvaldē atzīmēja, ka emisijas no dzīvnieku novietnēm nemainīsies.

Tiek norādīts, ka atbilstoši Vācijas inženieru apvienības izstrādātajam standartam “Emissions and immissions from animal husbandries – Housing systems and emissions – Pigs, cattle, poultry, horses” biogāzes ražošana ir viens no paņēmieniem kā samazināt smaku emisijas. Ar labākajām pieejamām atsaucēm par tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) var iepazīties dokumentā “Biogāzes rokasgrāmata” (pieejams: https://www.lemvigbiogas.com/ BiogasHandbookLatvia.pdf, 1.2.5.nod.), kur arī
norādīts, ka kūtsmēslu fermentācija samazina smaku emisijas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu pamats uzskatīt, ka smaku emisijas no krātuves pēc paredzētās darbības īstenošanas būs mazākas nekā esošajā situācijā.