Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 19,6%, bet mazākais – Latgalē – 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā – 30,5%, bet mazākais bērnu īpatsvars bija Krāslavas novadā – 13,5%. Savukārt Bauskas novadā bērnu īpatsvars ir 19,3%, kas ir nedaudz virs valsts rādītāja – 19%.
Pērn no Latvijas emigrēja 2200 bērnu, kas bija 13,5% no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita (2022.gadā – 22,6%). Savukārt imigrēja 2100 bērnu, veidojot 11,4% no kopējā iebraukušo iedzīvotāju skaita. 2022.gadā tie bija 13,2%, kad pieaugumu imigrācijā veidoja Ukrainas valstpiederīgie.
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 7100 jeb gandrīz 2% nepilngadīgu Ukrainas valstspiederīgo, kuri bija devušies bēgļu gaitās. 2200 bija bērni pirmsskolas vecumā (0-6 gadi) un 4900 bērnu – skolas vecumā (7-17 gadi).
2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 000 bērnu, veidojot 19% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina CSP apkopotie dati. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, kad Latvijā bija 361 000 jeb 19,2% bērnu vecumā līdz 17 gadiem, bērnu skaits ir samazinājies par 5000.
Kopš 2016.gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 4000 jeb 1,1%, bet īpatsvars – par 1,1 procentpunktu (2016.gadā 352 tūkstoši jeb 17,9% bērnu). Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā, tomēr vecuma grupā 0-9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016.gada sākumu, tas samazinājies par 14 000 jeb 6,8%.
Šī gada sākumā no visiem bērniem 96,3% bija Latvijas pilsoņi, 0,5% – Latvijas nepilsoņi un 3,2% – citu valstu pilsoņi. Pēc etniskās piederības 70% bērnu bija latvieši, 12,7% – krievi, 2,1% – ukraiņi, 0,6% – poļi, 0,5% – baltkrievi un 14,1% bērnu bija cita etniskā piederība. Bērnu skaitā 94,7% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3% – Apvienotajā Karalistē, 0,3% – Īrijā un Krievijā.
Ilustrācijai izmantots foto no Bauskas bērnudārza “Pasaulīte” arhīva.
