Tekstila pārstrāde pašlaik visā pasaulē ir mazattīstīta

No 2023. gada Bauskā un novadā nodrošinātas plašākas iespējas šķirot tekstila izstrādājumus – uzstādīti papildu specializētie konteineri tekstila izstrādājumu dalītai vākšanai.

Saskaņā ar Eiropas direktīvu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs no 2025. gada būs jānodrošina tekstila šķirošana un apsaimniekošana. Latvija apņēmusies sākt šķirošanu jau no 2023. gada. «Bauskas Dzīve» skaidro, kā ar to veicas mūsu novadā, cik gatava tam ir mūsu sabiedrība.

Bauskā izvietoti divi papildu konteineri tekstilam pie veikala «Apavu namiņš» Zaļajā ielā 11/7. Viens jauns konteiners uzstādīts arī pie Rundāles apvienības pārvaldes ēkas Pilsrundālē.

Savukārt Iecavā, pēc Inetas Orinskas, SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» atkritumu saimniecības vadītājas, teiktā, «pagaidām nav plānota tekstila izstrādājumu šķirošana, bet par to domājam un ievācam informāciju par pakalpojuma sniedzējiem». Iecavā labāku apģērbu iedzīvotāji nodod sociālajā dienestā, veterinārajā klīnikā, kur to atvēl dzīvnieku patversmēm, kā arī Pestīšanas Armijā. Iecavā vākti labie apģērbi un apavi arī Ukrainas bēgļiem, komentē I. Orinska.

Nodošanai – labas un lietojamas drēbes
Pašvaldības SIA «Vides serviss» pauda, ka tekstila šķirošanas virsmērķis ir vides ilgtspējība: jo vairāk šķirojam, jo mazāku tekstila apjomu apglabā atkritumu poligonos, jo mazāks ir tekstila radītais vides piesārņojums, jo vairāk izstrādājumu var laist otrreizējā apritē. Iedzīvotāji tiek aicināti nodot jebkāda veida apģērbu un apavus – gan jaunu, gan lietotu, gan mājas tekstilu. Galvenais nosacījums – lai nododamais tekstils nav bijis saskarsmē ar ķīmiskiem līdzekļiem, nav pelējis un sadriskāts, kā arī tam jābūt sausam. Nedrīkst nodot ne audumu atgriezumus, ne apakšveļu, ne peldkostīmus, ne apģērbu ar traipiem. Nodotajam tekstilam jābūt stingri aizsietā maisā, ko var ievietot konteinera atverē. Konteinerus parasti izvieto publiski pieejamās, labi pārredzamās vietās. Līdzšinējā pieredze rāda, ka nepārskatāmas vietas pārtop par nelegālo atkritumu novietni.

Bauskā savāktais tekstils līdz šim tika nogādāts uzņēmuma SIA «Eco Baltia vide» šķirošanas filiālē Tukumā, kur to tālāk sadalīja frakcijās. Daļa izstrādājumu – kvalitatīvs apģērbs, apavi un mājas tekstils – tika novirzīts atkārtotai lietošanai, savukārt pārējiem materiāliem meklētas pārstrādes iespējas. Taču pērnā gada nogalē konkrētā vieta Tukumā slēgta, un tagad tekstils no Bauskas tiek vests uz šī paša uzņēmuma noliktavu Rīgā.

Zane Zauere, SIA «Vides serviss» atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja, informē, ka Bauskā ir pieci tekstila konteineri un viens Pilsrundālē.

Konteineru atrašanās vietas: Biržu ielā 8b – SIA «Vides serviss» dalīto atkritumu nodošanas laukumā, Zaļajā ielā 3 pie veikala «Mini Rimi», Zaļajā ielā 11/7 pie veikala «Apavu namiņš», Pilsrundālē, stāvlaukumā pie Rundāles apvienības pārvaldes.

«Meklējot pārredzamu vietu, kur novietot papildu konteinerus, uzrunāju veikala «Apavu namiņš» īpašnieci Aigu Kizni, atsaucība bija uzreiz, sirsnīgs paldies Aigai!» pauž Z. Zauere.

Par saturu – nav sūdzību
Cik atbildīgi tiek ievēroti noteikumi par konteineru saturu? «Ieliktos maisus vaļā neplēšam, sūdzības no tekstila pieņēmējiem «Eco Baltia vide» nav bijušas. Tā kā konteineri ir novietoti atklātā un pārredzamā vietā, neviens nav centies tos atlauzt. Ir bijuši gadījumi, kad blakus novietotie maisi ir atplēsti, šādas situācijas gan nav biežas. Maisi blakus konteineriem ir novietoti nevis tāpēc, ka konteineri būtu pilni, bet bieži iemesls ir tāds: iedzīvotājs tekstilu sapakojis lielā maisā, kuru nevar ievietot konteinerā. Maisu novieto blakus, nāk nākamais, redz – stāv maiss pie konteinera, un nodomā, ka konteiners pilns, un savu maisiņu noliek blakus. Ja kāds blakus novietotais maiss atplēsts, tad tas lielākoties tiek paveikts pa brīvdienām, jo tad nakts dzīve ir aktīvāka,» komentē Z. Zauere.

Uz jautājumu, vai tiešām tekstila konteineri samazina atkritumu kalnus, jo tajos nonāk tikai labas lietas, bet ar traipiem, saplēstās, novalkātās tāpat pilda sadzīves atkritumu urnas, «Vides servisa» pārstāve atbild: «Tekstila šķirošanas konteineri ir būtiska kopējās atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa. Joprojām Latvijā ik gadu aptuveni 3 – 5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tieši tekstila izstrādājumi – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba, kas ir apmēram 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Kādreiz viss tekstils nonāca sadzīves atkritumu poligonos, turpretī pašlaik – tikai bojātais un nederīgais. Tas, manuprāt, būtiski samazina tekstilizstrādājumu nonākšanu atkritumu poligonos. Tekstila dalīta vākšana arī ir risinājums, lai samazinātu tā apjomu atkritumu poligonos un dotu otro iespēju tekstilizstrādājumiem, kas vēl ir labā stāvoklī.»

Pārstrādes iespējas jāmeklē
«Bauskas Dzīvi» un lasītājus interesē, kur tālāk no konteineriem Bauskā nonāk tekstilizstrādājumi, tāpēc laikraksts sazinājās ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA «Eco Baltia vide». SIA valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts paziņo, ka šogad plānots tekstila šķirošanas infrastruktūru, kā arī savākto apjomu palielināt divreiz. Paredzēts palielināt tekstila konteineru tīklu par 132 jaunām tvertnēm. Lielākā daļa jeb aptuveni 70 tekstila šķirošanas konteineru pašlaik atrodas Rīgas reģionā, taču uzņēmums no 2023. gada aktīvi sāks darbu tekstila šķirošanas konteineru daudzuma palielināšanā arī Latvijas reģionos.

«Savāktais tekstils tiek nogādāts uz «Eco Baltia vide» partneru šķirošanas centru, kur tas tiek sadalīts atbilstoši veidam, materiālam, kvalitātei un citiem faktoriem. Pēc tam jau tiek meklētas iespējas tam nonākt atkārtotā apritē, lai novērstu nonākšanu poligonā. Kvalitatīvais apģērbs, apavi un mājas tekstils tiek novirzīts atkārtotai lietošanai pasaules attīstības valstīs. Tāpat sadarbojamies ar dažādām labdarības organizācijām – līdz 2022. gadam nodotas 5,4 tonnas tekstiliju. Pārējiem tekstilizstrādājumiem pēc iespējas tiek meklētas pārstrādes iespējas. Pašlaik tās visā pasaulē ir visai mazattīstītas un pieejamas vien dažiem materiālu veidiem,» skaidro Jānis Aizbalts.

Pārstrādi iespējams nodrošināt dabiskām šķiedrām, piemēram, kokvilnai, no kurām iespējams ražot industriālās lupatiņas un citas lietas. Dažādi materiālu veidi var tikt izmantoti kā izejviela mīksto mēbeļu pildīšanai. Sarežģītāk ir tekstilam ar sintētiskajām šķiedrām, kā arī bojātiem, netīriem, slapjiem apģērbiem – tiem pārstrādes iespējas ir ļoti ierobežotas, jo šķiedras ir pārāk dažādas vai arī jau ir bojātas. Tāpēc šādam apģērbam pagaidām atgriezties apritē iespējas ir visai mazas, pastāsta valdes priekšsēdētājs.

Par 12% vairāk šķiro
Cik atbildīgi cilvēki ievēro noteikumus, metot apģērbu un citas atļautās lietas konteineros? Vai sabiedrība ir gatava tekstila šķirošanai?

Kopš 2020. gada par 12 procentpunktiem – no 21% līdz 33% – palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri nevajadzīgo apģērbu, apavus un mājas tekstilu ievieto speciālajos tekstila šķirošanas konteineros. Par to liecina projektā «Life Waste To Resources» veiktās aptaujas dati par iedzīvotāju apģērba patēriņa un šķirošanas paradumiem, informē Alise Zvaigzne, SIA «Eco Baltia vide» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

Visbiežāk pieļautā kļūda tekstila ievietošanā konteinerā ir tāda, ka tas nav iesaiņots cieši aizsietā maisā. Tas nepieciešams, lai apģērbs konteinerā no tā neizbirtu. «Tekstila šķirošanas konteinerā aicinām izmest visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu, gan vēl valkājamu, gan arī no modes izgājušu un tādu, ko pats vairs nevalkātu – pieļaujams arī ar kādu nelielu defektu – mazu traipu vai nelielu caurumu. Galvenais nosacījums, lai tie nebūtu bijuši saskarsmē ar spēcīgu ķīmiju, piemēram, motoreļļām un citām vielām. Tāpat konteinerā nevajadzētu izmest mitru un pelējušu apģērbu, kā arī audumu atgriezumus, apakšveļu. Tas jāsviež sadzīves atkritumu konteinerā,» skaidro «Eco Baltia vide» pārstāvji.

Izmantojot iespējas sašķirotajam tekstilam nonākt atkārtotā apritē, trīs gadu laikā panākts, ka poligonos nonākušo iedzīvotāju sašķiroto tekstilizstrādājumu daudzums samazinājies no 46% 2020. gadā līdz 3% pērn.

Kopš pilotprojekta sākuma ar «Latvijas Zaļā punkta» un SIA «Eco Baltia vide» atbalstu Latvijā izvietoti jau vairāk nekā 140 tekstila šķirošanas konteineri, iedzīvotāji speciālajos konteineros nodevuši kopumā 2700 tonnu apģērba, apavu un mājas tekstila. 2022. gadā uzņēmums kopā savāca 1500 tonnu tekstilizstrādājumu, informē «Eco Baltia vide» pārstāvji.

Atverot konteinerus un maisiņus, itin bieži gadoties situācijas, kad tekstila šķirošanas konteineros ievietotas dažādas nesaistītas lietas, piemēram, grāmatas, plastmasas rotaļlietas. Parādās arī pamperi un citi priekšmeti. Ir bijuši gadījumi, kad tekstila šķirošanas konteinerā persona ievieto apģērbu ar ko vērtīgu, piemēram, dokumentiem, rotaslietām un līdzīgi. Lielākoties gan līdz šim lietas nodotas to īpašniekiem. Protams, ja tos iespējams uzmeklēt, pastāsta J. Aizbalts.

Lielākie zaudējumi būs iedzīvotājiem
Lai izvērtētu iespējamo ražošanas izmaksu pieaugumu rūpniecībā, «Bauskas Dzīve» sazinājās ar inženierzinātņu doktoru Gunti Strazdu, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidentu.
Viņš komentē, ka 90% no Latvijā ražotajiem tekstilizstrādājumiem tiek eksportēti, bet praktiski visos ražošanas uzņēmumos jau no 2005. gada šķiro atkritumus. Tekstilizstrādājumu un arī apģērbu ražošanas pašizmaksu un arī gatavās produkcijas cenu ievērojami vairāk ietekmē energoresursu izmaksas, un atsevišķu preču cenas var palielināties pat par 25%. Atkritumu šķirošanas izmaksu pieaugums atspoguļojas dabas resursu nodoklī (DRN) – no 2023. gada nodoklis palielinās par 15 EUR/t. Līdz ar to palielināsies arī maksa par atkritumu izvešanu.

G. Strazds akcentē, ka Latvijā nav pieņemti likumdošanas akti, kas saistīti ar tekstilatkritumu šķirošanu. Jaunajai nodokļu politikai vajadzētu būt tādai, ka par lietota apģērba ievešanu no ārvalstīm un tā tirdzniecību jāmaksā lielāks dabas resursu nodoklis nekā par nelietota apģērba pārdošanu. Tas arī veicinātu vietējā apģērba ražošanu un otrreizējo apriti. Pašlaik daudzām Eiropas valstīm izdevīgāk ir izvest lietoto tekstilu uz tādām valstīm kā Latvija nekā nodrošināt tā pārstrādi vai legālu utilizāciju, vērtē jomas pārstāvis.

«Latvijā katru gadu ieved vidēji 24 000 tonnu apģērba. Vairāk nekā puse no tā ir lietots apģērbs. Vietējo uzņēmumu saražotie tekstilatkritumi veido apmēram 1500 tonnu gadā. Visvairāk no saražotā Latvijā nonāk sieviešu apakšveļa, taču tā nav pārstrādājama. Viens krūšturis satur līdz 140 elementiem jeb 40 dažādām detaļām. Neviens tās neatdalīs un nepārstrādās, viss tiks sadedzināts. Mūsu atbildība ir cita, proti, varam palīdzēt nākotnē pārstrādāt tekstilu, kuru lietojam kā indivīdi, nevis to, kuru ražojam,» pauž Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents, «domāju, ka Latvijā tāpat lielākie zaudējumi būs iedzīvotājiem, palielināsies DRN maksa par atkritumu izvešanu. Un tā būs jāmaksā visām mājsaimniecībām, jo tā ir vienkāršāk Latvijas valdībai.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi, un saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Dabas resursu nodokļa likumā, bet tie joprojām nav pieņemti (tikai VID informē, ka sadzīves atkritumiem un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru, – nodokļu likme no 2023. gada 1. janvāra ir 95 EUR/t). Izmaksas par tekstila šķirošanas sistēmas uzturēšanu provizoriski varētu veidot aptuveni trīs četrus miljonus eiro gadā jeb 150 eiro par vienu tonnu tirgū laisto tekstilizstrādājumu. Nozares uzņēmumi Latvijas tirgū realizē 1600 – 1800 tonnu Latvijā ražoto gatavo tekstilizstrādājumu (no apmēram 26 līdz 35 tūkstošiem tonnu tekstilizstrādājumu un apģērbu, kuri nonāk vietējā tirgū). Tātad kopējās izmaksas varētu pieaugt par 300 tūkstošiem eiro, un šāda summa nevar ietekmēt kopējo nozares attīstību (nozares eksports 2022. gadā bija 700 līdz 740 milj. eiro; 10 mēnešos – 636 milj. eiro), analizē G. Strazds.

Joprojām daudz apģērba kopējā konteinerā
Savukārt vairāki Bauskas novada iedzīvotāji, kas izmantojuši tekstila konteinerus mūsu novadā, pauž šaubas, vai šādā veidā izdosies samazināt atkritumu kalnus un tajos nonākušo tekstila daudzumu.
«Izmantoju konteineru pie «Mini Rimi» Bauskā. Sākumā nesapratu, kas jāliek maisiņā. Dažādām labdarības organizācijām apģērbu nevedu. Vispār ir apgrūtinoši, ka viss pirms tam jāizmazgā, citam apģērbam traips, un to nedrīkst nodot. Nedomāju, ka šādi būtiski samazinās atkritumu kalni, jo tāpat bojātās drēbes met kopējos konteineros,» uzskata īslīciete Valda.

Arī baušķeniece Kristīne uz tekstila šķirošanu raugās skeptiski, jo «konteineros nonāk labas mantas labdarībai, bet citas – tāpat atkritumos, turklāt tā pieaugs arī apģērba cena, nosakot piemaksu par tekstila šķirošanu».

Savukārt ozolainietis Agris uzskata, ka ir ērti piebraukt pie veikala un pie reizes iemest konteinerā nevajadzīgo apģērbu.

FAKTI

Kopš 2021. gada nogales, kad Bauskā uzstādīja pirmos tekstila konteinerus, kopējais savāktais tekstilizstrādājumu apjoms ir 29,884 tonnas. SIA «Vides serviss» konteinerus tukšo trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās.

Veicinot tekstilizstrādājumu daudzuma samazināšanos poligonos, trīs gadu laikā panākts, ka atkārtotā apritē – otrreizējai lietošanai vai pārstrādē – nonākušas 2242 tonnas tekstila. 5,4 tonnas nodotas arī labdarības organizācijām Latvijas iedzīvotāju, kā arī Ukrainas bēgļu atbalstam.

Vēl 2021. gadā veiktajā aptaujā kā iemeslu nešķirošanai 53% norādīja nezināšanu par to, kur nodot nederīgo apģērbu, turpretī pērn uz to norādījis krietni mazāks skaits – 43% respondentu. Vēl arvien liels īpatsvars sabiedrības (38%) pauduši, ka savākšanas punkti ir tālu vai grūti pieejami (2021. gadā – 37%), kas liecina, ka cilvēki kļūst zinošāki, šķirot vēlas, taču būtiska nozīme ir pieejamai šķirošanas infrastruktūrai, skaidro Alise Zvaigzne, SIA «Eco Baltia vide» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

Tekstila pārstrāde Latvijā pagaidām nenotiek. Ir daži mazie komersanti, kuri nolietotu apģērbu izmanto jaunu preču radīšanai, taču pārstrāde Latvijā nenotiek. Kvalitatīvais apģērbs, apavi un mājas tekstils tiek novirzīts atkārtotai lietošanai pasaules attīstības valstīs. Pašlaik «Eco Baltia vide» partneri tekstila izstrādājumus nogādā uz Āfrikas valstīm, Pakistānu, Jordāniju un Poliju. Pārstrādes iespējas visā pasaulē vēl ir mazattīstītas. Tomēr, piemēram, Somijā pārstrāde darbojas. Ticams, ka ar straujāku tekstila šķirošanas sistēmas attīstību Eiropas Savienībā un citviet pasaulē arī pārstrādes iespējas paplašināsies.

Avots: SIA «Vides serviss» un «Eco Baltia vide» sniegtā informācija.