LĀB prezidente: Veselības aprūpes pieejamība arvien samazinās, strauji dodamies maksas veselības aprūpes virzienā

Latvijas veselības aprūpes nozare jau vairāk nekā 30 gadus cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma, un to neatrisinās neviena reforma, šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un veselības ministri Līgu Meņģelsoni, uzvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvji.

“Latvijas veselības aprūpe, iespējams, piedzīvojusi tik daudz reformu, kā neviena cita nozare mūsu valstī, ja nu vien vēl izglītības. Turklāt tas darīts bez papildu finansējuma piešķiršanas. Lieki teikt, ka ne viena no tām nav devusi jūtamu rezultātu. Veselības aprūpes pieejamība arvien samazinās un mēs strauji dodamies maksas veselības aprūpes virzienā.

Pašlaik mūsu valstī invaliditātes pabalstu saņem vairāk nekā 211 tūkstoši cilvēku, un iemesls tam ir savlaicīgas un mūsdienīgas veselības aprūpes nepieejamība. Latvijas cilvēku veselīgi nodzīvoto gadu skaits un vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem, bet hroniski slimo cilvēku un pāragro nāvju skaits – viens no augstākajiem Eiropā. Savukārt bērnu dzimstība ir dramatiski zema. Mūsu nācija noveco un strauji izmirst, tādejādi zaudējot gan savu ekonomisko konkurētspēju, gan spēju sevi aizsargāt,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa atzīmē, ka Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023.gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022.gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024.gadā.

Saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl nedaudz vairāk par 1500 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija un Lietuva tie vairākus gadus ir – 2000 – 2200 eiro. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Ārsta speciālista algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro. Vācijā un Lielbritānijā, uz kuru visbiežāk dodas strādāt mūsu ārsti mēneša algu likmes ir sekojošas: Lielbritānijā jaunais ārsts speciālists mēnesī saņem no 7 līdz 10 tūkstošiem eiro, bet Vācijā no 7 līdz 8,5 tūkstošiem eiro. Attiecīgi vecākais rezidents Lielbritānijā par savu darbu tiek atalgots ar 5 tūkstoši eiro, bet Vācijā ar 6,5 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Zemais nozares finansējums novedis arī pie hroniska cilvēkresursu trūkuma. Trūkst gan ārstu, gan māsu, gan cita ārstniecības personāla. Paaudžu nomaiņa un jauno ienākšana nozarē ir nepietiekama, saskaņā ar LJĀA nesen veikto jauno ārstu aptauju 25% jauno speciālistu pašlaik jau nopietni apsver iespēju doties strādāt uz ārzemēm, bet 12% jau ir pieņēmuši lēmumu veidot karjeru citur. Svarīgi atzīmēt, ka jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir ļoti zems un 50% no visiem ārstiem mūsu valstī ir vismaz 50 gadus veci, bet 2/3 ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Turklāt kopējais sabiedrības veselības stāvoklis Latvijā ir daudz sliktāks, nekā Rietumeiropā. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4, Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu, norāda Latvijas Ārstu biedrība.

Foto:LSM.LV