LETA
Latvijā mazajos veikalos taras vākšanai būtu jābūt brīvprātīgai, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA “Latvijas tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
Viņš norādīja, ka pašreizējais regulējums paredz, ka veikaliem, kuru platība pārsniedz 60 kvadrātmetru, ir obligāti jāpieņem tara, taču mazajiem tirgotājiem tas sagādā vairākas būtiskas problēmas.
Tostarp, pēc Okmaņa teiktā, tirdzniecības vietām ir grūtības nodrošināt nepieciešamās telpas, kas rezultējas preču sortimenta un tirdzniecības platības samazināšanā, vienlaikus palielinās arī pārdevēju slodze. Tāpat veikalus ietekmē taras smaka un līdz ar tukšajiem iepakojumiem nodotie prusaki, kas var radīt nepieciešamību tirdzniecības vietu uz laiku slēgt.
Okmanis minēja, ka par šiem jautājumiem tirgotāji ir vērsušies arī Valsts vides dienestā. “Tur ierēdņi šo normu tieši tā arī paskaidroja – viņi ir paskatījušies, ka vidējā veikalu platība lauku reģionos ir 60 kvadrātmetru, ir jānodrošina, lai 15 kilometru rādiusā būtu taras nodošanas iespējas, un tā šī norma ir tapusi. Taču, vai šie veikali to var nodrošināt, neviens nepajautāja. Tas viss ir tapis, neizejot no kabineta, “Excel” tabulā,” viņš sacīja.
Komentējot iespējamos risinājumus, Okmanis norādīja, ka ir jāveic izmaiņas likumā, nosakot, ka taromātiem obligāti ir jāatrodas veikalos, kuru platība pārsniedz 300 kvadrātmetru. Savukārt pārējiem tirgotājiem taromātu pieejamība jānodrošina pēc brīvprātības principa. Vietās, kur tirgotāji nevēlas uzstādīt taromātus vai pieņemt tukšo iepakojumu, to būtu jāuzņemas pašvaldībai.
“Jā, taisnība ir tas, ka iespēja nodot taru veikaliem piesaista arī pircējus, taču dodiet man izvēli! Tagad, ja veikalam ar tirdzniecības platību virs 60 kvadrātmetriem nav līguma ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO), seko 10 000 eiro sods,” minēja kompānijas valdes priekšsēdētājs.
Okmanis arī atzīmēja, ka par taras pieņemšanu tirdzniecības vieta saņem divus centus par katru vienību, taču tas neatsver, piemēram, darbu, kas ieguldīts iekārtas tīrīšanā.
Jautāts, vai, ieviešot brīvprātības principu, būtu tirgotāji, kas no depozīta vākšanas atteiktos, Okmanis atbildēja, ka tie varētu būt aptuveni 10%. “Mēs nerunājam ne par ko milzīgu. Taču ir jādod izvēles iespēja,” viņš teica.
Jau vēstīts, ka 2021.gadā “LaTS” strādāja ar 11,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka par 23,8% – līdz 1,053 miljoniem eiro.
Vienlaikus, 2022.gadā, pēc uzņēmumā vēstītā, “LaTS” veikalu tīkla apgrozījums sasniedzis aptuveni 280 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 5% vairāk nekā 2021.gadā.
“LaTS” reģistrēta 2007.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Okmanis – 42,99%, Inga Tunste – 39,02%, Agita Vanaģele – 10,02%, Ēriks Pīlādzis – 2%, Velga Kalniņa – 2%, Rauls Baumanis – 2%, Arnolds Taukulis – 0,98% un Jeļena Okmane – 0,98%.
FOTO: Iveta Rozentāle/Druva
Reklāma