Paredz jaunus valsts atbalsta veidus mājsaimniecībām apkures izmaksu pieauguma segšanai

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājumu pasākumu likumā, kas paredz par periodu no pērnā gada 1.maija līdz šā gada 30.aprīlim iekļaut atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, kuras mājokli apkurina, izmantojot sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz šīm mājsaimniecībām ieviest daļēju sašķidrinātās naftas gāzes un dīzeļdegvielas izmaksu pieauguma kompensāciju.

Anotācijā skaidrots, ka mājsaimniecībai, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi, gadā vidēji nepieciešama viena tonna, tāpēc valsts atbalstu plānots noteikt 50% apmērā no 1000 kilogramiem sašķidrinātās naftas gāzes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot dīzeļdegvielu, varēs saņemt valsts atbalstu 50% apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,69 eiro par litru bez PVN, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru bez PVN.

KEM norāda, ka pašreiz Latvijā aptuveni 4500 mājsaimniecību apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propāna-butāna gāzi, visbiežāk tajos gadījumos, kad nav bijis iespējams pievienoties dabasgāzes tīklam, bet citu energoresursu izmantošana bijusi apgrūtināta.

Anotācijā minēts, ka šīs mājsaimniecības līdz šim atbalstu nesaņēma, jo sašķidrināto naftas gāze bija salīdzinoši lēta. Šobrīd sašķidrinātajai naftas gāzei cena aptuveni pusgada laikā pieaugusi par 40%. Paredzēts, ka sašķidrinātās naftas gāzes kompensēšanai būs vajadzīgs 1,051 miljons eiro ar PVN.

Savukārt marķēto dīzeļdegvielu, kuru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi var iegādāties apkures vajadzībām, kā kurināmo izmanto salīdzinoši neliels skaits mājsaimniecību Latvijā. Marķēto dīzeļdegvielu apkurei drīkst iegādāties personas, kas saņēmušas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) izziņu par tiesībām iegādāties iezīmētus (marķētus) naftas produktus. 

Vienģimeņu privātmājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir nepieciešami apmēram 4000 litru gadā. Ja privātmājai iegādājās tikai minimālo nepieciešamo daudzumu jeb 3500 litru, izmaksas bez PVN 2020.gadā bija 1360 eiro, 2021.gadā – 1964 eiro, bet 2022.gadā izmaksas sasniedza 3897 eiro, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Pēc VID datiem, 2022.gada novembra sākumā bija izsniegtas 2009 izziņas ar kopējo iegādes apmēru 12 308 341 litrs. Paredzēts, ka dīzeļdegvielas kompensēšanai būs nepieciešami 9,812 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka sašķidrinātās naftas gāzes un marķētās dīzeļdegvielas tirgi ir pilnībā neregulēti un darbojas absolūtajā atvērtajā tirgū, kompensācijas instrumenti nav ieviešami caur tirgotājiem. Tāpēc mājsaimniecībā, kuras ir iegādājušās sašķidrinātās naftas gāzi vai marķēto dīzeļdegvielu, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts sekojoši atmaksās šo kompensāciju pašvaldībai.

KEM norāda, ka vienlaikus 2023.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būs nepieciešams papildu finansējums, lai kompensētu pašvaldībām administratīvās izmaksas astoņu eiro stundā apmērā par viena iesnieguma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu. Paredzēts, ka kopējās izmaksas būs 60 800 eiro. Turklāt papildu 19 481 eiro ar PVN finansējums būs nepieciešams VARAM administrēšanas lietojumprogrammas un e-pakalpojumu portāla pielāgojumu un izmaiņu izstrādei.

Paredzēts, ka iesniegumus valsts atbalsta saņemšanai varēs sākt iesniegt no 2023.gada 1.februāra.

Tāpat Ministru kabinets (MK) otrdien atbalsta grozījumus Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos, lai valsts atbalstu varētu saņemt arī mājsaimniecības, kuras centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem par vienošanās cenu no pakalpojuma sniedzēja, kas nav energoapgādes komersants.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, ka valsts atbalsta, kas noteikts atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam un tiek piemērots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim tām mājsaimniecībām, kas izmanto centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, piemērošanas gaitā ir iezīmējušās pretrunas atbalsta piemērošanas kārtībā.

Šobrīd likumā paredzēti atbalsti mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, bet siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.

KEM skaidro, ka noteikumu projektā ir nepieciešams precizēt izveidoto atbalsta mehānismu, kādā siltumenerģijas piegādātāji piesaka un saņem kompensāciju par negūtajiem ieņēmumiem par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem.

Informācija par dzīvojamajā mājā, kurā siltumenerģiju nodrošina centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, esošajām mājsaimniecībām ir mājas pārvaldnieka rīcībā, tomēr šobrīd nav noteikts pienākums mājas pārvaldniekam informāciju par mājā esošajām mājsaimniecībām iesniegt centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam.

KEM skaidro, ka siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kas nav energoapgādes komersants, var nodrošināt siltumenerģijas piegādi pašvaldībā gan par pašvaldības noteiktajiem tarifiem, gan par vienošanās cenu. Esošā noteikumu redakcija neparedz iespēju saņemt valsts atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu par vienošanās cenu no pakalpojuma sniedzēja, kas nav energoapgādes komersants.

Noteikumu grozījumi paredz dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu informēt centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju par daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošo mājsaimniecību siltumenerģijas patēriņu, lai mērķēta valsts atbalsta gadījumā varētu identificēt siltumenerģijas apmēru, kuram piemērojams centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums.

Tiek paredzēta iespēja saņemt valsts atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas no pakalpojuma sniedzēja, kas nav energoapgādes komersants, saņem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu par vienošanās cenu. Šādā gadījumā siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs vienlaikus ar kompensācijas aprēķinu iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) pašvaldības apliecinājumu par siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu.