Ar lidmašīnas nolaišanos un ceļasomu uznācienu 28. maijā iesākās Rundāles multifunkcionālā centra sieviešu vokālā ansambļa «Naktsvijoles» piecu gadu jubilejas koncerts ar simbolisku nosaukumu «Ceļojums».
Pasākuma režisore Lilita Lauskiniece kopā ar kolektīva dalībniecēm bija veidojusi stāstu par ceļu, kurš iesākas katra dzimtajās mājās, tiek izsapņots bērnībā, mazais putniņš kolibri aizved tālās zemēs, ļauj pieaugt pārbaudījumos, atcerēties mammu, izdejot mīlestību, satikt draugus, lai ceļojuma beigās saprastu – vislabāk vienmēr ir Mājās.
Pasākuma īpašais viesis bija mūziķis, komponists un Austrasbērns Arnis Miltiņš, kura kopdziedājums ar «Naktsvijoļu» dalībniecēm raisīja ļoti emocionālas izjūtas un atsauca atmiņā zālē sēdošajiem zināmas, bet retāk dzirdētas dziesmas, kurām tika sirsnīgi dziedāts līdzi, kā galvenos uzsverot visus vienojošos spēka vārdus – «Es zinu uguni acīs,/ Kas ar baltu liesmu deg./ Bet, ja to līdzi ceļā ņem,/ Pretī citas liesmiņas deg.»
Vokālā ansambļa jubilejas reizes viesi bija Mežotnes pagasta jauktais vokālais ansamblis «Mēs», Codes sieviešu vokālais ansamblis «Mežrozītes» un Bauskas kultūras centra vokālais ansamblis «Eliksīrs». Kolektīvi bija sagatavojuši īpašus muzikāli krāšņus sveicienus «Naktsvijoļu» jubilejas reizei.
Vokālā ansambļa vadītāja ir Kristīne Kudrjavceva, kura vakara gaitā saņēma daudzus sirsnīgus sveicienus, arī Rundāles apvienības pārvaldes vadītāja Aigara Sietiņa sveicienu un Bauskas novada pašvaldības Atzinības rakstu par ieguldīto darbu ansambļa izaugsmē. Rundāles apvienības pārvalde kolektīvam dāvināja biļetes koncertzāles «GORS» apmeklējumam 300 eiro vērtībā un iespēju turp nokļūt.
Svētku reizes koncertam piemita sirsnīgs mājīgums, kā vokālā ansambļa «Mēs» izskanējušajos dziesmas vārdos – «..Es esmu savējais, tu – savējā..» Katrs varēja justies gaidīts un svētku prieka iekļauts, novēroja «Bauskas Dzīve».
Visskaistāk mākslas, iekšējas izaugsmes un pēctecības ceļu parādīja koncerta fināls, kurā pieaugušo ceļakurpes uzvilka vokālā ansambļa dziedātāju bērniņi, izdziedot svinīgo Imanta Kalniņa dziesmu «Piena ceļš», tā simbolizējot mūžīgu ceļu, kurš vienmēr turpinās, bet atved mājās.
