Žanna Zālīte
Stelpes sākumskolā pirmdien, 27. februārī, mācību iestādes darbiniekus un audzēkņu vecākus uz tikšanos aicināja Bauskas novada pašvaldības pārstāvji. Domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa izveidotajai darba grupai dots uzdevums izvērtēt pērn rudenī no pamatskolas par sākumskolu reorganizētās vispārējās izglītības iestādes efektivitāti un spēju nodrošināt konkurētspējīgu izglītību.
Sākumā bija plānota saruna ar skolotājiem, bet plkst. 17 – ar vecākiem un citiem interesentiem, taču sociālajā vietnē «Facebook» noplūdinātā informācija sagrozīja cilvēkiem galvu un darba grupas iecere vispirms tikties ar pedagogiem izgāzās. Maldinošā paziņojuma iespaidā apņēmības pilnie mazās skolas aizstāvji vietas zālē ieņēma jau pirms plkst. 16, tāpēc atsevišķa diskusija ar izglītības iestādes saimi izpalika.
Tomēr ne tikai šī iemesla dēļ divarpus stundu garā sapulce izvērtās par haotisku viedokļu apmaiņu. Kā novēroja «Bauskas Dzīve», sanākušie kurnēja gan par to, ka saruna notika pašplūsmā un nebija strukturēta, gan par darba grupas neskaidro situācijas redzējumu un neprasmi komunicēt ar sabiedrību. Tas, kā izteicās vairāki klātesošie, vieš bažas, ka iedzīvotājiem labvēlīgs risinājums jautājumā par Stelpes sākumskolas tālāko darbību, visticamāk, netiks rasts un spēcīgākais arguments nepopulāra lēmuma pieņemšanā būšot jau zināmais jājamzirdziņš «Naudas nav!».
Ar aplausiem un dziesmu
Ziņa par mazajā ciemā gaidāmajām pārmaiņām nebija vis gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Vēl pirms Stelpes sākumskolas tālākās darbības izvērtēšanas darba grupas izveides 30. janvārī izglītības iestādi apmeklēja Antra Ozoliņa, izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja, Vija Ieleja, izglītības nodaļas vadītāja, un Sanita Reinsone, izglītības nodaļas speciāliste. Pašvaldības pārstāves atbraukušas ar vēstījumu, ka skolu nepieciešams reorganizēt, atstājot tikai bērnudārza grupas – tā 27. februāra rītā «Bauskas Dzīvei» notikumu secību atklāja Dagmāra Venclova, Stelpes sākumskolas direktore. Saprotams, tas radījis satraukumu gan darbiniekos un audzēkņu vecākos, gan vietējā sabiedrībā, jo stelpiešiem skola ir vienīgā gaismas saliņa pagastā; skaistās ēkas telpās mēģinājumos pulcējas trīs amatiermākslas kolektīvi un rit aktīva kultūras dzīve.
Tikšanās laikā cits pēc cita kājās cēlās pašreizējie un pensionētie skolotāji, bērnu vecāki un vecvecāki, absolventi. Savu attieksmi pret plānoto izglītības iestādes optimizāciju jeb sākumskolas slēgšanu pauda arī citi mazo lauku skolu aizstāvji. Diskusija izgaismoja vēl citas pagasta iedzīvotājiem nozīmīgas problēmas. Atbalstu runātāju viedoklim zālē sēdošie pauda ar aplausiem, bet darba grupas vadītāja Raita Ābelnieka izteikumam, ka «deputāti bērnus Stelpē nesagādās», atbildēja ar dziesmu «Daudz laba pasaulē», tādējādi aicinot situācijas vērtētājus «prast atšķirt labo no ļaunā» un «atvērt acis», lai saredzētu mazās lauku skolas potenciālu.
«Paši labākie pedagogi»
Skolotāja Inese Freiberga nepiekrita uzskatam, ka mazajās skolās ir zema izglītības kvalitāte. Viņas pedagoģes stāžs ir 40 gadu, un Stelpes skola ir vienīgā darbavieta. Audzēkņiem visos laikos bijuši augsti sasniegumi mācībās, gūti panākumi olimpiādēs un konkursos, absolventi pēc 9. klases veiksmīgi iestājušies Āgenskalna un citās prestižās ģimnāzijās, strādā Francijas vēstniecībā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, veidojuši karjeru tieslietu jomā, taču pamats viņu izaugsmei ielikts Stelpē. «Ļaujiet cilvēkiem, kuri pašaizliedzīgi veic savu darbu un visu nerēķina tikai eiro, turpināt strādāt!» viņa aicināja.
Kāda mamma no Vecumniekiem, kura savus bērnus jau ceturto gadu laiž Stelpes skolā, izvēli pamatoja šādi: «Te ir paši labākie pedagogi un nav lielo klašu, kur katram bērnam nevar pievērst vajadzīgo uzmanību. Tā ir Stelpes priekšrocība!» Arī Inese Priede no Vecumniekiem savu dēlu kopš 2. klases vadājusi uz Stelpes skolu un velta visatzinīgākos vārdus izglītības iestādes kolektīvam. «Vecumnieku vidusskolai mēs nebijām vajadzīgi, bet šeit mūs pieņēma ar atplestām rokām; te guvām sirdsmieru, saņēmām mīļumu,» viņa teic. Dēls absolvējis Stelpes pamatskolu un pašlaik mācās Skaistkalnes vidusskolas 11. klasē.
Egils Neliuss, angļu valodas skolotājs, izglītības iestādē ar lielākiem un mazākiem pārtraukumiem strādā kopš 1989. gada. Vērtējot ieceri slēgt Stelpes sākumskolu, viņš pauda pārliecību, ka arī skola, kas vajadzīga kaut vienam bērnam, ir investīciju vērta. Skolotājs īpaši vērsās pie deputātiem, aicinot novērtēt savu vārdu svaru un sabiedrībai sūtītos signālus.
«Kopš 2014. – 2015. gada esam jutuši, ka skola tiks optimizēta, «mazināta», un bērni sāka no šejienes pazust – vecāki ņēma ārā un veda uz citām skolām. 1989. gadā te bija 190 skolēnu, pašlaik – 27. Šī dinamika ir tieši saistāma ar varas attieksmi pret savu tautu,» viņš uzsvēra, «tagad visur skandina par izglītības kvalitāti un materiāli tehnisko nodrošinājumu, bet lielākā daļa Stelpes skolotāju, ja viņus aizsūtītu ar bērnu grupu tuksnesī un iedotu rokās zariņu, ar ko smiltīs zīmēt, novadītu super kvalitatīvu stundu. Tādi ir šejienes skolotāji!»
Viņš pauda nožēlu, ka pēdējā laikā stelpieši saņem tikai sliktus signālus. Pasta un doktorāta vairs nav, virmo runas, ka arī bibliotēku «mazinās». Kā cilvēkiem šajā apdzīvotajā vietā justies? «Kā būtu, deputātu kungi, ja jūs pamazām sāktu mums sūtīt arī pozitīvus signālus? Ja jūs palīdzētu un iesaistītos nodrošināt to, lai par Stelpes skolas pastāvēšanu cilvēkiem būtu drošība? Tad pret šo skolu būtu cita attieksme, tad vecāki neņemtu ārā bērnus un nevestu uz citām skolām. Atsūtiet kādu pozitīvu signālu, kaut vai lai te atver kādu spa vai beidzot uzbūvē to sporta manēžu, ko mums pirms iepriekšējās reformas tālajā 2009. gadā solīja! Lai mums ir kāds plusiņš, citādi tikai vieni mīnusi – tas slēgts, tas optimizēts, tas sačakarēts,» ironizēja pedagogs.
Emocionālās runas noslēgumā viņš pauda atziņu, ka «Bauskas novads ir tikai tik stiprs, cik stiprs ir tā vājākais pagasts». «Mani pārsteidz šī mantra – nav bērnu, nav bērnu, bet neviens nerunā par to, kas jādara, lai viņi būtu. Atslēgas vārds visam ir stabilitāte. Iedodiet mums šo izjūtu, un pārējo mēs paveiksim paši!» sacīja skolotājs.
Kas notiks ar ēku?
Iedzīvotāji apšaubīja to, ka, likvidējot sākumskolu, izdosies saglabāt pirmsskolu, jo vecāki vedīs savus skolēnus uz Vecumniekiem vai citām skolām un mazos ķiparus ņems līdzi. Tāpat rožaina nerādoties nākotnes vīzija par kultūras aktivitāšu saglabāšanu, jo amatierkolektīvus vada pedagogi, tāpēc – «nebūs skolas, nebūs arī kultūras». Izskanēja viedoklis, ka nez vai skolotāji, atraduši darbu citur un vēlu atgriežoties dzīvesvietā, spēs savas ikdienas gaitas pakārtot deju kolektīva, teātra trupas un vokālā ansambļa vadīšanai. Savukārt stelpiete Māra Lagzdiņa uzsvēra – nebūs bērnu, nebūs kultūras, jo «kultūra sākas ar bērniem, kuri ienāk skolā, te izaug un paliek».
Iedzīvotājus uztrauc skolas ēkas liktenis gadījumā, ja tiktu saglabātas vien pirmsskolas grupiņas, un vēlējās dzirdēt, kas notiks ar pārējām telpām, jo siltums un elektrība jānodrošina. «Jums nav vīzijas par ēkas turpmāko izmantošanu,» darba grupas virzienā tika raidīts šāds un citi pārmetumi. Gados vecākiem stelpiešiem bija aizdomas, ka skaisto skolas ēku kāds noskatījis un vēlas privatizēt vai ir nodoms «tāpat kā Bārbeles skolu par smiekla naudu atdot kādam kungam».
R. Ābelnieks rosināja vietējos izteikt priekšlikumus telpu izmantošanā, jo pašlaik darba grupai par to nav redzējuma. Iespējams, uz skolu varētu pārcelt pagasta nodaļu, varbūt arī bibliotēku, taču par ēkas tālāko attīstību jālemj domei.
Nav jāmācās apvienotajās klasēs
Stelpiete Maija Pelūde atklāja, ka «jau vēsturiski Bauska stelpiešus ir abižojusi», un arī pašlaik ir tāda izjūta. «Esat tikuši pie šprices, un, aiziet, – likvidēsim! Bet ko pašvaldība ir darījusi, lai popularizētu mūsu Montesori programmu? Kāds ir ieguldījums mūsu lauku ciema attīstībā? Ko esat darījuši, lai te būtu vairāk bērnu?» vēlējās dzirdēt vietējās skolas audzēkņu mamma, taču atbildi uz savu jautājumu nesaņēma.
Agrita Otomere atklāja Skandināvijas pieredzi; tur skolu slēdz tad, kad bērnu vairāk nav. Viņa aicināja darba grupas pārstāvjus Stelpē uzklausītos argumentus par mazās skolas vērtībām un saglabāšanu nest tālāk un iestāties par lauku skoliņu pastāvēšanu. «Vai tikai tas, ka te nav ministrijas noteikto astoņu bērnu klasē, ir vienīgais arguments skolas slēgšanai? Vai vietas izzušana, tās attīstība nevienam nerūp? Esmu te, jo man sāp negodīgā attieksme pret mazajām skolām. Tā ir jāmaina!» sacīja astoņu bērnu mamma no Vecumniekiem.
Raitis Ābelnieks nenoliedza mazās skolas priekšrocības un kolektīva profesionalitāti, atzina, ka par skolotājiem ir vislabākās atsauk-smes, taču norādīja, ka izglītošanās apvienotajās klasēs nav pieļaujama. «Problēma ir tikai viena – nav bērnu. Stelpē bērnu skaits gadu no gada sarūk, un šī tendence ir acīmredzama,» viņš sacīja, «neesmu tas cilvēks, kurš jums varētu dot nepamatotas cerības un solīt, ka skola pastāvēs vēl simts gadus uz priekšu. Ir jāvērtē situācija, un Stelpes sākumskola pēc bērnu skaita pašlaik ir mazākā izglītības iestāde Bauskas novadā. Turklāt direktore ir uzrakstījusi atlūgumu un strādās tikai līdz šī mācību gada beigām; cerības atrast kādu, kas darbu turpina, ir niecīgas, jo konkursos uz mazo skolu direktora amatu neviens nepiesakās.»
Vija Ieleja, izglītības nodaļas vadītāja, pauda, ka bērniem nebūtu jāmācās apvienotajās klasēs, tas ir ārkārtas gadījums pierobežā, tā ir bezizejas situācija. Maza klase sākas no astoņiem bērniem, bet Stelpē tāda nav neviena; tā ir pamatproblēma.
Foto – Žanna Zālīte
Tukuma labais piemērs
Dagmāra Venclova atzīmēja, ka bērnu skaita pieaugums ir atkarīgs no vadības darba. Viņa aicināja deputātus pārlasīt savu partiju programmas, kur solīts paplašināt un atjaunot pašvaldības dzīvojamo fondu, paaugstināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kas esošajā situācijā izklausās komiski, jo pašlaik Stelpē doktorāts vairs nedarbojas. Deputāts Guntis Kalniņš uzsvēra, ka tā nav pašvaldības vaina; nesen pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dzīvoklī vairs nedrīkst būt doktorāts un šī iemesla dēļ Veselības ministrija jaunās dakterītes prakses vietu Stelpē nesertificē.
Stelpietis Kaspars Ozols vērsa uzmanību uz nostādnēm Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2035. gadam, kā arī Bauskas novada attīstības pro-grammā 2022. – 2028. gadam, ka «netiek plānota skolu likvidēšana». Tāpat arī viņš atsaucās uz izglītības un zinātnes ministres pausto, ka skolu tīkla sakārtošana jeb optimizācija nav tikai stāsts par izglītības iestāžu slēgšanu un finansēm, jo tas ir īslaicīgs risinājums.
«Kur ir ilgtermiņa attīstības plāns veidot lauku apvidu pievilcīgu jaunām ģimenēm, kas labprāt, esot tuvumā Rīgai, pārvāktos uz Stelpi, kā mēs pagājušā gada nogalē izdarījām? Ir liels potenciāls piesaistīt, bet infrastruktūras trūkumi var ietekmēt interesi dzīvot šajā reģionā, turklāt, meklējot dzīvesvietu, būtisks faktors ir bērnu izglītības iespējas,» norādīja K. Ozols. Viņš minēja labo piemēru Tukuma novada pašvaldībā, kur pagājušajā nedēļā dome lēma par labu divu mazo skolu saglabāšanai un noraidīja Vānes un Zemītes sākumskolu reorganizācijas ieceri, lai «paši sevi neiznīcinātu pirms laika». Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uzskata, ka sākumskolām jāpaliek tur, kur tās ir, sacīja stelpietis.
Dace Šileika pauda, ka iedzīvotāji ir sadzirdēti un darba grupa šo sarunu turpinās, jo lēmums par skolas likvidēšanu deputātiem nav jāpieņem rīt vai parīt; redzējumam par skolas nākotni jātop līdz maijam. «Negribu nevienu vainot, taču, iespējams, jau vēsturiski pieļauta kāda kļūda, kad iezīmējusies konkurence starp bijušā Vecumnieku novada skolu vadītājiem un katrs centies piesaistīt audzēkņus savai izglītības iestādei, lai nokomplektētu klases. Varbūt slikti, ka savulaik bērni no Stelpes pagasta ar pašvaldības transportu vesti uz pilnīgi visām Vecumnieku novada skolām. Ja būtu bijusi striktāka nostāja transporta jautājumā, iespējams, situācija būtu citādāka,» viņa atzīmēja.
Egils Neliuss prognozēja, ka pagrieziena punktu iezīmēs tas brīdis, kad deputātu pesimistiskās prognozes kļūs piesardzīgi optimistiskas, «tad dzīve sāks iet uz augšu».
Neizmanto iespēju izteikties
Sanākušajiem radās iespaids, ka A. Okmaņa deleģētie pašvaldības pārstāvji diskusijai par skolas turpmāko likteni nebija sagatavojušies un, šķiet, līdz galam nenolasīja sabiedrības vēstījumu. Pusei no astoņiem klātesošajiem darba grupas dalībniekiem nebija viedokļa pētāmajā jautājumā; iespēju izteikties izmantoja vien R. Ābelnieks, G. Kalniņš, V. Ieleja un D. Šileika. Uz Stelpi nebija atbraukušas vērtētāju komandā iekļautās speciālistes Zaiga Kārkliņa un Evita Grigorjeva. Tāpat arī tikšanās apmeklētāji būtu vēlējušies gūt lielāku skaidrību par kupli pārstāvētās darba grupas mērķi un uzdevumiem, iepazīties ar plānotā procesa stratēģisko redzējumu, situāciju raksturojošiem skaitļiem, dzirdēt izvērstāku ekonomisko pamatojumu iecerētajai reorganizācijai. Iespējams, tad būtu izpalikuši klātesošo minējumi par līdzekļu plūsmu, spekulācijas ar dažādiem faktiem u. tml.
Lai gan darba grupā ir iekļautas vairākas par izglītības jomu atbildīgās pašvaldības amatpersonas, neviena nebija gatava publiski paust Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju skolu tīkla sakārtošanā; izpalika arī konkrēta atbilde uz jautājumu, vai skolēnu skaita ziņā mazo izglītības iestāžu slēgšana ļaus iegūt līdzekļus skolotāju algu palielināšanai. ◆
Uzziņai
2022./2023. mācību gadā Stelpes sākumskolā mācās 27 skolēni, strādā 11 pedagogi; pirmsskolas programmu apgūst 16 audzēkņi, strādā divi pedagogi.
Stelpes sākumskola ir vienīgā skola novadā, kur mācību process rit apvienotajās klasēs.
Februāra sākumā izveidota darba grupa, kam jāizvērtē Stelpes sākumskolas efektivitāte un spēja nodrošināt konkurētspējīgu izglītību. Tajā iekļauti četri Bauskas novada domes deputāti: Raitis Ābelnieks (darba grupas vadītājs), Juris Krievs (viņa vietnieks), abi pārstāv Nacionālo apvienību; Guntis Kalniņš, Rihards Melgailis; abi no Latvijas Reģionu apvienības, kā arī vairāki pašvaldības administrācijas pārstāvji: Antra Ozoliņa, izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja, Vija Ieleja, Izglītības nodaļas vadītāja, Sanita Reinsone, izglītības nodaļas speciāliste, Zaiga Kārkliņa, ekonomikas un finanšu nodaļas ekonomiste, Evita Grigorjeva, juridiskās nodaļas vadītāja, Dace Šileika, Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja.
Darba grupa vērtē iespēju 1. – 6. klases skolēniem nodrošināt izglītību tuvākajās mācību iestādēs: Vecumnieku vidusskolā (12 km), Misas pamatskolā (15 km), Valles pamatskolā (19 km), Skaistkalnes vidusskolā (21 km). Pārvadājumus organizē pašvaldība.
Tiks meklētas iespējas pirmsskolas grupas Stelpes sākumskolas ēkā saglabāt, veidojot struktūrvienību kādai no tuvumā esošajām izglītības iestādēm.
Darba grupas nākamā sanāksme notiks 6. martā, kad speciālisti turpinās izvērtēt Stelpes sākumskolas tālāko darbību no šī gada 1. septembra. Lēmums par skolas reorganizāciju jāpieņem līdz jūnijam.
Avots: Bauskas novada pašvaldība.
Sakārtot nenozīmē slēgt
Kaspars Ozols, Stelpes sākumskolas pirmsskolas grupas audzēkņa tēvs:
– Pārceļoties no Rīgas uz Stelpi, man ir radusies iespēja iedziļināties aktuālajā skolu tīkla sakārtošanas jautājumā, un esmu secinājis, ka Bauskas novads (lasīt – politiķi) pēc novadu reformas pievienotās administratīvās teritorijas uzlūko kā pabērnus un terminu «sakārtošana», neiedziļinoties nozarē, uztver caur prizmu – slēgšana.
Apzinos, ka skolu tīkla sakārtošana ir būtisks jautājums, jo jānodrošina visiem bērniem/jauniešiem pieejama kvalitatīva izglītība, kas tieši ietekmēs viņu nākotni. Pētot to padziļināti, nonācu pie vairākām atziņām, kas noteikti ir piemērojamas arī citām mazajām skolām, par kuru likteni pašlaik lemj pašvaldības:
Stelpes sākumskola ir svarīga izglītības iestāde, kas nodrošina izglītības pieejamību tuvākajā apkārtnē esošajiem bērniem un veicina viņu sociālo integrāciju;
Skolu tīkla optimizācija nav tikai finansiāla jautājuma risinājums, tā ir iespēja uzlabot izglītības kvalitāti un pieejamību;
Stelpes sākumskolas slēgšana negatīvi ietekmēs gan skolēnu, gan vecāku dzīvi, piemēram, radot papildu izdevumus un laika zaudējumu bērnu transportēšanai uz citām skolām;
Stelpes sākumskolas slēgšana negatīvi ietekmēs vietējo sabiedrību, jo izglītības iestāde ir svarīga sociālā infrastruktūra, kas veicina novada attīstību un identitātes saglabāšanu;
Stelpes sākumskolas slēgšana nav saderīga ar Bauskas novada attīstības stratēģiju un programmām, kas paredz nodrošināt izglītības pieejamību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un neplāno skolu likvidēšanu;
Skolu tīkla optimizācijai ir jāņem vērā ne tikai ekonomiskie, bet arī sociālie un izglītības faktori, un jācenšas saglabāt esošās izglītības iestādes, ja tas ir iespējams;
Slēdzot skolas reģionos, kas jau tagad ir maz apdzīvoti vai kuros skolēnu skaits ir samazinājies, var tikt traucēta vietējās kopienas dzīve un sociālais tīkls;
Izglītības iestādes slēgšanai var būt negatīva ietekme uz vietējo ekonomiku, jo skola var būt svarīgs darba devējs un pakalpojumu pircējs reģionā.
Ir svarīgi atcerēties, ka izglītības sistēma ir viena no galvenajām valsts prioritātēm un tās kvalitātei un pieejamībai vajadzētu būt neapstrīdamai. Jauniešiem ir tiesības uz izglītību un tās pieejamību, un to nedrīkst samazināt finansiālu iemeslu dēļ vai arī tāpēc, ka kādam šķiet, ka tas ir loģisks risinājums reģiona attīstībai. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītības saņemšanai, ir jācenšas saglabāt skolas reģionos, kur tās jau darbojas, un veidot tādu izglītības sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvas izglītības pieejamību visā valstī.
Pārmaiņas izglītojamo skaitā Stelpes skolā
Izdevumi par vienu izglītojamo mēnesī 2023. gadā Vecumnieku apkaimes skolās
Paceļu cepuri Stelpes iedzīvotāju priekšā. Jums nav vienalga – un tas ir galvenais. Vai cien. darba grupai neliekas, ka Bauskas novadā ir pārāk daudz vidusskolas klašu? ik skolās tās ir? Sešās vai septiņās? Kas tā par vidusskolas klasi, kurā mācās līdz 10 skolēni! Ar steigu jāveido apvienotās klases. Ja jau sākumskolas klasēs to var, tad kāpēc to nedarīt vidusskolas klasēs!
Teritorijas attīstības plānošanai jārada priekšnoteikumi iedzīvotāju vēlmei un iespējām dzīvot laukos un nejusties “apdalītiem”. Vai maza skola jāslēdz tāpēc, ka nav, kas tajā mācās, vai varbūt iedzīvotāju nav tāpēc, ka nav skolas?
Reformas, gan dzīves nepieciešamības diktētas, gan tās, kuras rodas vēlmē radīt darbības ilūziju, notiek daudzās jomās, kas svarīgas katram iedzīvotājam, neizbēgami skarot arī valsts izglītības sistēmu. Diemžēl, šie procesi nespēj novērst arvien izteiktāku sabiedrības noslāņošanos pēc ienākumu un dzīves līmeņa, kam raksturīgs sociālās spriedzes pieaugums un lielas atšķirības gan sociālajā dzīves līmenī, iespējās iegūt darbu, saņemt veselības aprūpi, pilnvērtīgas kultūrvides un infrastruktūras pakalpojumus un konkurētspējīgu izglītību, kas vismaz deklaratīvi ir viena no valsts galvenajām prioritātēm.
Kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, sabiedriskajām, demogrāfiskajām norisēm ik pa brīdim dažādos valsts nostūros aktuāls kļūst jautājums par kādas mazas skolas pastāvēšanu. Kārta tagad pienākusi Stelpes skolai.
Atzīstot, ka Latvijai kā valstij ar ierobežotiem dabas resursiem lielākā nacionālā bagātība ir cilvēkresursi, saprotams, ka nākotne atkarīga no iedzīvotāju zināšanu un iemaņu līmeņa, kas ļautu konkurēt globālās ekonomikas apstākļos.
Izglītības likums paredz “..nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību”. Taču kā tas realizējas dzīvē? Skolēnu sasniegumu starpība ir ievērojama, kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas ir atšķirīgas. Taisnība tiem, kuri apgalvo, ka lauku skolēni tiek diskriminēti, līdz ar to nereti zaudējot konkurencē par iestāšanos labākajās vidusskolās, ģimnāzijās, augstākajās mācību iestādēs. Taču šīs tendences nav atraujamas no kopējās problēmas “pilsēta – lauki”. Ne tikai izglītības ieguves iespējas un kvalitāte ir iedzīvotājiem trūkstošais lauku apvidos. Daudzos gadījumos ģimenes ar augstāku sociālo statusu cenšas savus bērnus izglītot prestižākās skolās, vecāki, nereti arī labākie skolotāji tiecas atrast darbu pilsētās, iedzīvotāju, tai skaitā, skolēnu skaitu nosaka demogrāfiskie procesi.
Savukārt, daudziem lauku iedzīvotājiem nav izvēles iespēju. Kāds liktenis sagaida mazās lauku skolas?
Jau ar likumu noteikts, ka skola ir pašvaldības iestāde un pašvaldība atbildīga par izglītojošo funkciju savā teritorijā, par skolas uzturēšanu, taču finansējums ir nepietiekams. Būt vai nebūt mazajām skolām – tas ir jautājums, uz kuru nevar atbildēt viennozīmīgi.
Kā jebkurā situācijā, arī mazo skolu pastāvēšanā vai likvidēšanā ir savi ieguvumi un zaudējumi. Tā vai citādi skola ir neatņemama katras pašvaldības daļa – kultūras un izglītības centrs, inteliģences avots. Pastāvot skolai, priekšrocība ir tās atrašanās tuvums bērnu dzīvesvietai, klasēs ar mazāku skolēnu skaitu pedagogam iespējams vairāk strādāt individuāli, ņemot vērā katra skolēna īpatnības (mācīšanās stilu, uztveres tempu, veidu utt.).
Savukārt, kā trūkums mazajās skolās jāmin lielas uzturēšanas izmaksas uz vienu skolēnu, kuras, salīdzinājumā ar lielākajām skolām, var pat dubultoties. Situācijās, kad skolā ir apvienotās klases, nenoliedzami cieš mācību procesa kvalitāte.
Ieguvums, likvidējot mazās skolas, būtu uzturēšanas izmaksu samazināšanās, galvenokārt, pedagogu algām, taču pašvaldību finansiālajai situācijai tas diez vai radītu ekonomiju – uzturēšanas izdevumu vietā nāk savstarpējie norēķini, lielāki izdevumi par ēdināšanu, kā arī līdzekļi ceļa izdevumu segšanai.
Skolas likvidēšana radīs arī vairākas citas problēmas. Līdzās neērtībām, kādas rodas, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu skolā, daļa gados jaunu cilvēku, kuriem ir bērni skolas vecumā, pārceļas uz dzīvi tuvāk lielākiem centriem, un pagasts zaudē cilvēkresursus, zūd kultūras un izglītības centrs, samazinās inteliģences īpatsvars pagastā, palielinās bezdarbnieku skaits – darba meklētāji kļūst gan pedagogi, gan tehniskie darbinieki, pašvaldībai rodas papildus rūpes par lietderīgu skolu ēku apsaimniekošanu.
Taisnība – skola ir dzīvība, sabiedrības nākotne un veselība, attīstības garants.
Līdz ar skolas slēgšanu izmirst arī vieta.
Valsts politika teritorijas līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai būtu virzāma pirmām kārtām, priekšnoteikumu iedzīvotāju vēlmei un iespējām dzīvot laukos un nejusties “apdalītiem” radīšanai, iespēju saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus un laikmetam atbilstoša dzīves līmeņa nodrošināšanai. Tad ir jautājums par to, vai maza skola jāslēdz tādēļ, ka nav, kas tajā mācās un strādā, vai varbūt iedzīvotāju nav tādēļ, ka nav skolas.
Nu 27 bērni skolā,un cik tad to skolotāju? Arī agrāk slēdza mazās skoliņas,ne jau tikai tagad,tad bērniem bija jātiek uz tuvāko skolu ar kājiņām,tagad jau lepni piebrauc autobuss un aizved.
Kad ir bijusi tā reize, kad kaut kur tikties ir bijusi un argumentus izteikusi skolu ekonomiste? Bet “ekonomiskais” viedoklis viņai gan ir vienmēr un visur.
Nav skolu un bērnudārzu- nav tajā vietā, kas paliks un saimniekos, “rīt” nebūs autobusa, pagasta centrā un ceļu.. “parīt”- arī pēdējo iedzīvotāju izvadīs.. Tāda ir valsts politika.. Un vietējie politiķi tikai un vienīgi izpilda partijas rīkojumus.. Phe, šai valstelei nav nākotnes.
Interesanti – kur Okmaņpaps ar savu vietnieku? Pie vienas vietas viss notiekošais? Rūpes tikai par Rundāli un Iecavu???
Ogrē mērs porcelāna izstādi apzaga, pie mums grib skolu privatizēt, kas notiek ?
Ko var ņemties, vai ta nav zināms, kas Vecumnieku domē pārvaldīja izglītību ? Tie tak mūsu pašu bāleliņi – ZZS, ar Kovalu priekšgalā un pati Dagmāra arī tur bija pie domes galda. Notika totāla bērnu pārvilināšana, maigi izsakoties, uz citām skolām, īpaši uz Misu un lūk te rezultāts……un vadība to piesedza.
Vai tad Okmaņpaps ar vietnieku skolu iztukšoja, to jautājiet Rihardam, Guntim un Jānim !
Varat nešaubīties- skolas nebūs! Aiztaisīs! Ēka kā spoku kuģis stāvēs gadu gadiem. Tā skolas ēkas tukšas stāv Kurmenē, Bārbeli pārpratuma pēc savāca Mediņš, citādi būtu tukša. Skola kā vērtība pagastā valsts mērogā nav atzīta.
Radiet bērnus un skolas būs! Citādi var domāt, domāt un runāt un runāt. Nav bērnu – nav skolas – tik vienkārši.
Jautājums-KAS radīs? Lauki paliek tukši nemākulīgas un nepārdomātas politikas dēļ. Stelpe ir tikai kārtējais piemērs. Apsveicama ir vēlme stāvēt un iebilst! Lai nu tik izdotos, jo tikko pavīdēja virsraksts, ka apsvēršot mazo skolu pastāvēšanu.
Jasmīnai : paldies par izvērsto analītiku. Es viņu gribētu nokonspektēt uz tikai vienu punktu – izcili skolotāji. Nav nekāda starpība vai tā ir Stelpe vai Bauska vai Iecava vai Vecumnieki. Manuprāt, pareizā stratēģija būtu nevis ēku un finanšu plānošana kā prioritāte, bet gan tikai un vienīgi skolotāji un attiecīgi – rezultāti. Visas pārējās stratēģijas manā skatījumā ir bezperspektīvas. Ja ir labi skolotāji, tad atmaksājas arī vest 100km.
Es papildināšu. Mana meita drīz beigs 9. klasi. Un viņa man stāsta par skolotājiem un es viņai ticu – ir 3 progresīvi skolotāji viņas izpratnē, kuri spēj aizraut no kādiem 15. Nu tas ir bēdīgi. Es arī dzirdu tās detaļas – ka skolotaji rutinējušies, daudzi atsēž laiku līdz pensijai izdeguši, nav talanta utt. Loģiski, ka mēs dosimies tālāk – uz Rīgu skoloties – labāko ko varēsim izcīnīt. Tam visam nav nekāda saistība ar vietu.
Un papildināšu vēl mazliet, ja drīkst. 🙂 Tas kas tagad ir nav kaut kāda īstermiņa problēma, manuprāt, tā ir ļoti sena un universāla problēma – kā šeit tāpat arī attīstītākajās valstīs. Tur arī ir skolas, kurās ir nemotivēti un ne tik ļoti talantīgi skolotāji. Tāda ir dzīve, bet es tik un tā varnešu vietā maksimāli koncentrētos uz talantu medībām, lai dabūtu labākos – nevis uz būvēm, vietām. Ļoti vajag STEM – matemātiku, ķīmiju, fiziku un datorus. Lai skolotājs var izstāstīt Oma likumu tā, ka skolnieki ar nepacietību skrien mājās lai pirktu aļikā modulīšus un taisītu visādas lietiņas, vai arī sajustu maiņstrāvu savas mājas rozetēs ar lielu interesi. Ir tāda skandināvu filma Druk, lai gan mazliet citāda šķautne, bet ļoti labi parāda kā mainās skolnieki ja ir bugi bugi mācību procesā.
Ok, Tā kā šovakar esmu ierāvis alkoholu, tad vēl avansā izstāstīšu kāpēc STEM. Daudzas mammas man iebildīs, STEM tas nav visiem, katram bērnam jāļauj attīstīties savā virzienā – humanitārās, sociālās zinātnēs. Visiem nevar uzspiest eksakto. Ok Tā ir taisnība. Bet manā izpratnē plāns ir tāds – vajag dabūt katrā novada skolā to STEM kodolu, kurš arī izfiltrēs tos kurus stem aizrauj un kuri ir sabiedrībai veltīti. No stem neviens nav izvairījies, jo stem tos ir radījis. Matemātika ir Visuma valoda. BTW viktorīna – cik no jums zin ka skaitļi 2, 3, 6, 7 ir tikai ilūzija? Tā ir decimālā izteiksme (gluži kā latviešu valoda). Šos pašus skaitļus var izteikt arī citās valodās – ar bāzi 2, 16, jebkuru. Piemēram binārajā sistēmā (bāze 2) skaitlis 13 būs 1101. Mēs dzivojam ilūzijā un nemaz nezinam, kur mēs dzīvojam. Lūk, kāds alkoholam ir domu spēks. 😛
Un es skaļi smejos par cilvēkiem, kuri tic numeroloģijai – laimīgajiem skaitļiem. 3, 7, 13 melnā piektdiena…. Tie ir visi tie, kuri ir izgājuši cauri skolu sistēmai un neko nav sapratuši. Kāds aplauziens. Tā ir bāze 10, tikai un vienīgi pieņemts lielums lai vienkāršotu šo visnotaļ sarežģīto dzīvi. Prozit!
Pilnīgi piekritīšu SM – tos 336 EUR uz bērnu, ko tērē Stelpei, daudz lietderīgāk ieguldīt STEM apmācības pilnveidošanā. Citādi pēc 20 gadiem mums te visi bus ezotēriski tūdaliņi. FB Bauskas sludinājumu grupā tiek meklēts matemātikas privātskolotājs PIRMKLASNIEKAM! Laikam jāpriecājas, ka māte laikus attapusies, ka pati nemāk saskaitīšanu.
vien paliek jautājums, cik novadā vēl jāuzceļ “pelēko māju”, lai tajās satilpinātu valsts patreizējās “politikas” iedzīvinātājus?
Baukas biznesa parkā putni dzied jau kādus divdesmit gadus, neviens nejēdz kaut ko attīstīt, bet slēgt un likvidēt prot.
Marš uz tālmācību diedelnieki!Visus nervus, visu veselību esmu ar jums sabeidzis!Dzīve izniekota,otrreiz apprecēties nebija laika un čiks vien no tiem izskolotajiem sanāca.Apkart vieni vienīgi stulbeņi!
Sveiki, skolotājiem un visiem pedagoģiskajiem nepietika ar algas aplielinājumu, jo viņi vienīgā nozare, kam vajag un jau gatavojas atkal manipulēt ar bērniem un vecākiem. Pareizi ir likvidēt šādas skolas ieteupīsies nauda iZGLĪTINBAS MINISTRIJAI….. vieni paliks bez darba , otriem pieliks algu.
Brīnišķīga skola, skaista vieta. Svaigs gaiss un daba. Vajag attīstīt, nevis klapēt ciet. Varbūt vajag veidot internātskolu ar visām auklītēm un medmāsām. Internātskola ir vajadzīga ne tikai bērniem ar īpašām vajadzībām, bet arī tiem vecākiem, kuri strādā garās maiņās, kuri strādā tālu no mājām. Mums tik maza valstiņa, bērnu arī nav tik daudz. Var taču katram nodrošināt to labāko variantu.
mēs esam tur kur saule mūžam neiespīd, jo ne tikai skolotāju ar visām viņu algu prasībām mums trūkst, katastrofāli valstī trūkst ne vien medmāsu un auklīšu, kuras masveidā emigrēja uz Rietumvalstīm, bet sāk trūkt jau to, kam paredzēti kabineti “pelēkajā mājā” un citās par simtiem tūkstošu renovētajās mājās. Tikai to lēmēju deputātu netrūkst- tie reizi četros gados garā rindā stāv, iedzīvotāju priekšā noliekuši galviņas aģitācijas perioda laikā…
Dzīvot laukos būs ekskluzīvi un to varēs atļauties tikai bagātnieki. Un tagad uzturēt lauku skolas par citu nodokļu maksātāju naudu būtu nepareizi .
Valsts , kurā likvidē skolas , bet atver jaunus pederastu klubus ir nolemta , latvieši ar savu mīkstmiesību ir sekmējuši tās beigu sākumu .
.. cilvēki arī Bauskā jāsamazina skolas!!!!…priekš kam vajadzīgas skolas???…lai būtu dumji bērni,kurus jau tagad internets visu regulē…visu lēnām iznīcina,mācības jau bija attālināti…viss turpinās..
Toties Bauskā iegulda miljonus deinstitualizācijas programmas ēku remontam. Kur loģika?
hitlers teritorijas attīrīšanas jautājumu risināja ātrāk un ar īslaicīgu un nenormālu stresu priekš likvidējamajiem. Šodienas Latvijas variantā teritorijas attīrīšanas radītais stress ir izstiepies gadu desmitu garumā, diezgan zemā līmenī, bet rezultāts ir “humāna” Latvijas iznīcība.
Deviņdesmitajos bija šoka terapija iedzīvotājiem. Nu vajag šoka terapiju lēmējiem. Citādi pat lēmējiem nāksies prasīt sociālo pabalstu kādā citā zemē un viņu mazbērniem būs vecmāmiņas no trešās pasaules tautām.
Skolu iztukšošanās ir tikai rezultāts, cēloņi ir kompleksi, dziļi un noziedzīgi. Cēloņu radītāji ir daudzi, daudzi viņus pazīst un viņiem par to nekas nav.
Žēl,protams, to lauku skolu un bērnu, bet,ja pilsētas skolā viens bērns izmaksā 1000 eiro gadā,tad šādā mazā skolā ap 9000 eiro gadā nodokļu maksātāju naudas… Neesmu drošs,ka esam tik bagāti,lai atļautos tik dārgi maksāt no kopējās nodokļu naudas.
Laukos dzīvot tas ir ekskluzīvi mūsdienās un tad nu uz to pilsētas skolu jātiek pašam kā tas esot tajā bagātājā un saulainajā Rietueiropā
Varbūt vaina ir tajā, ka tās milzu summas ir bezvērtīgas? Briesmīgajos padomju laikos gadu desmitiem nedzirdējām ne vārda, ka skolu uzturēšana ir dārga un nerentabla un skolas masveidā ir jāslēdz. Ja visu apskata no rentabilitātes skatpunkta, tad cilvēka dzīve prasa milzīgas izmaksas esošajā tukšās naudas un mākslīgi sadārdzināto resursu sistēmā. Nav cilvēku, skolnieku, bērnu, ir ekonomija, bet tikai uz īsu brīdi. Tālāk ir vāks.