Aptauja: tikai 11% autovadītāju Latvijā savas braukšanas prasmes ziemā vērtē kā ļoti labas

Gandrīz puse jeb 47% autovadītāju Latvijā savas auto vadīšanas prasmes ziemā vērtē kā gandrīz labas, liecina auto dīlera “Moller Auto” un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” šogad decembrī veiktās aptaujas dati. Tikmēr tikai 11% norādījuši, ka savas braukšanas prasmes vērtē kā ļoti labas, tā pārliecinoši biežāk atbildot vīriešiem.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 11% savas braukšanas prasmes ziemā vērtē kā drīzāk sliktas, savukārt 3%  kā sliktas. No šiem respondentiem, kuri savas auto vadīšanas prasmes ziemā vērtējuši kā sliktas, vairākums ir bijušas sievietes. 24% no aptaujātajiem norādīja, ka viņi nav autovadītāji.

Braukšana ziemā var būt izaicinoša pat pieredzējušiem autovadītājiem – kā liecina Valsts policijas dati, šogad ir vērojams neliels ceļu satiksmes negadījumu skaita kritums, bet tas aizvien ir augstāks nekā 2020.gadā. Pirms diviem gadiem 11 mēnešos reģistrēti 16 952 ceļu satiksmes negadījumu, pērn – 17 677, bet šogad pirmajos 11 mēnešos – 17 432.

Auto dīlera “Moller Auto” pārstāvēto zīmolu “Volkswagen” un “Audi” servisu eksperti norāda, ka būtiska loma ir ne vien autobraucēja attieksmei, izvēloties atbilstošu braukšanas manieri uz ceļa, bet arī paša transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim. Tāpat, ņemot vērā Latvijas klimatu, arī transportlīdzekļa izvēle var ietekmēt pārvietošanās spējas un drošību uz sniegotiem, apledojušiem vai ar ūdeni un dubļiem klātiem ceļiem. Piemēram, ziemā vieglāk vadāmas būs automašīnas ar priekšpiedziņu (ja salīdzina priekšpiedziņas un aizmugures piedziņas automašīnas), jo šajā gadījumā lielāks svars gulstas tieši uz auto velkošo asi. Rezultātā auto ir stabilāks, tam mazāka iespēja saslīdēt un tas ir veiksmīgāk vadāms ziemai raksturīgajos braukšanas apstākļos. Piemēram, “Audi” markas modeļiem šādu funkciju nodrošina pilnpiedziņas veids “Quattro”, savukārt “Volkswagen” zīmolam tas ir “4Motion”.

Kopumā ziemā ir virkne preventīvu darbību, kas jāveic, pirms autovadītājs var doties ceļā ar savu auto. Piemēram, pēc snigšanas būtu maksimāli jāatbrīvojas no sniega uz auto, turklāt notīrot ne tikai vējstiklu, bet arī jumtu un dzinēja pārsegu, jo pretējā gadījumā braukšanas laikā sniegs var uzkrist uz vējstikla vai pat slīdēt no jumta, apdraudot aizmugurē braucošo auto. Tāpat jānotīra ledus gabali, kas krājas zem auto, jo braukšanas brīdī tie var apdraudēt pārējos satiksmes dalībniekus.

Eksperti norāda, ka visbiežākos auto bojājumus, kurus nepieciešams remontēt, var iedalīt trīs jomās – dzinēja darbības problēmas, ritošās daļas remonts, kā arī bremžu sistēmas pārbaude un remonts. Visbiežāk “Audi” un “Volkswagen” servisu centri veic regulārās apkopes, kas ir, piemēram, eļļas maiņa. Savukārt, ja automašīnām ir bojājumi, tad bieži tie ir saistīti ar elektroniku, kur nepieciešama diagnostika, izmantojot īpašu aprīkojumu. Savukārt pēc ceļu satiksmes negadījumiem ziemā auto bojājumi ir ļoti dažādi – vieglu avāriju gadījumā tās parasti ir virsbūves deformācijas un bojāts auto krāsojums, bet pēc smagākiem negadījumiem tie jau ir kompleksi bojājumi, kas skar visu auto ritošo daļu, elektroniku, dzinēju u.tml.

Izmantots ilustratīvs publicitātes foto.