Jau šīs nedēļas nogalē Pakrojas muižā Lietuvā tiks atklāts festivāls “Āzijas lielās laternas. Pūķi, mīti un leģendas”, portālu informēja Pakrojas muižas komunikācijas vadītāja Latvijā Danute Vareikaite.
Viņa atklāja, ka ik vakaru gaismas festivāla laikā notiks arī iespaidīgs dārza salūts. “Uguns virpuļi, riteņi, zvaigznes un vēdekļi, kas izsprāgst gaismas strūklakās, vienmēr bija ļoti populāra muižu un piļu dzīves sastāvdaļa. Šī unikālā izklaide tiks atjaunota jau šajā nedēļas nogalē Pakrojas muižā,” pavēstīja D. Varekaite.
“Dārza salūts ir vēl viens intriģējošs pārsteigums, ko esam sagatavojuši Laternu festivālam. Muižas viesus sagaidīsim kā senus draugus ar uzmanību, siltumu, jautrību un stāstiem par tālo zemju tradīcijām. Ikviens jutīsies šeit, kā īstajos svētkos,” stāsta Pakrojas muižas Barons.
Tradicionālā Āzijas dārza uguņošana atšķiras no parastās uguņošanas, kas skatāma augstu debesīs. Festivāla laikā Pakrojas muiža tiks aprīkota ar speciālām iekārtām, kuras drošā veidā izkliedē uguns šļakatas. Šāds, Senajā Ķīnā vēl pirms diviem tūkstošiem gadu izgudrotais salūtu veids, joprojām priecē miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Eiropā uguņošanas tradīciju atveda ceļotājs Marko Polo, pateicoties kuram šī izklaide izplatījās tā laika valdnieku galmos. Stāsta, ka 15.gadsimtā Anglijas karaļa Henrija VII kāzu svinību laikā tika uzstādīts uguni izelpojošs pūķis. Šāds priekšnesums vēlāk kļuva ārkārtīgi populārs valdnieku un dižciltīgo vidū. Vēlāk, 18.gadsimtā, uguņošanas šovi izplatījās visā Eiropā.
Festivāls “Āzijas lielās laternas. Pūķi, mīti un leģendas” gaidīs apmeklētājus katru piektdienu, sestdienu un svētdienu no 26.novembra līdz 8.janvārim.
Pakrojas muiža atrodas pavisam netālu no Bauskas un Jelgavas, un vien divu stundu braucienā no Rīgas. Tā ir ne tikai Lietuvā lielākā muižas saimniecība, bet arī viena no 18 pievilcīgākajām kultūras tūrisma vietām Eiropā, kas ir ieguvusi Lietuvas “Gada tūrisma objekts 2018., 2019., 2021.” titulu. Šeit ik gadu notiek unikāli ziedu un gaismu festivāli, kā arī tiek atdzīvinātas XIX gs. muižas dzīves ainas.
Foto: Publicitātes foto
