Valdība otrdien, 27.augustā, lems par 287 498 eiro novirzīšanu, lai par jūniju segtu izdevumus, kas saistībā ar pastiprinātas Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanu radušies Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm.
Nauda nepieciešama atlīdzībām, komandējumu, ēdināšanas, degvielas iegādes un citiem izdevumiem. Kopš 2021.gada decembra vērojams paaugstināts migrantu spiediens uz Latvijas robežu un Latvijai no sava budžeta nācies iztērēt miljoniem eiro robežas stingrākai aizsardzībai.
Palielinoties nelegālās imigrācijas spiedienam, no 13.marta līdz 12.septembrim atkal ir spēkā pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīms Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.
Kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 3996 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 16 cilvēki.
Pērn rudenī vidēji dienā tika novērsti ap 100 cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, bet pēc tam vairākus mēnešus šis skaits bija būtiski sarucis un nedēļām ilgi netika konstatēts neviens mēģinājums nelikumīgi šķērsot robežu. Šogad 10.janvārī tika konstatēti šogad pirmie mēģinājumi nelegāli iekļūt Latvijā.
Palielinoties nelegālās imigrācijas spiedienam, no 13.marta līdz 12.septembrim, atkal ir spēkā pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīms Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.
Kā vēstīts, komentējot to, ka jūlija beigās jau pēc robežas šķērsošanas aizturētas četras nelegālo imigrantu grupas un viņu pārvadātāji, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) otrdien žurnālistiem norādīja, ka patlaban nelegālās imigrācijas spiediens starp Baltijas valstīm un Poliju ir izlīdzinājies un zināmā mērā jau kļūst lielāks tieši uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Nelegālo imigrantu pārvadāšana ir ienesīgs bizness, līdz ar to Krievijas un Baltkrievijas puses dienestu rīcība ir apzināta, piemēram, jau savlaicīgi gatavojot un novirzot uz robežu šādas personas, viņš teica. Tāpat nelegālo imigrantu profils ir pamainījies un tagad vairumā tie ir vīrieši spēka gados, piebilda ministrs.
Ministrs nenoliedza, ka pilnībā visu robežu nav iespējams izkontrolēt nevienā pasaules valstī, tāpēc daļai imigrantu tomēr izdodas to šķērsot. Ņemot vērā minēto, Latvijai ir jāturpina investēt optiskajos kabeļos viedās robežas izveidē, jo tas ļautu ātrāk reaģēt uz nelegāliem robežšķērsošanas gadījumiem. Patlaban process ir sācies un to paredzēts noslēgt nākamgad.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
