Valsts budžeta projekts 2023.gadam nav ideāls, bet ir labi līdzsvarots starp dažādām Latvijas sabiedrības vajadzībām, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības vadītājs skaidroja, ka budžets paredz virzību uz ekonomikas transformāciju, ko varēs mērīt ar augstas pievienotās vērtības eksporta palielināšanos Latvijas ekonomikas īpatsvarā. Latvijai kā mazajai valstij īpaši svarīgi, ka tiek ražotas preces un pakalpojumi gan Eiropas Savienības, gan visas pasaules tirgum, atzīmēja Kariņš.
Lai panāktu, ka uz Latviju atnāk 10, 20 vai 100 jauni investori, ir jāstiprina valsts drošība, jāuzlabo, jāpārmaina izglītības sistēma, kas atsevišķās lietās ir izcila, bet ne vidējā līmenī, cita starpā norādīja premjers.
Politiķis vērsa uzmanību, ka budžetā uzsvars likts arī uz valsts drošību gan aizsardzības jomā, gan civilajā aizsardzībā nepieciešamās tehnikas iegādei.
Kariņš norādīja, ka 2023.gadam lielā mērā sagatavotais budžets ir tehniskais dabas, jo daļēji tas atbilst 2021.gadā apstiprinātajam vidēja termiņa budžetam. Reizē papildu dažādām vajadzībām ir piešķirti vēl 710 miljoni eiro, atzīmēja premjers.
Kariņš arī skaidroja, ka, ja no kopējā budžeta deficīta 4,2% apjomā no iekšzemes kopprodukta matemātiski nerēķina aizsardzībai paredzēto finansējumu, tad redzams, ka strukturālais deficīts ir tikai pusprocents. Līdz ar to pēc būtības 2023.gada valsts budžets vērtējams kā fiskāli konservatīvs budžets, pauda valdības vadītājs.
Kā ziņots, valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādījis, ka 17.februārī Saeimā plānots valsts budžeta pakotnes likumprojektus skatīt konceptuāli jeb pirmajā lasījumā. Galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī, iepriekš skaidroja atbildīgās komisijas vadītājs.
Foto: Valsts Kanceleja/Publicitātes
vai ir saskanots ar asv vestniecibu, sorosu un world economic forum shvabi?????
Bez ilūzijām .