Bauskas novada pašvaldībai, lai pieņemtu gala lēmumu par koku ciršanu Salātu ielā Bauskā, nepieciešams vēl uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, portālu informēja Bauskas novada domē. Baušķenieki otrdien, 4. martā, tiek aicināti uz tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem, lai klātienē diskutētu par Salātu ielas pārbūves būvprojekta pilnveides risinājumiem. Sanāksme šodien notiks pulksten 18 Bauskas novada domes trešā stāva zālē.
Bauskas novada pašvaldības uzdevumā SIA “Koku eksperts” pārstāvis Gvido Leiburgs ir novērtējis Salātu ielas kokus un sagatavojis atzinumu. Izpētes laikā analizēti 22 koki, kas atrodas būvdarbu ietekmes zonā un izstrādātas rekomendācijas par turpmāko rīcību.
Atzinumā vēstīts, ka teritorijā sastopamas trīs dažādas koku sugas – Holandes liepa, āra bērzs un platlapu liepa. Vairums ir Holandes liepas (15 kokaugi), te aug arī seši āra bērzi, kuriem ir brīvi augoši vainagi un viena platlapu liepa.
Eksperts norādījis, ka lielākā daļa Salātu ielas koku ir apmierinošā vai problemātiskā stāvoklī, turklāt ievērojama daļa no tiem iepriekš ir tikuši galotņoti, kas ir negatīvi ietekmējis to dzīvotspēju. “Vidējais koku stāvokļa novērtējums ir 5,05 no 10, kas liecina par to, ka daudziem kokiem nepieciešama regulāra kopšana un to uzturēšana ir finansiāli neizdevīga,” atzinumā pauž G. Leiburgs.
Lai gan koku stāvoklis ir viduvējs, eksperta vērtējumā tie nerada tūlītēju bīstamību apkārtējai videi. Tāpat neviens koks nav sasniedzis aizsargājama koka kritērijus, nav arī konstatēta īpaši aizsargājamas sugu dzīvotnes klātbūtne. “Kopumā 16 kokiem, tos saglabājot, būtu jāveic regulāra vainagu cirpšana, 4 kokiem jāveic vainagu pacelšana jeb apakšējo zaru apzāģēšana ielas profilā, 15 kokus, ņemot vērā esošo un paredzamo situāciju ir pieļaujams likvidēt, bet 2 kokus rekomendējoši likvidēt, jo šiem kokiem kopšana ir bezjēdzīga to stāvokļa un ārēju apstākļu rezultātā,” teikts atzinumā.
G. Leiburgs atzīmē, ka šobrīd būvobjektā Salātu ielā nav veikti aizsardzības pasākumi, proti, nav nodrošināti pat stumbru aizsargvairogi. “Jau tagad var redzēt būvdarbu negatīvu ietekmi, jo tika konstatēti koki ar būtiski bojātu sakņu sistēmu vai bojātiem stumbriem. Ja kokus projektā bija paredzēts nozāģēt, tad tas bija jāizdara pirms būvdarbu aktīvās fāzes uzsākšanas. Ja kokus paredzēts saglabāt, tad bija jānodrošina to aizsardzības pasākumi,” uzsver G. Leiburgs.
G. Leiburgs akcentē, ka ielas rekonstrukcijas plānā nav ieplānoti koku vai krūmu stādījumi, bet visā ielas platumā dominē cietie segumi. Šāds risinājums neatbilst labas pilsētplānošanas principiem un ir pretrunā ar klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju, kā arī nelabvēlīgs iedzīvotāju dzīves kvalitātei.
Koku eksperts ir izstrādājis priekšlikumu projekta izmaiņām. Viņš iesaka projekta ietvaros izveidot vismaz 15 jaunas koku stādvietas, kas kompensētu 21 nozāģēto koku. Šīs stādvietas iespējams plānot, būtiski nemainot sākotnējo projekta konfigurāciju, “upurējot” tikai četras autostāvvietas. Stādījumu izvietojums būtu pēc principa, ka ik pēc četrām autostāvvietām paredzama viena koku stādvieta, lai nodrošinātu pietiekamu augšanas telpu.
Jauni koku stādījumi būtu jāveido mulčētās apdobēs ar 100% krūmu stāva nosegumu, kas palīdzētu kokiem ieaugt un samazinātu to jutību pret pilsētvides stresa apstākļiem. Kā rekomendējamās krūmu sugas ieteikts izmantot ložņu kārklu kombinācijā ar graudzālēm. Papildus iespējams stādīt rievaino rozi, kas labi pielāgojas pilsētas apstākļiem un pacieš augsnes sasāļošanos, taču dabiskajos biotopos tiek uzskatīta par invazīvu sugu.
Koku stādīšanai koku eksperts iesaka sugas ar kompaktiem, vertikāli augošiem vainagiem, kas sasniegtu 10–18 metru augstumu. Piemērotākie varianti ir parastais skābardis, lauku kļava, sarkanā kļava un kokveida lazda. Iespējams stādīt arī kompaktas formas ozolus.
Kokkopis norāda, lai jaunie koki ieaugtos, stādvietām jābūt vismaz 0,8 metru dziļumā visā zaļās zonas platībā vai vismaz 10 kvadrātmetru platībā katram kokam. Vietās, kur iepriekš atradās cietie segumi, jādemontē ne tikai asfaltbetona slānis, bet arī viss šķembu slānis, nodrošinot piemērotu substrātu sakņu attīstībai.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu koku kopšanu un ilgtspēju, pašvaldībai ieteicams piesaistīt sertificētu arboristu, kurš uzraudzītu gan koku stādīšanu, gan to kopšanu. Tāpat rekomendēts Bauskas novada būvvaldei sagatavot pašvaldības saistošos noteikumus par koku aizsardzības pasākumiem būvdarbu laikā, lai turpmāk izvairītos no koku bojājumiem un nodrošinātu labāku pilsētas zaļās infrastruktūras aizsardzību.
Jau vēstīts, ka Salātu ielas rekonstrukcijas laikā paredzēta 18 koku nociršana autostāvvietu ierīkošanai, taču šis plāns izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību. Bauskas iedzīvotāji norādīja, ka pilsētas attīstībai jānotiek saskaņā ar dabas saglabāšanas principiem.
Turklāt Salātu ielas 12. un 14. nama iedzīvotāji oficiāli vērsās pašvaldībā ar iesniegumu, aicinot rast kompromisu. Viņi piedāvāja saglabāt vismaz sešus kokus, tostarp divus lielus bērzus un vairākas liepas, uzsverot to ekoloģisko un estētisko vērtību.
Salātu ielas 14. nama iedzīvotāja Ilze Egle “Bauskas Dzīvei” pauda sašutumu, ka iedzīvotāju viedoklis nav ņemts vērā, un uzsvēra, ka koki ir daļa no pilsētas identitātes. “Ierēdnis redz tikai vienas dienas izdevīgumu, bet aizmirst, ka koki ne tikai met lapas, bet arī izdaiļo pilsētu, dod ēnu un atvēsina jau tā vasaras svelmē pārkarsušo pilsētu. Mūsdienīgi būtu cīnīties par katru koku, nevis piemeklēt iemeslus to likvidēšanai. Mūsdienīgi būtu saskaņot urbāno vidi ar dabu,” uzskata I. Egle.
Foto: Ivars Bogdanovs
