Bauskas novada pašvaldības vides un attīstības komitejas sēdē ceturtdien, 14. jūlijā, atkārtoti tiks skatīts jautājums par atļauju koku ciršanai ārpus meža īpašumā “Skaistkalnes Romas katoļu baznīca”, portālu informēja pašvaldībā.
Iepriekšējā komitejas sēdē sagatavotais lēmumprojekts tika atbalstīts, bet, skatot šo jautājumu domes sēdē 30. jūnijā, lēmums netika pieņemts. Pieci deputāti -Jānis Dūmiņš, Arnolds Jātnieks, Ingmārs Līdaka, Guntis Kalniņš – bija pret. Tikpat liels deputātu skaits sagatavoto lēmumu atbalstīja. Par balsoja Raitis Ābelnieks, Inita Nagņibeda, Līga Rimševiča, Ināra Pētersone, Aivars Mačeks, septiņi atturējās (Laine Baha, Voldemārs Čačs, Juris Krievs, Solveiga Lineja, Vilnis Gailums, Rihards Melngailis, Jānis Silgalis), bet balsojumā nepiedalījās Mārtiņš Mediņš.
Izvērstāk savu viedokli, kāpēc balso pret, pamatoja deputāts Ingmārs Līdaka. “Balsoju pret un esmu kategoriski pret, jo man ir absolūti nepieņemams pieprasījumā minētais iemesls koku ciršanas atļaujas pieprasīšanai – teritorijas sakopšana. Man visu mūžu ir bijis cits priekšstats, ko nozīmē teritorijas sakopšana. 15 zaļojošu koku nociršana manā skatījumā nekādā veidā nav teritorijas sakopšana,” domes sēdē klātesošajiem norādīja I. Līdaka.
Viņš atzīmēja, ka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas atzinumā minētas divas lietas, kuras būtu ieteicams izdarīt. “Vēlams sertificēta arborista slēdziens par katra koka individuālo stāvokli, kā arī izstrādāts Skaistkalnes katoļu baznīcas tuvākās apkārtnes apzaļumošanas plāns. Pievienotajos dokumentos pie lēmumprojekta, es neredzēju ne vienu, ne otru. Klāt bija Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistu atzinums, bet jāatzīmē, ka šie lietpratēji uz koku skatās kā uz unikālu bioloģisko vērtību, bet nelūkojas uz šī koka tālāko dzīvotspēju.
Arborista slēdzienā būtu profesionāli minēts, vai šis koks apdraud kaut ko, kāds ir tā mūžs, cik tas ir dzīvotspējīgs. DAP speciālisti atzina, ka seši koki, kuri atbilda tiem stumbra izmēriem, kad ir vajadzīgs saskaņojums, nekādu bioloģisko vērtību nesastāda. Taču tas nenozīmē, ka tie nerada ainavisko vērtību. Pirms 100 gadiem Latvijā mājas bija diezgan klajās vietās. Pareizāk sakot, ap cilvēku īpašumiem koku stādījumi netika veidoti, taču pagājušā gadsimta 20. gados pie mājām sāka stādīt kokus, lai šī apbūve sāktu iekļauties dabiskajā vidē. Braucu garām Vecumnieku baznīcai, un man pašam personīgi tā patīk labāk šāda ar lapotņiem nekā bez tiem. Ēka ar kokiem parāda to mūsu latviešu dzīvesziņu un mēģinājumu tuvoties dabai,” sacīja I. Līdaka.
Viņš aicināja atkārtoti sagatavot pieteikumu, izvērtējot apstākļus detalizētāk.
Jau vēstījām, ka Bauskas novada pašvaldībā 2022.gada 23.martā tika saņemts Skaistkalnes Romas katoļu draudzes iesniegums ar lūgumu saskaņot ārpus meža zemes augošu koku ciršanu Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas īpašumā. Koku ciršanas pamatojums (mērķis) minēts – Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas teritorijas labiekārtošana.
Publiskajā apspriešanā par paredzēto divdesmit koku ciršanu pie Skaistkalnes katoļu baznīcas, kas nepieciešama dievnama teritorijas labiekārtošanai, pārsvarā tika saņemtas atbalstošas atsauksmes.
Pašvaldībā informēja, ka publiskās apspriešanas gaitā iesniegtas 94 aptaujas anketas. Ieceri pilnībā atbalstījuši 65 respondenti, pret koku ciršanu bijuši 16 respondenti, seši norādījuši, ka ieceri daļēji atbalsta. Septiņas aptaujas lapas nebija iespējams identificēt.
Iedzīvotāji, atbalstot koku ciršanu, bija aptaujas anketās minējuši, ka senie koki rada ēkai apdraudējumu, koku ciršana nepieciešama teritorijas sakopšanai, koki ir bīstami cilvēku dzīvībai, to likvidēšana vajadzīga sakrālā laukuma izveidei, lai būtu līdzīga ainava kā Aglonā.
Pretējās puses viedokļi: koki ainavā ir tie, kas izceļas, piesaista skatu, koks ir kā dabas baznīca, tā ēnā var atpūsties. Koki ir iepriekšējo paaudžu vēstījums šodienai. Nocirst kokus būtu neapdomīgi.
Aptaujas dalībnieki, kuri daļēji atbalstījuši šo ieceri, norādījuši, ka koki nav vis jānocērt, bet jāizkopj to vainags, bīstamākās daļas likvidējot.
Saskaņā ar Vecumnieku novada domes 2014. gada 26. marta saistošo noteikumu «Par koku ciršanu ārpus meža» 14. punktu pēc publiskās apspriešanas procedūras pabeigšanas pašvaldība apkopo, izvērtē publiskās apspriešanas rezultātus un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju.
Foto: Uldis Varnevičs
