Atjaunojamās enerģijas uzņēmums SIA “Enery Latvia” iecerējis vēja parka “Iecava” un tā saistītās infrastruktūras būvniecību Bauskas novada Iecavas, Codes un Dāviņu pagastā. Enerģētikas un vides aģentūra šī gada 13. janvārī lēmusi par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu SIA “Enery Latvia” ierosinātajai darbībai, liecina Vides pārraudzības valsts biroja sniegtā informācija.
Šis jau būs piektais vēja parks, kurš plānots Bauskas novada teritorijā. Atgādināsim, ka nacionālais kopuzņēmums SIA “Latvijas vēja parki” ir uzsācis nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai attīstītu vēja elektrostaciju parku “Bauska-Ķekava-Ogre” Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā, kā arī realizētu vēja parka “Ogre-Bauska-Aizkraukle” projektu Valles un Kurmenes pagastā, kā arī Aizkraukles novada Sērenes pagastā un Ogres novada Birzgales pagastā. Vienlaikus Lietuvas valsts enerģētikas grupas “Ignitis grupe” uzņēmums “Ignitis Renewables” plāno būvēt vēja parku “Stelpe–1” Valles un Vecumnieku pagastā. Savukārt SIA “Enery Latvia” jau pagājušajā gadā paziņoja par ieceri izveidot vēja parku “Vecumnieki” Vecumnieku pagastā.
Uzņēmumā skaidro, ka komersants SIA “Enery Latvia” kļuvis par vienu no uzvarētājiem Latvijas valsts mežu (LVM) rīkotajā izsolē, garantējot sev tiesības vēja parku attīstībai LVM teritorijā Bauskas novadā.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, vēja parkā “Iecava” ir plānots izbūvēt ap 30 jaunākās paaudzes lieljaudas vēja elektrostacijas (VES). Katra turbīna varētu sasniegt 7 megavatu (MW) jaudu, bet kopējā parka jauda – līdz pat 216 megavatiem, kas ievērojami palielinātu Latvijas atjaunīgās enerģijas ražošanas apjomu.
SIA “Enery Latvia” valdes locekle Erika Ščiogoleva norāda, ka uzņēmums vēl nav izvēlējies konkrētu vēja elektrostaciju modeli. Galīgo izvēli noteiks ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti, izvēlētā modeļa ražošanas potenciāls un būvniecības izmaksas. Novērtējuma gaitā tiks analizēti un salīdzināti dažādi jaunākās paaudzes vēja turbīnu modeļi no tādiem ražotājiem kā “Enercon”, “Vestas”, “Siemens-Gamesa”, “General Electric” un “Nordex”, lai atrastu piemērotāko risinājumu.
Jaunākajiem šo ražotāju modeļiem ir vairākas kopīgas īpašības. Katras stacijas nominālā jauda ir ap 7 MW, savukārt torņu augstums var sasniegt vai pat pārsniegt 175 metrus. Vēja turbīnu rotoru diametrs var būt līdz pat 170 metriem, bet kopējais stacijas augstums var sasniegt 260 metru.
Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas piegādi kopējam tīklam, paredzēts izbūvēt jaunu apakšstaciju un elektropārvades līnijas. Kabeļu līniju izvietojums tiks plānots, ievērojot Enerģētikas likuma 21. pantu, kas nosaka, ka jaunu energoapgādes objektu ierīkošanai prioritāri jāizmanto ceļu zemes nodalījuma joslas, ievērojot likuma “Par autoceļiem” prasības.
Pirms plānoto vēja elektrostaciju uzstādīšanas ir iecerēts no jauna izbūvēt vai vietām pārbūvēt staciju uzstādīšanai un ekspluatācijai nepieciešamo infrastruktūru – pievedceļus, laukumus, enerģijas pārvades līnijas. Precīzs plānoto pievedceļu, kā arī citu infrastruktūras objektu izvietojums un tehniskie raksturlielumi tiks noteikti ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā, izvērtējot esošo ceļu tīklu, jaunu ceļu un cita veida infrastruktūras izbūves nepieciešamību, to izbūves iespējas un iespējamo ietekmi uz vidi, tajā skaitā uz izpētes ietvaros un iepriekš konstatētajām dabas vērtībām.
Sabiedriskā apspriešana sākta šī gada 28. februārī un ilgs līdz 24. martam. Klātienes sanāksme notiks piektdien, 14. martā, pulksten 17 Iecavas kultūras namā, iedzīvotāji tai varēs pievienoties arī attālināti. Sanāksmes saite tiks publicēta vietnē environment.lv sadaļā “Aktualitātes”.
Ar detalizētu informāciju par paredzēto darbību iedzīvotāji var iepazīties Bauskas novada pašvaldībā, kā arī projekta izstrādātāja mājaslapā environment.lv. Rakstiskus priekšlikumus un komentārus par iespējamo ietekmi uz vidi var sūtīt līdz 24. martam uz Enerģētikas un vides aģentūru: Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, vai elektroniski uz e-pastu pasts@eva.gov.lv.
Kāpēc nepieciešama sabiedriskā apspriešana
Atbilstoši Ietekmes uz vidi novērtējuma likumam un Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumam, šādu lielu infrastruktūras projektu gadījumā ir jāveic sabiedriskā apspriešana, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un identificētu iespējamās bažas un riskus.
Plānotā vēja parka izpētes teritorija aptver sešas zemes vienības, kas atrodas Bauskas novada Codes un Dāviņu pagastos, kā arī Iecavas pagastā. Daļa šīs teritorijas atrodas mežu apvidū, daļa rūpnieciskās apbūves zonā, bet atsevišķas teritorijas ir lauksaimniecības zeme. Tuvumā esošie ciemi ir Audrupi, Lambārte, Dāviņi, Rājumi, Dāliņi un Rosme. Iecava atrodas aptuveni divu kilometru attālumā, bet Bauska – aptuveni piecu ar pusi kilometru attālumā.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” publicēto informāciju vēja parka izpētes teritorijas tuvumā ir četras īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: dabas liegums “Birzes purvi”, dabas liegums “Iecavas staignāju meži”, dabas parks “Bauska” un dabas parks “Ārces parks”. Dabas parks Bauska ir iekļauts arī Eiropas vienotajā aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Plānotā vēja parka tuvumā ir arī divi aizsargāti dabas pieminekļi – Mūsas šosejmalas bērzu aleja un Iecavas alejas. Vēja parka izpētes teritorijas tuvumā atrodas 13 mikroliegumi, kas dibināti biotopu un putnu aizsardzībai. Uzņēmumā norāda, ka izpētes teritorijā un tās perifērijā esošo dabas vērtību apzināšanu jau ir uzsākuši ornitologi un sikspārņu eksperti, izpētes tiks turpinātas arī ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā, analizējot konkrētas vēja elektrostaciju un infrastruktūras būvniecības vietas.
Tāpat būtisks jautājums ir troksnis un zemfrekvenču skaņas, kas rodas vēja elektrostaciju darbības rezultātā. Lai gan modernās vēja turbīnas ir aprīkotas ar tehnoloģijām, kas samazina troksni, tomēr dažos gadījumos tas var radīt ietekmi uz tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām. Tāpat nozīmīgs ir arī mirgošanas efekts, kas rodas saules staru atstarošanās rezultātā no vēja turbīnu rotoriem un var radīt diskomfortu apkārtējiem iedzīvotājiem. Sabiedriskās apspriešanas mērķis ir sniegt detalizētu informāciju par šo aspektu un prezentēt risinājumus, kas varētu mazināt iespējamos traucējumus, piemēram, optimālu turbīnu izvietojumu, troksni mazinošu tehnoloģiju pielietojumu un noteiktus darbības ierobežojumus konkrētos diennakts laikos.
Vēja parka izbūvei būs nepieciešama jaunu pievedceļu un elektropārvades līniju izbūve, kas ietekmēs vietējo satiksmi. Būvniecības fāzē iespējama intensīva smagās tehnikas kustība, kas var radīt putekļu piesārņojumu un satiksmes ierobežojumus. Jau minēts, ka precīzs pievedceļu un infrastruktūras objektu izvietojums, to tehniskie parametri un ietekme uz vidi tiks detalizēti izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā.
