“Latvijas pasts”: Mēs ejam cauri transformācijas procesam

Janvāra sākumā darbu sāka VAS “Latvijas pasts” jaunā valde, kuras priekšsēdētājs ir līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Mārcis Vilcāns. Intervijā aģentūrai LETA viņš stāsta, ka pašlaik tiek pārskatīta uzņēmuma vidēja termiņa stratēģiju nākamajam periodam. “Latvijas pastam”, tāpat kā citiem klasiskajiem pasta uzņēmumiem, laikā, kad samazinās vēstuļu sūtījumu un preses izdevumu abonēšanas apjomi, ir jādomā par jauniem darbības virzieniem, jo bezgalīga tarifu celšana nav risinājums. Vilcāns uzsver, ka pasts iet cauri transformācijas procesam un jautājumā par tālāko darbības formātu būs jāiesaistās arī valstij kā “Latvijas pasta” īpašniekam.

Decembrī ir iecelta jaunā “Latvijas pasta” valde. Vai arī uzņēmuma pārvaldībā ir plānotas kādas izmaiņas?

Noteikti jā. Arī atskatoties uz iepriekšējo periodu, jāsaka, ka mēs daudz ko esam izdarījuši tieši pārvaldības jomā. To apstiprina arī 2022.gada decembrī publicētais biržas “Nasdaq Riga” sadarbībā ar korporatīvo finanšu uzņēmumu “Prudentia” veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu “Top 101”, kur esam iekļauti 85.vietā ar augstāko korporatīvās pārvaldības koeficientu starp visiem “Top 101” uzņēmumiem.

Tas mums bija ļoti patīkams pārsteigums. Šajā jomā mums ir vēl daudz ideju, ko pilnveidot un uzlabot, jo process ir neiebeidzams.

Pirmās pārvaldības izmaiņas bija, jau izsludinot konkursu uz valdes locekļu amatiem, jo paredzēja izmaiņas valdes locekļu skaitā, un no padomes puses tika skaidri iezīmētas jauno valdes locekļu darbības jomas. Tas jau bija liels solis uz priekšu, un šobrīd, līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu, mums tas ir jāievieš dzīvē. Tās būs vēl lielas pārmaiņas pašā uzņēmuma iekšienē arī pārējos līmeņos.

Vienlaikus mēs patlaban arī pārskatām uzņēmuma vidēja termiņa stratēģiju nākamajam periodam, kur viens no stratēģijas realizēšanas instrumentiem ir uzņēmuma struktūra. Kontekstā ar izmaiņām valdes locekļu atbildības jomās un valdes locekļu skaitā būs izmaiņas arī uzņēmuma struktūrā, ko mēģināsim padarīt atbilstošāku stratēģisko mērķu sasniegšanai un iekšējās sadarbības veicināšanai. Latvijas mērogiem mēs esam pietiekami liels uzņēmums ar daudzām un dažādām struktūrvienībām un pārstāvniecībām visā Latvijā, dažādiem biznesa virzieniem, kas noteikti prasa arī savstarpējo sadarbību. Tas ir viens no aspektiem, ko gribam uzlabot, ar vēl lielāku uzsvaru uz rezultātu sasniegšanu.

Kad jaunā stratēģija būs gatava?

Kā Rīga (smejas). Mēs ceram stratēģiju pirmā pusgada laikā saskaņot. Saskaņošanas posms gan var ieilgt, jo tas ir laikietilpīgs līdz ar daudzām iesaistītajām institūcijām.

Vai varat iezīmēt galvenos stratēģijas uzsvarus, kā “Latvijas pasts” mainīsies vai nemainīsies?

Ceru, ka mainīsies. Mēs maināmies visu laiku, jo stāvēšana uz vietas nav nekas labs. Konkrētus punktus nesaukšu, bet varu iezīmēt vairākus blokus. Viens no blokiem ir darbinieki. Mēs gribam turpināt uzlabot gan darbinieku piesaistes rādītājus, gan lojalitāti, ieinteresētību, vienlaikus meklējot veidus, kā uzlabot darba apstākļus, vidi. Tas ir liels izaicinājums, ņemot vērā darbinieku skaitu un arī to, ka atsevišķās pozīcijās pēdējos gados ir liels darbinieku skaita samazinājums.

Otrais bloks ir klienti un sadarbības partneri, savukārt trešais ir efektivitāte un digitalizācija. Gribētu uzsvērt, ka mēs darbojamies nežēlīgos konkurences apstākļos, līdz ar to mums ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi tirgum, ja gribam izdzīvot.

Pēdējais bloks ir ilgtspējas bloks. Tā ir arī obligāta prasība stratēģijas izstrādē, jo mēs bez tā nevaram iztikt kā liels uzņēmums ar lielu autoparku, lielu darbinieku, nekustamo īpašumu un pasta nodaļu skaitu. Šajā jomā noteikti vēl daudz ko var darīt, un mēs to kā prioritāti paceļam visaugstākajā līmenī.

Caur visām šīm prizmām mēs nākamos trīs gadus arī skatīsimies uz priekšu.

Jaunais satiksmes ministrs paudis, ka viņa mērķis amatā ir apturēt un “sākt rāpties uz augšu” ministrijas atbildības nozarēs, kurās bijis vērojams kritums. Arī klasisko pasta pakalpojumu apjoms pēdējos gados ir samazinājies. Kā jūs redzat, vai šajā nozarē tādi jaunie pakalpojumi kā pakomāti un citi spēs atgriezt uzņēmuma darbības jomu atkal pozitīvā virzienā?

Par jauniem virzieniem, citiem variantiem ir jādomā vienmēr, arī šī joma nav izņēmums. Šis ir tāds transformācijas process, kuram ne tikai mēs, bet arī citu valstu pasta uzņēmumi iet cauri, un izaicinājumi ir līdzīgi visai industrijai. Baltija ir vēl izaicinošākos apstākļos. Lai arī mēs daudz kur beram sev pelnus uz galvas, piemēram, digitālajos risinājumos mēs esam daudziem priekšā, kaut vai e-paraksta izmantošanā un digitālo dokumentu apritē. Vecajās Eiropas Savienības (ES) valstīs ļoti daudz kur vēl izmanto klasisko vēstuļu sūtīšanu vai dokumentu pārsūtīšanu dažādām iestādēm. Mums šajā jomā beigu sākums bija Covid-19 pandēmija, kas būtiski paātrināja digitālo dokumentu ieviešanu un apriti. Tādēļ skaidrs, ka klasisko vēstuļu apjomi krītas, bet tajā pašā laikā, saglabājot infrastruktūru, veidojas iztrūkums. Šajā jomā bezgalīga tarifu celšana arī nav risinājums. Lai meklētu risinājumus, aicināsim regulatoru, ministriju pie apaļā galda uz veselīgu diskusiju par šo jautājumu. Arī paši domājam un meklējam iespējas. Būs jādzird arī akcionāra redzējums, jo tā ir sava veida izšķiršanās.

Vai jums ir kādi varianti, ko diskusijā varētu celt galdā?

Kaut kādas idejas ir, bet tās vēl ir tikai “ideju līmenī”. Nav tā, ka mēs esam unikāli, jo tādas pašas problēmas ir arī citās valstīs. No vienas puses, tas ir sāpīgi tradicionālajai pasta nozarei, no otras puses, ir sabiedrības gaidas par pakalpojumiem un to līmeni, tādēļ kompromiss ir jāmeklē. Ir idejas, ir arī citu valstu piemēri, pieredze. Tas nav vienkāršs process, jo nozīmē arī visu līdzšinējo procesu algoritmu maiņu. Ir jāredz, uz kādiem kompromisiem visas puses ir gatavas, kādi ir mehānismi. Šī diskusija ir jāsāk, un tad jau skatīsimies, kur tā aizvedīs.

Pērn sākāt un šogad turpināt pakomātu tīkla papildināšanas projektu, kura laikā plānojat Latvijā izvietot kopumā vismaz 120 jaunu āra pakomātu – vai nākotnē pakomātu tīklu plānots vēl paplašināt, vai arī redzat, ka tirgus jau ir piesātināts?

Jūsu minētais paplašināšanās projekts nav pēdējais, un mēs noteikti turpināsim izvietot arvien jaunus pakomātus, jo tā ir arī sava veida alternatīva pasta pakalpojumu pieejamībai.

Ja runājam par tirgus piesātinājumu, tad jā – tāds risks pastāv. Nevar salīdzināt pakomātu skaitu šodien un pirms četriem gadiem. Mēs domājam par vēl citiem risinājumiem, kā, piemēram, mājas pakomāti. Šo projektu aizsākām pagājušajā gadā, kad piedāvājām izvietot pakomātu pie privātmājām. Tas ir atvērts risinājums, infrastruktūra, jo sūtījumus var ievietot jebkurš. Tas ir viens no virzieniem, kurp skatāmies kontekstā ar atvērtību un pieejamību.

Kāda pakomātu jomā ir sadarbība ar interneta tirgotājiem? Vai viņi ir ieinteresēti slēgt līgumus ar “Latvija pastu” par sūtījumu piegādi jūsu pakomātos saviem pircējiem?

Ja tie ir vietējie uzņēmumi, tad pārsvarā izdodas noslēgt līgumus, bet iepriekš mums bija tāds trūkums kā pakomātu nepietiekams skaits. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mums jāpalielina pakomātu skaits, lai mēs salīdzinājumā ar citiem pakalpojuma sasniedzējiem būtu konkurētspējīgi. Tas ir pastāvīgs darbs. Visos interneta veikalos mēs neesam, bet savus pakalpojumus piedāvājam un par katru sadarbības partneri priecājamies.

Kā ir ar pakomātu ģeogrāfiju? Šobrīd jūsu pakomāti lielākoties ir koncentrēti lielajās pilsētās?

Nav tā, ka ir tikai Rīga, mēs pakomātu tīklu paplašinām arī reģionos, piemēram, šogad janvārī atklāti pakomāti arī Carnikavā, Iecavā, Mārupē, Olainē, Ogrē, Salacgrīvā, Smiltenē, Tukumā. 2022.gadā arī Cēsīs, Daugavpilī, Rēzeknē, Līvānos, Saulkrastos, Siguldā, Valkā, Gulbenē, Krāslavā, Ķekavā un citur.

Decembrī informējāt, ka šogad sadarbībā ar “Visa” plānojat piedāvāt jaunu finanšu produktu – vai varat pastāstīt ko vairāk?

Diemžēl daudz vairāk par šo projektu pastāstīt nevaru, bet ceru, ka pirmā ceturkšņa laikā varēsim atklāt jau vairāk. Jaunumi būs, darbs notiek, un, tiklīdz varēsim, tā informēsim.

Esat minējis, ka “Latvijas pasts” šogad paredzējis iegādāties vairākas elektroautomašīnas un elektrovelosipēdus – kāds budžets tam paredzēts? Un vai nākotnē “Latvijas pasts” varētu pilnībā pāriet uz elektroautomašīnām?

Pirmkārt, likumdošana jau prasa, ka tagad, pērkot jaunas automašīnas, zināmam procentam ir jābūt elektroauto. Pirmo elektroauto mēs testējām pirms kādiem astoņiem gadiem, bet ar plānoto iepirkumu varēsim runāt jau par nopietnāku elektroauto parku. Tāpat ir iegādāti aptuveni 100 elektrovelosipēdi.

Kāds ir plāns, cik procentuāli no autoparka varētu aizņemt elektroauto un elektrovelosipēdi?

Elektrovelosipēdu būs diezgan liels skaits no visiem, bet no jaunajiem iegādātajiem auto 10% būs elektroauto.

Pastniekiem mums būs jaunas automašīnas, janvārī jau saņemam pirmās, bet kopumā būs vairāk nekā 300 automašīnu. Tās būs videi draudzīgākas, ar mazāku degvielas patēriņu – tas ir vēl viens liels projekts, lai uzlabotu savus pakalpojumus, īpaši lauku reģionos. Februārī jau varēsim sajust pirmos augļus no šī projekta, un es ceru, ka arī mūsu klienti to redzēs.

Kā kopumā vērtējat pašreizējo “Latvijas pasta” autoparku?

Mums ir izstrādāta autoparka politika, kas paredz arī elektroauto. Tajā ir arī noteikti kritēriji, cik ilgi mēs automašīnas ekspluatējam un līdz kādam nobraukumam. Cenšamies uzturēt savu autoparku atbilstošā kārtībā, lai tas ir normāli izmantojams ikdienas darbam.

Kā “Latvijas pastu” ir ietekmējis energocenu kāpums? Ko darāt, lai ietekmi mazinātu?

Tas mūs ir ietekmējis būtiski, tāpat kā visus pārējos uzņēmumus. No cenu kāpuma arī mēs neesam spējuši izvairīties, cenas pieaugušas gan apkurei, gan elektrībai. Labā ziņa ir tā, ka mums izdevies samazināt patēriņu, piemēram, salīdzinot ar 2021.gadu. 2022.gadā mums ir izdevies to samazināt par 30-40%, kā kurā mēnesī. Par to es noteikti gribētu teikt paldies kolēģiem. Patēriņa samazināšanā mums ir bijušas dažādas iniciatīvas, no ļoti vienkāršām līdz pat sarežģītām. Vēl dažas iniciatīvas ir procesā, piemēram, esam pieteikušies vienā no “Altum” programmām, lai izvietotu saules paneļus. Ceru, ka vasarā jau šie paneļi parādīsies un sāks mums ražot elektrību.

Ja runājam par iniciatīvam, paši sākām daudz rūpīgāk sekot līdzi patēriņam, visur, kur tas nebija izdarīts, izvietojām LED spuldzes, pārskatījām administrācijas darbu, piemēram, ceturtdienās apkure administrācijas ēkai faktiski tiek izslēgta un pirmdien atkal tiek ieslēgta. Daudzas praktiskas lietas paveicām un mēģinājām, cik vien var, savā iekšējā saimniecībā atrast tā sauktos patēriņa zagļus, tos izrevidējot. Rezultāts ir tīri labs, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju.

Šogad pieauguši universālā pasta pakalpojuma tarifi vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumiem. Vai prognozējat, ka tas ietekmēs sūtījumu apjomu?

Jāsaka, ka es nepriecājos par tarifu pieaugumu, bet vienlaicīgi saprotu, ka tas ir matemātiski pamatots un to radījis izmaksu spiediens. Jāsaka, ka tarifa pieaugums procentuāli nav tik liels, kā mums gada laikā ir pieaugušas izmaksas, piemēram, tā pati elektrība. Izmaksu pieaugums bija daudz lielāks, tādēļ tarifu pieaugums ir daudzmaz optimāls kompromiss.

Tāpat ir pieaugušas darbinieku algas, tostarp ar minimālās algas palielināšanos šogad visiem darbiniekiem, kuriem alga ir līdz tūkstotim eiro, esam palielinājuši darba samaksu, savukārt pārējiem darbiniekiem vēl meklējam veidus atalgojuma palielināšanai.

Tarifu pieaugums, protams, neveicinās sūtījumu apjoma kāpumu, to mēs apzināmies, tāpēc, kā jau sākumā minēju, ir jāmeklē kompromisi un jādiskutē par tālāko pasta pakalpojumu nākotni, lai sameklētu optimālāko risinājumu un sabalansētu visu pušu intereses. Ja sūtījumu apjoms neaug, bet spiediens uz izmaksām palielinās, ir jāmeklē risinājumi, kā to balansēt. Es arī negribētu teikt, ka mēs šajā jautājumā ar regulatoru vai vēl kādu atradīsim brīnumnūjiņu, bet kaut kādam ilgtspējīgam risinājumam ir jābūt.

Vai šobrīd jau var teikt, ka fizisko vēstuļu apjoms ir nokrities līdz tādam līmenim, ka vairāk nesamazināsies?

Nē, par tādu līmeni vēl nerunājam. Tas arī ir atkarīgs no cilvēku paradumu maiņas. Viens aspekts ir tas, ka uzņēmumi iekasē papildu maksu par rēķinu piesūtīšanu papīra formātā, bet mums tomēr joprojām ir arī ar roku rakstītas vēstules, ko cilvēki sūta cits citam. Man gribētos cerēt, ka šī sadaļa varētu pieaugt, bet, vai tam ir kāds racionāls pamats, nezinu. Varbūt bērniem skolās vajadzētu vairāk mācīt to darīt, jo tā ir ļoti laba un attīstoša lieta. Mēs priecātos, ja bērni rakstītu vēstules.

Tikko bija Ziemassvētki, Jaunais gads, kad cilvēki tomēr piekopj tradīciju sūtīt cits citam apsveikumu pastkartes. Kas šogad bija vērojams svētku laikā?

Covid-19 pandēmijas laikā varēja vērot šādu sūtījumu pat nelielu pieaugumu. Decembris kopumā ir aktīvāks laiks, kad visa veida sūtījumu ir vairāk. Tomēr kopējā tendence ir tāda, ka, lai gan decembrī vēstuļu apjoms ir lielāks nekā, piemēram, novembrī, tomēr kopumā vēstuļu apjoms diemžēl gadu no gada nepieaug.

Ir noslēgusies abonēšanas kampaņa. Kādi šobrīd ir cilvēku abonēšanas paradumi? Vai abonēto preses izdevumu daudzums samazinās un vai mainās izdevumi, ko cilvēki izvēlas abonēt?

Lai arī kampaņa ir it kā noslēgusies, bet abonēt jau var arī tagad – katru dienu. Cilvēki dažkārt domā, ka, ja to neizdara līdz 31.decembrim, pēc tam abonēt vairs nevar. Var abonēt gan šodien, gan rīt, un to es arī aicinu darīt, ja kāds ir piemirsis.

Abonementu skaits šogad ir mazāks. Pēdējos gados tendences ir visai līdzīgas, ka tieši dienas laikrakstu abonementu skaits samazinās. Žurnālu abonentu segments ir krietni stabilāks.

Preses piegādes arī ietilpst universālā pasta pakalpojumu grozā. Vai tiekat galā, un nebūs nepieciešams papildu finansējums?

Preses izdevumu piegādes tarifi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir apstiprināti šim gadam no marta. Ir vēl periods līdz martam, bet domāju, ka risinājums tam tiks atrasts.

Par risinājumiem nākotnē ir līdzīgs jautājums kā ar vēstulēm – mēs meklējam iekšējo efektivitāti. Pagājušajā gadā uzsākām pilotprojektu, lai pārskatītu gan preses, gan pastkastīšu sūtījumu piegādes modeli. Faktiski tas nozīmē, ka to sadalām divās daļās – viena daļa ir bezkontakta piegāde, bet otra daļa ir klātienes piegādes. Pilotprojekts ir veiksmīgs, un daļai klientu izdevās sūtījumus piegādāt agrāk. Ar šo risinājumu mēs noteikti turpināsim, bet, cik tas būs pietiekami, es nezinu. Ja apjoms samazināsies straujāk, tad, protams, resursu iztrūkums būs lielāks.

Kāds finansiāli “Latvijas pastam” ir bijis pagājušais gads?

Gads būs ar plusa zīmi, bet apgrozījums būs nedaudz zemāks kā 2021.gadā, kas bija mūsu līdzšinējais rekorda gads apgrozījuma ziņā. Kopumā esošajā situācijā līdz ar kara sākumu un energocenu pieauguma spiedienu gads ir bijis ar plusa zīmi.

Kādi ir šā gada plāni?

Plāni šim gadam ir ambiciozi. Pagaidām gan budžeta plāns vēl nav apstiprināts padomē, tāpēc negribētu konkrētāk stāstīt.

Pērn saistībā ar straujo izmaksu pieaugumu pieņēmāt lēmumu likvidēt laikam pašu zināmāko pasta nodaļu “Sakta”. Vai ir plānos likvidēt vēl kādas pasta nodaļas?

Godīga atbilde ir, ka tā varētu būt. Ir noteikti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kritēriji, kas mums jāievēro, cik pasta nodaļu jāuztur pilsētā, uz konkrētu iedzīvotāju skaitu utt. Rīgā, piemēram, pasta nodaļu skaits ir bijis augstāks, nekā nosaka šie kritēriji. Tas, protams, ir ērti no klientu viedokļa, bet diemžēl tas no mūsu puses ir arī jāfinansē. Es neesmu priecīgs, ka mums nācās aizvērt “Saktas” pasta nodaļu, bet izmaksu spiediens bija pārāk liels, jo vēsturiski tur bija ļoti plašas telpas. Jau vienreiz bijām no daļas telpu atsacījušies, tomēr arī atlikušās šodienas apstākļos, lai kā gribētos, vairs nevarējām finansiāli atļauties uzturēt. Mums ir jāmeklē veidi, kā optimizēties un sašaurināt kvadratūru.

Ja sakāt, ka šādus lēmumus var nākties pieņemt vēl, kur tas būtu? Rīgā?

Mums ir vairākas tādas vietas, bet, protams, mēs vērtējam visus apstākļus gan no klientu ērtības viedokļa, gan klientu plūsmas. Piemēram, “Saktā” klientu plūsma pēdējos gados bija ievērojami samazinājusies, salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem. Tāpat ir pasta nodaļas, kurām meklējam citas telpas, vietas, kas ir mazākas un piemērotākas, jo pašreizējos apstākļos ir nodaļas, kuru platība ir pārāk liela un tā nav nepieciešama.

Regulāri ziņojat par pasta nodaļām, kas izremontētas un padarītas mūsdienīgākas – cik daudz vēl ir tādu pasta nodaļu, kurās plānoti remontdarbi?

Šogad mūsu plānā ir vēl aptuveni 20 pasta nodaļu.

Un tad visas pasta nodaļas būs atjaunotas?

Nē, mums vēl ir daudz neremontētu nodaļu. Diemžēl visas mazās lauku nodaļas ar mazu klientu plūsmu mēs nespējam izremontēt, jo finansiāli to nevaram atļauties. Ir vairāki kritēriji, pēc kuriem vērtējam pasta nodaļu remonta iespējamību. Mēs nevaram atļauties izremontēt visas nodaļas, un tas šodien arī nebūtu saimnieciski pamatoti.

Pērn augustā ziņojāt par iepirkumu jaunas sūtījumu šķirošanas kompleksa ēkas būvprojekta izstrādei – kā šis projekts virzās uz priekšu?

Mēs esam saņēmuši provizoriskās projekta izmaksas un vēlreiz pārvērtējam tā lietderību un to, vai tas atmaksāsies, kā arī to, kādas vēl alternatīvas ir parādījušās tirgū, arī nomas iespējas.

Jāsaka, ka izmaksas bija vēl lielākas, nekā mēs prognozējām, tāpēc patlaban rūpīgi šo jautājumu vērtējam un tikai pēc tam pieņemsim lēmumu.

Tātad šobrīd apsverat arī telpu nomu, nevis būvēt jaunu ēku?

Protams, ka ērtāk būtu, ja centrs atrastos mums blakus, bet, ja tā cena ir pārāk augsta, skatāmies arī uz citām alternatīvām.

Cik liels ir pieprasījums pēc “Latvijas pasta” pakalpojumiem klienta dzīvesvietā pēc pieprasījuma? Pensijas joprojām iznēsājat?

Jā, bet pensiju piegāde nav saistīta ar pastnieka sniegtajiem pakalpojumiem klienta dzīvesvietā pēc pieprasījuma. Pensijas mēs iznēsājam, un tur izmaiņu nav, jo šo pakalpojumu sniedzam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas mums iesniedz klientu sarakstu, kam šis pakalpojums nepieciešams. No savas puses priecājamies par katru senioru, kuram ir iespēja pensiju saņemt dzīvesvietā un kuram varam to aizvest.

Savukārt pakalpojums pēc pieprasījuma ir tad, kad pastnieku var izsaukt mājās, un viņš klienta dzīvesvietā sniedz visus nepieciešamos pasta pakalpojumus. Šis ir pieprasīts pasta sniegšanas modelis, jo tiek nodrošināts jau 376 teritorijās. Šāds risinājums ir īpaši ērts un draudzīgs gan daudzbērnu vecākiem, gan senioriem, kam ir grūtības nokļūt līdz pasta pakalpojumu sniegšanas vietai ārpus savas dzīvesvietas un kam tas īpaši aktuāli bija arī Covid-19 kontekstā. Saņemot pasta pakalpojumus dzīvesvietā, nav jātērē savi laika un finanšu resursi, jo nav nepieciešams transports, nav jārēķinās ar sabiedriskā transporta kursēšanas grafikiem un nav nepieciešams ceļā tērēt laiku.

Klienta dzīvesvietā tiek nodrošināti tie paši pakalpojumi, kas pasta nodaļā, proti, vēstuļu korespondences – vēstules, pastkartes, sīkpakas, bandroles – un pasta paku sūtījumu piegāde, pieņemšana un nosūtīšana, pastmarku un aplokšņu iegāde, preses izdevumu abonēšana, naudas pārvedumu un pensijas saņemšana, komunālo un citu rēķinu apmaksa, iemaksas “Pasta norēķinu sistēmas” kontā, komercpreču iegāde u.c.

Laukos tas ir ļoti ērti, kad pastnieks ierodas pie klienta mājās un var sasniegt visus nepieciešamos pakalpojumus, turklāt faktiski šāds modelis tādā vai citādā veidā lauku teritorijās neformāli ir darbojies vienmēr. Pastnieks nereti ir vienīgā saikne, kas viensētās dzīvojošos saista ar ārpasauli un var nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus.

Pašlaik tiek spriests arī par to, ka pa pastu varētu piegādāt ID kartes, lai mazinātu rindas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kuras pirms 1.maija, kad ID kartes kļūs par obligātu dokumentu, ir ievērojamas, bet bažas ir par drošības jautājumiem. Kas pašlaik notiek šajā jautājumā, un vai “Latvijas pasts” var garantēt nepieciešamo drošības līmeni?

Tā bija mūsu iniciatīva, jo redzējām, ka varam šajā procesā palīdzēt. PLMP bija atsaucīga, un esam sadarbojušies arī citos projektos.

Drošības prasības “Latvijas pasts” var izpildīt, jo mums ir arī industriālās drošības sertifikāts, tādēļ domāju, ka mēs atbilstam visaugstākajām drošības prasībām. Par to, kādas ir PMLP drošības prasības, droši vien korektāk ir jautāt pašai pārvaldei. Taču domāju, ka mēs tās varam izpildīt, un šāds pakalpojums arī būtu labs ieguvums sabiedrībai. Ir nepieciešamas dažas normatīvo aktu izmaiņas, lai šo procesu varētu korekti īstenot, bet neredzu tam šķēršļus.

Kā tālāk virzās šī iniciatīva?

Kustība ir, parādījušies arī zināmi izaicinājumi, bet par to korektāk būtu prasīt PMLP, jo pārvalde ir šā produkta turētājs un virzītājs. Kopumā mēs redzam, ka varam iesaistīties, un priecājamies, ka arī PMLP ir ieinteresēta. Es ceru, ka būs tālāka virzība.

Jau minējāt, ka nozarē konkurence ir ļoti asa. Kā to raksturotu, un kā tā ir mainījusies, salīdzinot ar laiku, piemēram, pirms gada, pirms pieciem gadiem?

Jāsaka, ka paku un sīkpaku sūtījumu sadaļā konkurence ir tikai pieaugusi. Mēs redzam, ka arī lielie globālie spēlētāji ir ienākuši mazo uzņēmumu un privātpersonu segmentā. Ja iepriekš globālie spēlētāji šim segmentam lielu uzmanību nepievērsa, tad pēdējos gados aina ir cita un arī lielajiem uzņēmumiem ir interese ļoti aktīvi strādāt šajā segmentā. Konkurence ir palikusi tikai asāka.

Vai, piemēram, pakomātu sūtījumu segmentā varat aplēst, kāda ir “Latvijas pasta” tirgus daļa?

Pakomāti ir tikai viens no sūtījumu kanāliem. Mūsu priekšrocība ir, ka varam nodrošināt visplašāko sūtījumu saņemšanas kanālu piedāvājumu Latvijā – mēs piedāvājam klientiem sūtījumu saņemšanu pakomātos, pasta nodaļās, dzīvesvietā un pastkastītē ar pastnieka starpniecību, piegādi mājās vai birojā ar kurjeru, saņemšanu “Circle K” degvielas uzpildes stacijās. Pakomātos mums ir mazāka tirgus daļa, jo bijām arī vieni no pēdējiem, kas startēja šajā segmentā, un neapšaubāmi citiem jau bija priekšrocības un plašāks tīkls. Tādēļ mēs turpināsim paplašināt savu pakomātu tīklu, lai tas būtu konkurētspējīgs, un mēģināsim atgūt kādu daļu no šī segmenta.

Interneta veikali tagad saka, ka pēc pandēmijas, Covid-19 ierobežojumiem sūtījumu skaits tomēr samazinās, cilvēki atkal grib iet uz fiziskiem veikaliem. Arī jūs to jūtat sūtījumu apjoma ziņā?

Protams, jūtam. Un tas nav tikai Latvijā, arī “Amazon” redzam, cik cilvēku viņi tagad atbrīvo no darba. Pirmais trieciens bija kara sākums, tad visā reģionā samazinājās sūtījumu skaits, kas bija vienlaikus ar Covid-19 pandēmijas beigām. To varēja novērot arī pandēmijas laikā – tiklīdz bija ierobežojumi, tā paku skaits mums un arī pārējiem piegādātājiem “uzlēca”, bet, tiklīdz veikalus atvēra, tā strauji samazinājās.

Par ilgtermiņa iepirkšanās tendencēm internetveikalos, es domāju, aizmetņi pandēmijas laikā izveidojās pilnīgi noteikti, jo daudzi pirmo reizi pamēģināja un saprata, ka iepirkšanās internetā strādā un tas ir ērti. Savukārt šobrīd ir redzams, ka bažās par inflāciju un rēķinu apmēru cilvēki vairāk piedomā, pirms kaut ko pērk.

Kāda šobrīd situācija “Latvijas pastā” ar darbiniekiem?

Tā ir normas robežās, ir vietas, kur trūkst darbinieku, ir amati, kas nav 100% nokomplektēti, bet tāda situācija ir visu laiku – mums ir brīvas vakances 2-3% apmērā. Tas ir normāls rādītājs. Cits jautājums ir darbinieku slimošana, tā mūs ļoti ietekmē. Darbinieku īslaicīgas prombūtnes dažkārt ir izaicinošākas nekā ilgstošas vakances. Ir arī gripa un citi vīrusi, ne tikai Covid-19.

Minējāt, ka ir palielinātas darba algas zemākā atalgojuma saņēmējiem. Tas nozīmē, ka tagad ir vieglāk aizpildīt vakances?

Regulāri veicam darbinieku apmierinātības pētījumus, un jaunākie rezultāti ir ļoti pozitīvi. Mums ir pietiekami labas veselības polises darbiniekiem, kas ir ļoti svarīgi, ir dažādi motivācijas pasākumi, apmācības, redzam, ka cilvēki ir nocietušies pēc attīstības, izglītošanās, un darbinieki to ļoti novērtē. Saprotam, ka darbinieku atalgojums mums nav tik augsts, tādēļ vēl pastiprinātāk ir jāmeklē citi veidi, kā cilvēkam sajūtu darbā padarīt iespējami labāku. Bet neapšaubāmi darba samaksas jautājums mums noteikti ir jāturpina uzlabot.

Kur ir grūtāk atrast darbiniekus – reģionos vai lielajās pilsētās?

Gan, gan. Nav tādas vienas tendences – pilsēta vai reģions -, ko varētu izcelt. Tas nav tikai mūsu profesijās, par visiem labajiem darbiniekiem ir jācīnās, un šo konkurenci izjūtam arī mēs.