www.bauskasdzive.lv
Piektdien, 20. janvārī, Skaistkalnes vidusskolas audzēkņi, skolotāji, kā arī vietējie iedzīvotāji pulcējās atceres pēcpusdienā, lai kopīgi pieminētu un godinātu 1991. gada barikāžu dalībniekus, portālu informēja Skaistkalnes vidusskolas vēstures skolotājs Ingus Pavinkšnis.
Viņš atklāja, ka piemiņas pasākumos Skaistkalnē tradicionāli aicināti un atmiņās dalījušies barikāžu dalībnieki no Skaistkalnes pagasta, kā arī Latvijas sabiedrībā pazīstamas personības- politiķi, mākslinieki, aktieri, rakstnieki un dzejnieki.
Pēc vairāku gadu pandēmijas laika ierobežojumu pārtraukuma, šogad uz Skaistkalni aicināts Andrejs Panteļējevs – fiziķis, politiķis, Latvijas Tautas Frontes un partijas “Latvijas Ceļš” ilggadīgs biedrs, vairāku Saeimu deputāts, šobrīd pedagogs un Izglītības un Zinātnes ministres ārštata padomnieks.
Izteiksmīgā un visiem saprotamā stāstījumā Andrejs Panteļējevs atcerējās Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas notikumus. “Jau toreiz sapratām, ka ar varu neatkarību neatgūsim, tas maksās daudzu cilvēku asinis. Mēs izvēlējāmies miermīlīgo ceļu- Augstākās Padomes vēlēšanas. Balsojot par Neatkarības deklarāciju, mūsos dzīva bija ticība un pārliecība, ka lielākā daļa Latvijas tautas būs mūsu pusē. Sekoja saspringti un nemierīgi laiki- cīņa par starptautisko atzīšanu, saliedēšanās kopīgu mērķu sasniegšanai. Rīgas ielās demonstratīvi bija redzami padomju kara skolu kursanti, notika arī mēģinājums ielauzties Augstākās padomes ēkā,” stāstīja A. Panteļējevs.
Atceroties 1991.gada janvāra barikādes , viņš atzīmēja Latvijas cilvēku drosmi, atsaucību un vienotību, sekot Latvijas Tautas frontes aicinājumam, lai aizstāvētu stratēģiski svarīgos objektus- Augstāko Padomi, Ministru Padomi, Latvijas televīzijas kompleksu Zaķusalā, radio namu, pasta un telegrāfa centrāli.
1991.gadā, kad trijās Baltijas republikās vēl atradās ievērojams padomju karaspēka kontingents, Rīgas aizstāvēšanā būtisks bija katrs mirklis. “13.janvāra asiņainie notikumi Viļņā lika saprast, ka padomju okupācijas režīms centīsies varu noturēt visiem spēkiem. Tas bija kritisks mirklis, mūsu rīcībā nebija ne tanku, ne bruņumašīnu. Mēs, deputāti, praktiski vairākas nedēļas dzīvojām Augstākās Padomes ēkā, jo pārvietoties bija ārkārtīgi bīstami. Līdzās bija kastes ar t.s. “Molotova kokteili”, jo bijām apņēmušies nepadoties. Bija dramatiska atmosfēra. Priecājāmies par katru jaunu rītu, ja naktī nebija notikusi asins izliešana. Neskatoties uz to, ka nekādu kaujas ieroču un pieredzes mūsu rīcībā nebija, baiļu arī nebija, ticējām, ka noturēsimies! Pret padomju bruņotajiem spēkiem nostājās Latvijas iedzīvotāji ar lauksaimniecības tehniku, savu drosmi un pārliecību. Lielā mērā, pateicoties janvāra barikādēm esam katrs tur, kur esam. Mācība- ne vienmēr bruņots pārspēks spēj stāties pretī civiliedzīvotāju gribas un saliedētības vairogam. Vērtējot traģiskos notikumus Ukrainā, jāatzīst gan, ka šī brīža Krievijas karaspēks, propagandas iespaidots un sagatavots, visdrīzāk, pret barikādēm vērstos ar vislielāko nežēlību, ”sacīja A. Panteļējevs..
“Apbrīnojami un neatkārtojami, ka Latvijas cilvēki bija gatavi stāvēt barikādēs bez ieročiem, apzinoties, ka var iet bojā! Arī manu tuvinieku vidū ir barikāžu dalībnieki,” savos iespaidos atceres mirkļa noslēgumā dalījās 9.klases skolēns Dāvids Daugavietis.
Reklāma