Pagājušajā nedēļā konstatēts dolomīta nogruvums Bauskas pilskalna Mēmeles kreisā krasta nogāzē. Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis pastāstīja, ka nogruvums atklāts 28. marta vakarā un tas atrodas apmēram 35 metrus no pilsdrupām uz rietumiem, neapdraudot ēkas.
“Mēmeles un Mūsas krastos pie Bauskas pils ir vērojams dolomīta klints atsegums, kas ir dabas piemineklis un tā dabiska erozija arī izraisīja nogruvumu. Klints apakšējā daļa ir sašķēlusies. Tai izdrūpot, rodas monolītās daļas pārkare, kas ar laiku no pašsvara nolūzt un izraisa nogruvumu. Pret pils pamatiem šīs pārkares ir aizbetonētas,” skaidro M. Skanis.
Viņš prognozē, ka šādas ainas abu upju krastos būs vērojamas arī turpmāk. Bauskas pils muzeja rīcībā ir “Pārskats par ģeotehnisko izpēti Bauskas pilskalnā un tā ziemeļu nogāzē uz Mēmeles upes pusi”. M. Skanis apliecina, ka Bauskas pils muzeja teritorija ir droša.
Šobrīd bīstamā nogāze ir norobežota, par notikuma vietas sakopšanu un nostiprināšanas nepieciešamību tiks lemts kopā ar nozares speciālistiem un pašvaldību.
Bauskas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs atklāja, ka vieta ir apsekota, bet slēdziena par rīcību šajā gadījumā pagaidām nav. Pašvaldība ir sazinājusies ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), kuras eksperti ceturtdien, 3. aprīlī, apsekos nogruvuma vietu.
“Protams, situācija ir bīstama. Šobrīd vēl nav zināms, kurā vietā tiks atjaunotas koka barjeras, kas norobežoja nogāzi. Rosināsim, lai eksperti novērtē dolomīta atsegumu arī Mūsas krastā. Ļoti sarežģīti apstākļi- dabas parks “Bauska” un turklāt kultūrvēsturisks piemineklis. Vienkāršākajā variantā būtu šo daļu nobrucināt, uzlikt gabionus, lai neskalo krastu un darbs būtu padarīts, taču te jāvērtē augu un dzīvnieku valsts, kā arī citi aspekti, ” teic M. Veinbergs, piebilstot, ka darbība sekos vien pēc DAP ekspertu atzinuma saņemšanas.
Atgādināsim, ka pirms vairākiem gadiem spēcīgu lietavu rezultātā dolomīta nogruvums radās Mūsas labā krasta nogāzē. Toreiz Dabas aizsardzības pārvaldes eksperta ziņojumā tika norādīts, ka vienkāršākais un efektīvākais risinājums atsegumu stabilitātes atjaunošanai ir šo daļēji atdalījušos bloku mākslīgi drošā veidā nobrucināt. Bloka nobrucināšana imitētu un paātrinātu dabisku nogruvumu, kas šā vai tā konkrētajā vietā būtu noticis, un atjaunotu atseguma stabilitāti. Tāpat eksperts ieteica, ka turpmāk reizi vai divas gadā veicams teritorijas atsegumu monitorings, vizuāli novērtējot esošās atšķelšanās plaisas un iespējamu jaunu parādīšanos.
