Līdz 2050.gadam Latvijā izmantoto energoresursu portfelī elektroenerģiju iecerēts palielināt 2,6 reizes, dīzeļdegvielas patēriņu samazināt 3,7 reizes un biomasas patēriņu – par 29,8%, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam.
Kopumā 2023.gadā Latvijā tika patērētas 60,3 TWh dažādu energoresursu. Tostarp 18,5 TWh veidoja biomasa, 12,7 TWh – dīzeļdegviela, 7,8 TWh – dabasgāze un pa 7,2 TWh siltumenerģija un elektroenerģija. Vēl 4,4 TWh no gada patēriņa bija citas degvielas un 1,8 TWh – benzīns.
KEM prognozē, ka 2050.gadā kopējais energoresursu patēriņš varētu būt līdzīgs – 61,5 TWh gadā, bet mainītos dažādu izmanto energoresursu īpatsvars.
Tostarp elektroenerģijas patēriņš iecerēts 19 TWh, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2023.gadā. Siltumenerģijas patēriņu iecerēts palielināt par 9,7% līdz 7,9 TWh, bet benzīna patēriņu – par 88,9% līdz 3,4 TWh.
Savukārt biomasas patēriņu iecerēts samazināt par 29,8% – līdz 13 TWh, un dīzeļdegvielas patēriņu – 3,7 reizes līdz 3,4 TWh. Arī dabasgāzes patēriņu iecerēts samazināt par 57,7% līdz 3,3 TWh.
Plānots arī, ka Latvijas energoresursu portfelī 2050.gadā 3,7 TWh varētu veidot biometāns, bet 3,3 TWh – citas degvielas.
KEM prognozē, ka elektroenerģijas daļa 2050.gada kopējā patēriņā pieaugs līdz 31% elektrifikācijas rezultātā.
Ministrija skaidro, ka viens no galvenajiem elektrifikācijas virzītājspēkiem ir transports, īpaši elektrisko transportlīdzekļu skaita pieaugums. Papildus elektroenerģijas patēriņu palielinās arī datu centru un citu energointensīvu nozaru attīstība, enerģijas pārveidošanas un uzkrāšanas, kā arī sintētisko degvielu tehnoloģiju attīstība.
Savukārt degvielas patēriņā sagaidāms dīzeļdzinēju aizvietojums ar benzīna dzinējiem, kā rezultātā pieaugs benzīna patēriņš. Dabasgāzes biomasas patēriņš samazināsies energoefektivitātes pasākumu un biogāzes attīstības dēļ.
