VARAM ministrs Sprindžuks: Pašvaldību finansēšanas sistēma ir novecojusi

Nevis jāgaida uz donoru pašvaldību pienesumu, bet jāveicina pašu novadu rosība. Tā intervijā Latvijas Radio vēlamās izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā vērtēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”), ziņo portāls lsm.lv.

Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas sistēma un vispār pašvaldību finansēšanas sistēma ir novecojusi. Tā neveicina pašvaldības pašas rūpēties par ieņēmumiem, bet ieguldīt uzņēmējdarbības attīstībā. Tā ir būvēta veidā, ka valsts kaut kādā apjomā nodrošina finansējumu visiem pakalpojumu sniegšanai.

Tas nav pareizi arī no demokrātijas viedokļa, jo pašvaldībai būtu pamatā jādzīvo no saviem resursiem.

Turklāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanā valsts piedalās arvien mazāk, tāpēc sanāk, ka izlīdzināšanas pienākums ir tikai Rīgai un dažām Pierīgas pašvaldībām. Sanāk, ka ne tikai lauku pašvaldības, bet arī valstspilsētas ir jau izlīdzināšanas resursu saņēmēji. Tas galīgi nav pareizi, un tas pat nav loģiski, jo nereti sanāk, ka pašvaldības, kas ir izlīdzināšanas līdzekļu saņēmējas, var atļauties lietas, ko nevar atļauties donori. Piemēram, investēt dažādās rekreācijas lietās. Izlīdzināšanai jābūt centrētai uz tiem pakalpojumiem, kuriem jābūt vienlīdz pieejamiem visā valstī, piemēram, izglītībai, veselības pakalpojumiem.

Novadi un to vajadzības gan ir atšķirīgas.

Jā, tāpēc arī investīciju politikai, kas ir Eiropas fondos vai arī valsts investīciju programmā, kāda mums pāris gadus bija, ir jābūt vērstai uz to, lai risinātu katram reģionam specifiskās problēmas. Piemēram, Pierīgā tā drīzāk būs izglītības iestāžu celtniecība vai paplašināšana, savukārt reģionos uzsvaram vairāk jābūt uz uzņēmējdarbības, ražošanas attīstību, darba vietām. Jo ko mums dod pakalpojumu pieejamība reģionos, ja tur pēc 5 vai 10 gadiem nebūs, kam uzturēt. Mums ir jāatgriež dzīvība kaut vai novadu centros, pilsētās.

Kā šajos sāpīgajos jautājumos var iesaistīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)?

Saistībā tieši ar investīciju politiku VARAM plāno veidot mērķētāku pieeju, proti, veidot reģionāli nedaudz atšķirīgus kritērijus. Visu veidu fondu līdzekļus, vai tie būtu VARAM vai citu ministriju pārraudzīti, uzlūkot no konkrētu reģionu attīstības prizmas. Un noteikti būtu jādomā par iedzīvotāju ienākumu nodokļa sasaisti pēc darba vietas. Lai nav tā, ka pašvaldībām tikai jārūpējas par, kā saka, savu guļamrajonu izklaidēm, bet par to, lai būtu vairāk darbavietu, no kā gūt labumu nodokļu formā.

Vai šīs pārmaiņas iespējamas uz nākamo gadu?

Šis gads būs plānāks, bet, ja naski strādājam un stiprinām reģionu lomu, lēmumu pieņemšanu kopā ministrijām un pašvaldībām tieši par pakalpojumu tīklu, es domāju, ka jau 2024. gadā daudzas lietas varētu darīt efektīvāk.

KONTEKSTS:

Pašvaldību finanšu izlīdzināšana ir pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Šīs pašvaldību pamatfunkcijas ir, piemēram, ūdens apgādes, apkures, kanalizācijas, ceļu uzturēšana, atkritumu izvešana. Tāpat izglītības un kultūras iestāžu darbība, sociālie pakalpojumi, tajā skaitā pabalsti, kā arī drošības pasākumi vietvarā.

Rīgas mērs intervijā paudis, ka finanšu izlīdzināšanas sistēma aizgājusi greizi, jo Rīgai jāuztur arī pašvaldības, kam nav nekādu problēmu ar pamata funkcijām.

Par nepieciešamību pārskatīt pašvaldību izlīdzināšanas mehānismu runāts gan pirms četriem gadiem, gan līdz ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu. Tomēr process aprobežojies vien ar diskusijām darba grupā. Pašlaik šis uzdevums iekļauts arī valdības deklarācijā, solot veicināt pašvaldību ieinteresētību savas teritorijas attīstībā. Šo darbu Finanšu ministrija plāno sākt pēc valsts budžeta pieņemšanas martā.

Foto – Valsts kanceleja