Elektrības rēķini pieaug ne tikai mājsaimniecībām, bet arī vietvarām. Pēdējo mēnešu laikā elektroenerģijas biržas cenas sasniegušas vēl nepieredzēti augstas līknes, radot jaunus diennakts vidējās cenas rekordus. Tālab Bauskā, sākot no 14. janvāra, nakts laikā izslēgs daļu ielu apgaismojuma, portālu informēja pašvaldībā.
Ekonomēs, kur varēs
Bauskas novada domes vides un attīstības komitejas sēdē 14. janvārī savus budžeta projektus deputātiem piedāvāja Bauskas novada Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku apvienības. Deputāti uz nākamo nedēļu pieprasīja sagatavot apskatus, kur būtu izdevumu salīdzinājums ar 2021. gadu.
Viena no sāpīgākajām pozīcijām ir elektrības izmaksas. Lai arī 2022. gada Bauskas novada domes budžetā izdevies ietaupīt uz administrācijas izmaksām un citās pozīcijās, tomēr pieauga izmaksas izglītības un sociālajā jomā, kas nozīmē – pašvaldībai nav tik daudz līdzekļu, lai kompensētu enerģijas cenas pieaugumu. Nākas meklēt citus veidus, kā ekonomēt līdzekļus, un šajā gadījumā izvēlēts apgaismojuma darbības laika samazinājums.
Cenu kāpums par 96%
Elektrības cenas biržā šobrīd aizvien pieaug, decembrī sasniedzot augstākos rādītājus visā to vēsturē. 2021. gada pirmajā pusgadā vidējā «Nord Pool» biržas cena par elektroenerģiju Latvijā bija 54,08 eiro par MWh, savukārt otrajā pusgadā (jūlijs – novembris) 106,19 eiro par MWh, bet janvāra mēneša sākumā jau 123,19 eiro par MWh, liecina latvenergo.lv dati. Kopumā pērnā gada otrajā pusgadā novērojams cenu kāpums par 96%, salīdzinot ar gada pirmo pusi.
Eiropas Komisija veic izmeklēšanu, lai konstatētu, vai elektroenerģijas tirgū un oglekļa emisiju tirgū nav notikušas manipulācijas un spekulācijas, kas veicinājušas straujo gāzes un elektrības cenu kāpumu Eiropā. Eiropas Savienības parlamenta deputāti, kas izmeklēšanu rosināja, norāda uz potenciālu Krievijas vadības darbības ietekmi.
Iespējamais iemesls – vēlme piespiest sertificēt un palaist gāzes cauruļvadu «Nord Stream 2», kas apietu Ukrainu un Baltkrieviju. Politisko manipulāciju mērķis – fiksēt Ukrainas teritorijā esošā cauruļvada tehnisko nespēju darboties, tādā veidā panākot, ka lielu daļu gāzes transportē caur jauno cauruļvadu Eiropas ziemeļu daļā un samazina gan Ukrainas ienākumus, gan rod iespēju papildus manipulēt ar gāzes piegādi Ukrainai. Attiecīgi Krievijas gāzes monopols «Gazprom» piedāvā pašlaik tikai minimālos apjomus Eiropai, kas paredzēti kontraktos, kas radīja bažas par gāzes iztrūkumu un veicināja gāzes cenu milzīgu kāpumu biržās. Vai Eiropas Komisijas izmeklējumam būs rezultāti, rādīs laiks.
Risinājumus meklē arī citas vietvaras
Arī citas Latvijas pašvaldības ķērušās pie pamatīgas tēriņu pārskatīšanas, nolemjot ekonomēt elektrību, ziņo ReTV. Jēkabpils novadā aprēķināts, ka elektrības izmaksu kāpums no pašvaldības budžeta 2022.gadā varētu prasīt papildus 700 tūkstošus eiro. Pašvaldība izmaksas centās mazināt jau pērn lokdauna laikā, nakts stundās samazinot apgaismojumu pilsētā. «Pulksten 21 bija jau nakts režīms, kad dega tikai atsevišķas lampas. Saskaņots bija arī ar policiju, lai tas netraucē viņu darbu,» ReTv ziņām sacīja Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs.
Domes priekšsēdētājs cer, ka izmaksas par elektrību mazinās arī pagājušajā vasarā pilsētā uzstādītais jaunais apgaismojums, kas ļauj arī samazināt gaismas intensitāti konkrētās diennakts stundās, kā arī tas pats pielāgojas gājēju un automašīnu intensitātei.
Šāds apgaismojums pērn uzstādīts arī 28 vietās Jelgavā. Šeit gan vērtē – pagaidām nakts stundās apgaismojumu ielās nemazinās. «Ja būs nepieciešamība, ir tāda vieta Drīksnas upes krastā, kur ūdens kritumi un kaskādes, kas visas dienas un nakts garumā strādā, izgaismotas. Piemēram, tās varētu izslēgt,» saka Kristīne Lazdiņa, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» pārstāve.
Pēc 2008. gada krīzes Valmieras pilsētas pašvaldība pieņēma lēmumu mazākās pilsētas ielās nakts stundās apgaismojumu izslēgt, tikmēr citviet atslēdza katru otro lampu. Toreiz par šādu lēmumu neapmierinātību pauda iedzīvotāji. Pašvaldības pārstāve skaidro, ka šo gadu laikā pilsēta 65% gaismekļu nomainīti pret viedajiem. «Šādu soli iet negrasāmies, kad slēgtu ārā gaismas. Tas attiecas uz drošību. Tā nav labā prakse, bet mums jau ar pirmajiem projektiem ir uzstādīta šī lampu dimmēšana, kad nakts stundās kļūst blāvākas un patērē mazāk elektroenerģijas,» stāsta Inese Kokenberga, Valmieras novada pašvaldības pārstāve.
Latvijas Pašvaldību savienībā gan vērtē, ka šie ir vien tādi īstermiņa risinājumi, var ietekmēt drošību pagastos un pilsētās.
