PVD: Latvijā pērn reģistrēti 63 jauni pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi

Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 63 jauni pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, savukārt 29 uzņēmumi informējuši par darbības pārtraukšanu, aģentūra LETA noskaidroja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Pēc dienesta datiem, lielākā daļa jeb 20 no tiem nodarbojas ar alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražošanu, 15 nodarbojas ar augu izcelsmes produktu ražošanu, bet 13 ražo maizes un miltu izstrādājumus. Vēl 2022.gadā reģistrēti seši gaļas ieguves un pārstrādes uzņēmumi, četri jaukto produktu ražotāji, trīs piena pārstrādes uzņēmumi un divi zvejas produktu apstrādes uzņēmumi.

Savukārt par darbības pārtraukšanu PVD ir informējuši 29 pārtikas pārstrādes un ražošanas uzņēmumi, no tiem 13 nodarbojās ar gaļas ieguvi un pārstrādi.

Vienlaikus dienestā norādīja, ka, ļoti iespējams, darbību pārtraukušo uzņēmumu skaits pārtikas pārstrādes un ražošanas jomā pērn bija lielāks. Uzņēmumiem, pārtraucot darbību, par to ir jāinformē PVD bet ne vienmēr tas tiek darīts un dienests par to, ka uzņēmums beidzis darbību, uzzina tikai dodoties kārtējā pārbaudē. Tāpat ir arī uzņēmumi, kuri uz laiku pārtrauc darbību, bet tad atkal to atjauno. 

Līdz ar to PVD uzvēra, ka dati par uzņēmumiem, kuri pērn pārtraukuši darbību, nav pilnīgi.

Vienlaikus PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons aģentūrai LETA stāstīja, ka sarunās ar uzņēmējiem dominēja bažas par izejvielu un enerģijas resursu cenu kāpumu, kā arī to pieejamību. “Karš Ukrainā izraisīja atsevišķu izejvielu trūkumu, piemēram, saulespuķu eļļas,” viņš piebilda.

Eiklons norādīja, ka no uzraudzības viedokļa gads aizvadīts bez lieliem satricinājumiem. Pārkāpumi pārtikas apritē konstatēti, tomēr to nav vairāk vai tie nav kļuvuši nopietnāki.

Tāpat viņš atzīmēja, ka arī eksportā uzņēmumi turpina attīstīties – PVD eksporta atbalstam turpināja izsniegt dažādus sertifikātus un apliecinājumus. Savukārt Lauku atbalsta dienesta (LAD) izziņas par iepirkto iekārtu un veikto būvniecību atbilstību pārtikas aprites prasībām arī ir apmēram iepriekšējo gadu līmenī, tātad uzņēmumi domā par attīstību un ražošanas paplašināšanu.

Arī PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītājs Andris Vaiders aģentūrai LETA atzīmēja, ka dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas jomā būtiskas izmaiņas nav novērotas.

“Covid-19 pandēmijas laikā pārbaudes uzņēmumos tika veiktas retāk, tādēļ uzņēmumi, iespējams, ir nedaudz zaudējuši modrību – ir vērojams neliels pārbaudēs konstatēto higiēnas prasību pārkāpumu skaita pieaugums zvejas produktu apstrādes un mājražošanas uzņēmumos. Tomēr tagad pārbaudes ir atgriezušās ierastajā apjomā, uzņēmumi arī aktīvi strādā, lai pārkāpumus, ja tādi konstatēti, novērstu,” skaidroja Vaiders.

Tāpat viņš norādīja, ka ir gan tādi dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ pagājušajā gadā darbību pārtraukuši, gan arī tādi, kuri ir paplašinājušies. Situācija kopumā vērtējama kā stabila.

“Arī dzīvnieku izcelsmes produktu eksports ir turpinājies. Uzņēmumi aktīvi meklē jaunus noieta tirgus. Piemēram, pagājušajā gadā, auditējot un atzīstot PVD uzraudzības sistēmu par efektīvu, Brazīlija jau tuvākajā laikā dos zaļo gaismu Latvijā ražoto piena un zvejas produktu eksportam,” stāstīja Vaiders.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Ilustratīvs attēls no pixabay.com