Kristīne Sēnele
Baušķeniece Ilze dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar kopīgo autonomo dabasgāzes apkuri. Saņemot komunālo maksājumu rēķinu no apsaimniekotāja par decembri, atskārtusi, ka maksa par apkuri, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, ir palielinājusies turpat trīs reizes, no 50 eiro pieaugot līdz 130. Turklāt rēķinā nav norādīts, kāds ir bijis valsts atbalsts apkurei par šo periodu.
Sazinoties ar konkrētā nama apsaimniekotāju SIA «Vides serviss», «Bauskas Dzīve» saņem atbildi, ko uzņēmumam iesūtījis dabasgāzes piegādātājs, – «rēķinā par decembri nav atlaides, jo jūsu cena neatbilst atbalsta cenai (0,07875 eiro par 1 kWh bez PVN). Sākot no 2023. gada 1. janvāra, samazinājums tiks piemērots, jo cena jaunajā līgumā pārsniegs norādīto cenu par vienu kilovatstundu. Samazinājums var tikt iekļauts arī uzreiz cenā un nenorādīts atsevišķi.» Jautāts, vai turpmāk mājas iedzīvotāji varētu saņemt informāciju par piemēroto atbalstu, «Vides servisa» namu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andis Lībietis atbild, ka, visdrīzāk, katram klientam atbalsta kopējo apmēru rēķinā nenorādīs, bet, iespējams, informatīvi tiks norādīts atbalsta apmērs par vienu kilovatstundu.
Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Līga Rozentāle «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka atbalsta mehānisms iedzīvotājiem, kuri apkurei pērk dabasgāzi (nav svarīgi, vai pa vidu ir namu apsaimniekotājs un kas ir izvēlētais dabasgāzes piegādātājs), ir vienkāršs. Valsts atbalsts pienāksies tikai tad, ja cena par vienu kilovatstundu pārsniedz 7,8 eiro centus. Summu, kas pārsniedz šo slieksni, pilnā apjomā kompensē valsts. Tā, piemēram, ja jaunajā līgumā norādīts, ka cena par kilovatstundu ir 30 eiro centi, tad radušos starpību (22,2 centus) līdz šā gada aprīlim segs valsts. Ja cena jaunajā līgumā ir 7,5 centi par kilovatstundu, tad netiks piemērots nekāds atbalsts. Noteikumi paredz, ka dabasgāzes tirgotājiem ir jānorāda rēķinā, par kādu periodu samazinājums aprēķināts un kādā apmērā.
Citādāks un daudz komplicētāks ir atbalsta mehānisms centralizētās siltumapgādes gadījumā. Pirmkārt, šeit atbalsta slieksnis ir 6,8 centi par kilovatstundu. Otrkārt, ja tarifs ir līdz 15 centiem par kilovatstundu, tad valsts kompensē 50% tikai no tās tarifa daļas, kas pārsniedz šos 6,8 centus (starpība ir 8,2 centi, no kuras valsts segs 4,1 centu). Ja tarifs pārsniedz 15 centus un ir, piemēram, 25 centi par kilovatstundu, tad pārsniegumam virs 15 centiem piemēro jau lielāku kompensāciju – 90% apmērā (starpība ir desmit centi, no kuriem deviņus centus segs valsts). Tātad, ja tarifs ir 25 centi par kilovatstundu, tad galaizmaksas par kilovatstundu veidojas šādi: 6,8 centi plus 4,1 cents, plus 1 cents, un kopā tas veido 11,9 centus.
Šāda sarežģīta sistēma izstrādāta, jo Latvijā ir ļoti atšķirīgi siltuma tarifi – tie var sasniegt pat 30 centus par kilovatstundu, un mērķis ir vairāk palīdzēt tiem iedzīvotajiem, kuriem ir ļoti dārga siltumapgāde. L. Rozentāle min piemēru, ka pie šāda atbalsta mehānisma mājsaimniecība, kurai jāmaksā 25 centi par kilovatstundu un kura mēnesī patērējusi 500 kilovatstundas, valsts atbalsts būs vairāk nekā 65 eiro.
Savukārt, ja tarifs bijis deviņi centi par kilovatstundu, kā tas decembrī bija «Bauskas siltuma» klientiem, tad te tika piemērota tikai 50% atlaide summai, kas pārsniedz 6,8 centus par kilovatstundu. Ar tādu pašu 500 kilovatstundu patēriņu mēnesī, šādai mājsaimniecībai atbalsts bija nedaudz vairāk nekā pieci eiro.
Ekonomikas ministrijas amatpersona Līga Rozentāle uzsver, ka siltumapgādes uzņēmumi nedrīkst nepiemērot atlaidi, jo tādā gadījumā viņi rīkotos pretlikumīgi. Tas, ko vajadzētu uzlabot, ir komunikācija ar galapatērētājiem, un te ministrijas pārstāve saredz arī lielāku pašvaldības iesaisti, lai iedzīvotāji izprot, vai un kādu atbalstu ir saņēmuši.
Foto:LSM.LV
Reklāma