Valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi» piedāvā Bauskas novada pašvaldībai pieņemt kā dāvinājumu Mežotnes pontonu tiltu. Tīri teorētiski piedāvājums neko nemaina, jo pašvaldība jau tagad to pārņēmusi bezatlīdzības lietošanā, bet ir līguma punkti, kas deputātus neapmierināja.
Vides un attīstības komitejas sēdē 11. augustā par līgumprojektu «Par gājēju pontonu tilta Mežotnē dāvinājumu» informēja Bauskas apvienības vadītājs Aleksandrs Gurkovskis.
Viņš pastāstīja, ka iniciatīva nāk no «Valsts nekustamo īpašumu» puses. «Pamatojoties uz to, ka tilts jau nodots bezatlīdzības lietošanā, atsūtīts priekšlikums ar dāvinājuma līgumprojektu – pašvaldība pieņem dāvinājumā un to uzstāda turpmākajos piecos gados pēc pārņemšanas vasaras sezonā. Projekts paredz, ka pieņemam šo dāvinājumu. Un Bauskas apvienības pārvalde būs atbildīga par tilta uzstādīšanu. Tiltam ir izmaksas un dokumentam pievienotas prognozētās ikgadējās izmaksas, apmēram 5000 eiro. Atbalstu sniedz vietējais uzņēmējs,» informēja A. Gurkovskis.
Viņš pastāstīja arī par problēmām, kas saistītas ar tiltu. «Sarežģījumus rada ūdens līmeņa svārstības un zāles pļaušana. Pontona tiltu stiprina ar bluķiem un ar ķēdi stiprina posmus. Aiz ķēdēm ķeras zāle un spiež tiltu uz leju, rodas deformācijas,» stāstīja apvienības vadītājs. Diskusijā ar deputātiem visi kopā atzina, ka gada izmaksas būtiski nemainās, pieņemot dāvinājumu. Turklāt stratēģiski tiltiņš ir vajadzīgs iedzīvotājiem un tūristiem.
Tomēr problēma ir piedāvātais termiņš – pieci gadi. «Sarežģītākais varētu būt tas, ka tilta nolietojums ir ap 80 procentiem. Koka klātne virs pontoniem paredzēta desmit gadiem. Vēl divus gadus var uzturēt ar relatīvi nelieliem ieguldījumiem, bet turpmāk, ja uzņemamies saistības, renovācijas izmaksas varētu būt virs 60 tūkstošiem eiro, balstoties šī brīža cenās, tik izmaksātu tilta renovācija pie esošās konstrukcijas. Jārēķinās ar to, ka nākotnē būtu jāskatās uz konstrukcijas maiņu. Paši pontoni visdrīzāk nolietosies, ūdens tur nokļūs un būs jāveic vai nu jauna būvniecība vai renovācija – visdrīzāk izmaksas būtu vienādas. Iespējams, ka būs jāmaina konstruktīvais risinājums – minētā arka, kura dod iespēju laivotājiem šķērsot tilta vietu, neizkāpjot krastā. Rodas problēma, ka tiltu daudzi neizmanto, jo apgrūtināta pieejamība, ir neērtības šķērsošanai. Tā rodas konflikts. Mainot konstrukciju tilts var būt izturīgāks pret svārstībām, bet apgrūtinās laivotājiem dzīvi,» problēmas iezīmēja A. Gurkovskis. Viņš norādīja – ja pārņem pie šādiem noteikumiem, 2025. gadā būs jāveic nopietns remonts.
Pret dāvinājumu bija deputāts Mārtiņš Mediņš no Nacionālās apvienības: «Ir sajūta, ka šajā gadā tiltiņš reāli nav darbojies. Lasot nosacījumus un saprotot, ka tas ir atkarīgs no laika apstākļiem, neesmu pārliecināts, ka pašvaldībai šāds dāvinājums ir jāpieņem. Diskutējām par to, kur ir jābūt pastāvīgajam gājēju tiltam – kaut vai tādam, kā uzstādīja pāri Mēmeles upei. Ieguldīt katru gadu lielas naudas, zinot, ka nepārtraukti jāremontē, jāņem rudenī ārā un vasarā jāliek iekšā – vai ir pašvaldībai jāiegulda nauda katru gadu kā caurā mucā? Vajag domāt par pastāvīgu tiltu. Tūrisma sezonas laikā varbūt kāds uzņēmējs varētu izvēlēties izveidot pārceltuvi. Pašvaldība varētu iesaistīties. Pārņemt kā dāvinājumu – neesmu par to gatavs balsot.»
«Ja atteiksimies – mēs jau tagad saņemam pārmetumus, ka tilta nav. Ja vispār atteiksimies, tāpat sadarbības forma būs jāmeklē. Tas ir veids, kā ar esošajiem resursiem tuvākos divus gadus tiltu nodrošināt, un varbūt pa to laiku pieņems lēmumu optimālākam risinājumam,» pauda A. Gurkovskis.
Arī citi deputāti piekrita, ka lielākais laika posms, uz kuru pašvaldība var piekrist, ir divi gadi, un norādīja, ka jāmaina līguma nosacījumi uz šādu termiņu un tad pašvaldība var pārņemt. Savukārt administrācijas darbiniekiem jāskata iespējas citiem risinājumiem. «Ir piedāvājums arī no SIA «Lielmežotne» vadītāja Edgara Cielava, ka viņi ir gatavi iesaistīties ar savu dalību – labprāt piedalītos ar savu ieguldījumu,» atzina A. Gurkovskis, norādot, ka interesi pauduši arī citi uzņēmēji. «Jāturpina sarunas ar uzņēmējiem, jo abās pusēs ir interese, un vajadzētu organizēt klātienes apspriedi par tēmu un apaļā galda diskusiju, varētu būt publiskās partnerības līgums,» vērtēja deputāte Laine Baha no partijas «Latvijas attīstībai».
