Latvijas Eiropas nozīmes transporta tīkla, kas veido 1715,2 kilometrus, ekonomiski pamatotiem attīstības projektiem, kuros paredzēts attīstīt autoceļus 211,1 kilometra garumā, nepieciešami vēl 1,92 miljardi eiro, trešdien ikgadējajā ceļu nozares konferencē norādīja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.
LVC pārstāvis uzsvēra, ka veikta sociālekonomiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kurā konstatēts, ka 211,1 kilometra pārbūve no kopējā Eiropas nozīmes autoceļu tīkla būtu ekonomiski pamatojama. Attīstības projektā paredzēts pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu (A4) (A5), “Via Baltica” pilnā garumā no Rīgas līdz Lietuvai, Tallinas šoseju (A1) līdz Skultes pagriezienam, kā arī Ventspils šoseju (A10) līdz Tukumam.
Tāpat viņš skaidroja, ka finansējums patlaban nepietiek vēl 196,6 kilometru autoceļu attīstīšanai, piebilstot, ka Rīgas apvedceļa 64 kilometru posma attīstīšanai ir nepieciešami 662,7 miljoni eiro, tostarp 6,9 miljoni eiro nepieciešami būvprojektu izstrādei, 25,5 miljoni eiro – nekustamā īpašuma iegādei un atsavināšanai, bet 630,3 miljoni eiro ir nepieciešami būvdarbiem. Savukārt Bauskas šosejas (A7) 13,7 kilometru posma attīstīšanai no Bauskas apvedceļa līdz Lietuvas robežai ir nepieciešami 124,4 miljoni eiro, tostarp 0,8 miljoni eiro būvprojektu izstrādei, 1,1 miljons eiro nekustamā īpašuma iegādei un atsavināšanai un 122,5 miljoni eiro būvdarbu īstenošanai.
Tāpat Bauskas šosejas 32 kilometru posma no Bauskas apvedceļa līdz Ķekavas apvedceļam attīstīšanai nepieciešami 338,7 miljoni eiro, tostarp 4,5 miljoni eiro ir nepieciešami būvprojektu izstrādei, astoņi miljoni eiro – nekustamā īpašuma iegādei un atsavināšanai, bet 326,2 miljoni eiro – būvdarbiem. Tajā pašā laikā Tallinas šosejas 43,9 kilometru posmam no Baltezera līdz Skultei nepieciešami 424,4 miljoni eiro, tostarp 3,5 miljoni eiro nepieciešami būvprojektu izstrādei, astoņi miljoni eiro – nekustamā īpašuma iegādei un atsavināšanai, bet 412,9 miljoni eiro – būvdarbiem.
Savukārt Ventspils šosejas 43 kilometru posma no Priedaines līdz Tukumam attīstīšanai ir nepieciešami 442,7 miljoni eiro, tostarp 3,5 miljoni eiro ir nepieciešami būvprojektu izstrādei, deviņi miljoni eiro – nekustamā īpašuma iegādei un atsavināšanai, bet 430,2 miljoni eiro – būvdarbu īstenošanai.
Grieze uzsvēra, ka attīstības projekti ir tādi autoceļu projekti, kuros veido jaunus ceļus vai arī esošos pārveido, lai izveidotu ceļus ar atdalītām brauktuvēm. Šādi projekti jāveic autoceļiem, kuros satiksmes intensitāte sasniedz 10 000 transportlīdzekļus diennaktī.
Viņš skaidroja, ka Eiropas Komisijas (EK) uzdevums paredz Latvijai līdz 2030.gada beigām visus Eiropas nozīmes autoceļus pārveidot par divu brauktuvju ceļiem ar atdalītām brauktuvēm. Tāpēc ideālā gadījumā no 2031.gada šiem autoceļiem nevajadzētu būt nevienam pievienojumam, kā arī nevienam viena līmeņa šķērsojumam un vajadzētu būt atdalītām brauktuvēm.
Tomēr LVC pārstāvis minēja, ka Latvija var vērsties pie EK par attīstības projektu neveikšanu, ja Eiropas nozīmes ceļu satiksmes intensitāte ir mazāka par 10 000 transportlīdzekļiem diennaktī, kā arī vienlaicīgi ir iespējams pierādīt, ka autoceļa būvniecība ir ekonomiski nepamatota un ieguldījumi ir pārāk lieli pret ekonomisko atdevi, ceļa izbūvi traucē ģeogrāfiskie vai fiziskie ierobežojumi, vai arī tā izbūve sniegs negatīvu ietekmi uz vidi vai bioloģisko daudzveidību.
Viņš arī minēja, ka visvairāk patlaban izstrādāts ir Bauskas apvedceļa projekts, tostarp pērn jūnijā valdība nolēma, ka projektu var sākt virzīt kā publiskās un privātās partnerības projektu, ir sākts darbs pie līguma redakcijām, kā arī pie klimatu riska un ievainojamības novērtējuma. Līgumu plānots izstrādāt līdz 2027.gada beigām vai 2028.gada sākumam, lai privātais partneris, kurš veiks būvniecības darbus, varētu projektu realizēt līdz 2031.gada sākumam.
Tāpat sākts Iecavas apvedceļa projekts, kas iekļauj arī esošās Bauskas šosejas posma pārbūvi par divu brauktuvju ceļu.
Tomēr Grieze minēja, ka joprojām ir nepieciešams vēl viens Ministru kabineta lēmums, kas ļautu sākt strādāt pie līguma un iepirkuma dokumentācijas.
Viņš norādīja, ka, ja viss norisināsies pēc plāna, 2031.gada beigās varētu tikt izstrādāts līgums un līdz 2034.gada vidum gandrīz viss maršruts varētu tikt izbūvēts par divām brauktuvēm. Šobrīd sākta arī būvprojekta izstrāde un ietekmes uz vidi novērtējuma procesi Rīgas apvedceļa attīstības projektam.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
