www.bauskasdzive.lv
65% Latvijas iedzīvotāju rūpīgi plāno savus pirkumus, lai nepirktu lieku pārtiku, 44% mēģina pārstrādāt pārtikas produktus, kas paliek pāri un netiek izmantoti uzreiz, bet 49% laiku pa laikam iepērkas lietoto apģērbu veikalos un cenšas pārdot vai ziedot drēbes, ko vairs neizmanto. Tādējādi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās ieradumi lielākoties sasaucas ar videi draudzīgāka dzīvesveida pamatprincipiem, secināts “SEB bankas” veiktajā aptaujā.
Aptaujas dati liecina, ka katrs ceturtais iedzīvotājs pieturas pie ētiskas patērēšanas principiem, kas nozīme, ka iepērkoties, viņi pievērš uzmanību gan ražotājam – cik ražošanas process ir videi draudzīgs un ilgtspējīgs, gan produkta sastāvam un iepakojumam – vai netiek izmantotas izejvielas, kuru iegūšana vai ražošana nav videi draudzīga, gan utilizēšanas iespējām – vai produktu, ja tā nav pārtika, ir iespējams pārstrādāt, atkārtoti izmantot utt.
Saskaņā ar aptaujas datiem, 49% iedzīvotāju paši iepērkas lietoto apģērbu veikalos un cenšas pārdot vai ziedot drēbes, ko vairs neizmanto, kā arī 17% pērk lietotās un pārdod tālāk bērnu drēbes.
Runājot par ēšanas paradumiem, 31% aptaujāto cenšas izvairīties no produktiem, kas satur palmu eļļu, bet 10% pērk organisko pārtiku. Savukārt 44% mēģina pārstrādāt pārtiku, kas paliek pāri, lai tā nav jāizmet.
“Ja tiešām katrs ceturtais pievērš uzmanību augstāk minētajām lietām, tas ir ļoti labs radītājs – tas nozīmē ka šiem cilvēkiem tiešām rūp, kas notiek apkārt un, visdrīzāk, viņi cenšas pieturēties pie videi draudzīga dzīvesveida kopumā. Iespējams, daļa no iedzīvotājiem, izvēloties lētākas preces, rēķinās ar zemāku kvalitāti un apzinās, ka, piemēram, apģērbs tiks izmests jau pēc īsa lietošanas laika un par to nav žēl. Bet vērts padomāt, ka laikā no 2000. līdz 2014. gadam drēbju ražošanas apjomi pieauga divas reizes un šodien ikviens pērk par 60% vairāk drēbju nekā pirms 15 gadiem, toties iegādātās drebēs kalpo divreiz īsāku laiku,” norāda “SEB bankas” Ilgtspējas attīstības vadītājs Viktors Toropovs.
Reklāma