Līdz šim Latvijā reģistrētas 476 partnerības, tai skaitā 182 viendzimuma partnerības, piektdien zvērinātu notāru kopsapulcē informēja Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrija, ministre uzsvēra, ka 2024.gadā bijušas nozīmīgas izmaiņas notariāta darbībā. Viens no būtiskākajiem notikumiem “ne tikai notariātam, bet visai Latvijai” bijuši grozījumi Notariāta likumā, kas ir spēkā no 2024.gada 1.jūlija un ieviesa partnerības institūtu – jaunu veidu, kā reģistrēt divu pieaugušu personu kopdzīvi, paudusi ministre.
Viņas vērtējumā, reģistrēto partnerību reģistrēšana norāda, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmanto savas jauniegūtās tiesības, kas apliecinot šī institūta nepieciešamību. Pieņemot partnerības regulējumu, ar šo vēsturisko lēmumu valsts apliecināja, ka ciena katra iedzīvotāja cilvēktiesības, privāto dzīvi un izvēles, spriež politiķe.
Tieslietu ministre atzinīgi vērtēja notāru padarīto darbu, lai ieviestu no 2025.gada 1.janvāra spēkā stājušās mantojuma tiesību izmaiņas, norādot, ka līdz ar šo reformu uzsākta mantojuma procesa digitalizācija. Viņa uzsvēra arī notāru darba nozīmi valsts drošības stiprināšanā, tostarp zemesgrāmatu darbības pilnveidošanā un notāru jauno pienākumu identificēt personu valstspiederību nostiprinājuma lūgumos.
Ministre iezīmēja notāru nākotnes prioritātes – notāru pieejamības paplašināšana reģionos un bērnu tiesību stiprināšana. Ņemot vērā 2023.gadā veiktā pilotprojekta rezultātus un iedzīvotāju pieprasījumu, plānots paplašināt notāru pieejamību reģionos.
Darbs pie grozījumiem Notariāta likumā un Civilprocesa likumā nodrošinās, ka gadījumos, kad laulība tiek šķirta pie notāra un starp vecākiem nepastāv strīds, vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem kļūs juridiski saistoša. Ja otra vecāka saistības netiek pildītas, būs iespējams vērsties pie tiesu izpildītāja, kurš nodrošinās saistību izpildi piespiedu kārtā.
