Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina finansēt atskurbšanas pakalpojumu pašvaldībās no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkohola tirdzniecību, liecina informācija VARAM sagatavotajā ziņojumā “Par aktuālo situāciju atskurbtuvju izveidē”.
Ievērojot, ka nepieciešamība pēc atskurbināšanas pakalpojuma ir saistīta ar alkoholisko dzērienu pieejamību tirdzniecības vietās, VARAM priekšlikums ir daļu no akcīzes nodokļa ienākumiem noteikt kā finansējuma avotu atskurbināšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2021.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu tirdzniecības bija 249 000 000 eiro. Savukārt valsts pašvaldībām 2021.gadā samaksājusi pa atskurbināšanas pakalpojumu – nepilnus 300 000 eiro, rēķinot 15 eiro par vienu klientu.
Tādēļ VARAM ieskatā novirzot 0,12% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholisko dzērienu un alus tirdzniecību pašvaldībām, tiktu segti pašvaldību izdevumi. Vienlaikus ministrija norāda, ka 2021.gadā faktiskās pašvaldību izmaksas pa šo pakalpojumu ir 860 637 eiro, kas būtu līdzvērtīgi 0,3% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
VARAM uzskata, ka no 2024.gada 1.aprīļa, kad visās pašvaldībās jānodrošina atskurbšanas pakalpojumu pieejamība, būtu jāpārtrauc līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu pašvaldību izdevumus līdz 15 eiro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu
Savukārt daļa no akcīzes nodokļa ieņēmumiem būtu nosakāms kā finansējuma avots atskurbšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai.
Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju, pērn atskurbšanas pakalpojums netika nodrošināts astoņās pašvaldībās – Ventspils pilsētā un novadā, Kuldīgas, Saldus, Aizkraukles, Līvānu, Varakļānu un Valkas novadā.
Saskaņā ar Pašvaldību likumu, no 2024.gada 1.janvāra visām pašvaldībām būs jānodrošina atskurbināšanas pakalpojumu pieejamība.
Izmantots ilustratīvs attēls no pixabay.com
