Eirobarometrs: 92% Latvijas iedzīvotāju uztrauc dzīves dārdzības pieaugums

Pārliecinošu vairākumu jeb 92% Latvijas iedzīvotāju, kā arī 93% eiropiešu uztrauc dzīves dārdzības pieaugums, liecina jaunākā Eiropas Parlamenta (EP) Eirobarometra aptauja.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vairāk nekā septiņi no desmit respondentiem ir noraizējušies par dzīves dārdzības pieaugumu, un visaugstākie rezultāti ir Grieķijā, kam seko Kipra, Itālija un Portugāle.

Otra biežāk nosauktā problēma ar 82% ir nabadzības un sociālās atstumtības draudi, bet tai ar 81% seko klimata pārmaiņas un Ukrainas kara izplatīšanās uz citām valstīm. Savukārt Latvijā aptaujātos cilvēkus visvairāk satrauc dzīves dārdzības pieaugums, kam ar 83% seko Ukrainas kara izplatīšanās uz citām valstīm un ar 78% kodolnegadījuma risks.

Pēc Krastiņa paustā, iedzīvotāji sagaida, ka ES turpinās strādāt pie risinājumiem, lai mazinātu secīgo krīžu savstarpēji pastiprinošās sekas. Augstais atbalsts ES ir balstīts uz iepriekšējo gadu pieredzi, kad ES apliecināja ievērojamu spēju apvienoties un efektīvi risināt problēmas.

Pagaidām iedzīvotājus neapmierina ne valstu, ne ES līmenī veiktie pasākumi. Tikai trešdaļa eiropiešu pauž apmierinātību ar pasākumiem, ko veikušas valstu valdības vai ES, lai risinātu dzīves dārdzības pieauguma problēmu. Latvijā 22% aptaujāto ir apmierināti ar valdības īstenotajiem pasākumiem, bet 24% – ar ES paveikto.

Aptauja arī liecina, ka cilvēki aizvien vairāk jūt daudzšķautņainās krīzes sekas. Gandrīz puse jeb 46% ES iedzīvotāju apgalvo, ka viņu dzīves līmenis jau ir samazinājies saistībā ar Covid-19 pandēmijas sekām, Krievijas karu pret Ukrainu un iztikas izmaksu krīzi.

Vēl 39% aptaujāto norāda, ka viņu dzīves līmenis vēl nav samazinājies, bet sagaida, ka tas notiks nākamajā gadā. Vēl viens rādītājs, kas liecina par pieaugošām ekonomiskām grūtībām, ir to iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuriem “vairumā gadījumu” vai “dažkārt” ir grūtības apmaksāt rēķinus – kopš 2021.gada rudens šis rādītājs palielinājies par deviņiem procentpupunktiem – no 30% līdz 39%.

Latvijā 38% aptaujāto norādījuši, ka viņu dzīves līmenis ir pasliktinājies, bet vēl 40% to sagaida nākamā gada laikā. 34% cilvēku “vairumā gadījumu” vai “dažkārt” ar grūtībām apmaksā rēķinus.

EP preses sekretārs Latvijā akcentē, ka pēdējo gadu daudzās ģeopolitiskās krīzes rada nopietnas problēmas iedzīvotājiem un politikas veidotājiem. Ņemot vērā augsto inflāciju, iedzīvotāji vēlas, lai EP pievērstos cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Sabiedrības veselība joprojām ir svarīga daudziem pilsoņiem, tāpat kā nepārtraukta rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām. Arī atbalsts ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai ir viens no svarīgākajiem jautājumiem.

Latvijā aptaujātie cilvēki kā EP svarīgākos darbu nosauca atbalstu ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai. Tā atbildējuši 37% respondentu. 36% kā EP svarīgākos darbus nosauc rūpes par sabiedrības veselību. Vēl 35% par būtisku atzīst arī cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Krastiņš uzsver, ka nesenās krīzes, jo īpaši Krievijas karš pret Ukrainu, stiprina iedzīvotāju atbalstu ES: 62% uzskata dalību ES par “labu lietu”. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem kopš 2007.gada.

Savukārt 66% Eiropas un 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts dalība ES ir svarīga, un 72% eiropiešu un 74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts ir guvusi labumu no dalības ES.

Turklāt 36% aptaujāto uzskata, ka ES ieguldījums miera uzturēšanā un drošības stiprināšanā ir galvenais ieguvums no dalības ES, un šis rādītājs kopš 2021.gada rudens ir pieaudzis par sešiem procentpunktiem. Turklāt eiropieši arī uzskata, ka ES veicina labāku sadarbību starp dalībvalstīm un sekmē ekonomikas izaugsmi.

Latvijā aptaujātie kā galvenos ieguvumus no dalības ES norādījuši miera uzturēšanu un drošības stiprināšanu, labāku sadarbību starp Latviju un citām ES valstīm, kā arī ES ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē un cilvēku dzīves līmeņa celšanā.

Eiropas Parlamenta (EP) 2022.gada rudens Eirobarometra aptauju no 12.oktobra līdz 7.novembrim visās 27 ES dalībvalstīs veica sociālo pētījumu uzņēmums “Kantar”. Aptauja tika veikta klātienē, Čehijā un Dānijā papildus izmantojot videointervijas. Kopumā tika veikta 26 431 intervija.