www.bauskasdzive.lv
Konkursā ”Latvijas Būvniecības Gada balva 2022” Mežotnes baznīcas atjaunošanas projekts saņēma 2.vietu nominācijā ”Pārbūve”.
Mežotnes baznīcas atjaunošanas projektu pēc Bauskas novada pašvaldības pasūtījuma izstrādāja SIA “Livland Group”, būvdarbus veica SIA “Kaskāde būve”, bet būvuzraudzību nodrošināja “JaunRīga ECO”.
Kultūrtelpa Mežotnes baznīca apmeklētājiem durvis vēra pagājušā gada septembrī.
Konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” “Grand Prix” ieguva divi objekti – Inženierarsenāls Daugavpils cietoksnī un cementa siloss un dzirnavas “Schwenk Latvija” rūpnīcā, ziņo aģentūra LETA.
Nominācijā “Jaunbūve – sabiedriska ēka” pirmo vietu ieguvis Parka paviljons Miķeļa Valtera ielā Liepājā.
Šajā nominācijā piešķirtas divas otrās vietas – Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas studiju un pētniecības centram un “Ola Foundation” ēku kompleksam Ogļu ielā, Rīgā, kā arī divas trešās vietas – viesnīcai “Hampton by Hilton” Rīgā un skolas ēkai Saldū.
Nominācijā “Koka būve’ piešķirtas divas pirmās vietas – Rīgas cirka kupola izbūvei un daudzfunkcionālajai ēkai Likteņdārzā, Kokneses novadā.
Šajā nominācijā otrā vieta piešķirta koka ēkām privātsaimniecībā “Dūrmuiža”, Saldus novadā, bet trešā vieta – ēkai Hermaņa ielā 3, Rīgā.
Nominācijā “Pārbūve” pirmo vietu ieguva “Brīvvalsts dārgumu nams” Rēzeknē.
Piešķirtas arī divas otrās vietas – Mežotnes baznīcas atjaunošanai un dzīvojamo ēku pārbūvei par viesnīcu Peldu ielā, Liepājā. Savukārt trešo vietu ieguva Skrundas autoosta.
Nominācijā “Ražotne” pirmo vietu ieguva Rīgas HES, otro vietu – “Orkla” cepumu un vafeļu ražotnes jaunbūve, Laimas ielā, Birzniekos, bet trešo vietu – “Latvijas finiera” rūpnīcas “Furniers” noliktavas jaunbūve Rīgā.
Nominācijā “Restaurācija” pirmo vietu ieguvis Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams.
Šajā nominācijā otro vietu ieguva Pulvera noliktava jeb Martinsona māja un Daugavpils cietokšņa 7. bastions, bet trešo vietu – “Hotel Sīmanis”, Liepājas ielā, Kuldīgā.
Nominācijā “Teritorijas labiekārtojums” pirmā vieta piešķirta labiekārtojumam Valmierā – Ziloņu, Bastiona, Gājēju, Lāčplēša ielās.
Šajā nominācijā otro vietu ieguva Adatu fabrikas teritorijas labiekārtojums Kuldīgā, bet trešo vietu – Cietokšņa promenāde, Daugavpilī.
Nominācijā “Fasāžu atjaunošana” pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana ēkai Raiņa bulvārī 27, Rīgā.
Otro vietu ieguva ēka Tallinas iela 36, Rīgā, bet trešo vietu – jūgendstila fasādes atjaunošana Bāriņu ielā 21A, Liepājā.
Nominācijā “Inženierbūves pārbūve” pirmo vietu ieguva rekonstrukcija Palangas lidostā, otro vietu – tilta pār Gauju pārbūve, bet trešo vietu – kuģu piestātnes pārbūve Salacgrīvā.
Nominācijā “Jaunas dzīvojamās ēkas” pirmo vietu ieguva privātpersonas dzīvojamā māja Pierīgā, otro vietu – “Silvas nami 1” Rīgā, bet trešo vietu – jauna dzīvojamā ēka projekta “Merks Viesturdārzs” otrajā kārtā.
Nominācijā “Jauna inženierbūve” pirmo vietu ieguvusi Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības ceturtā kārta, otro vietu – kāpšanas tornis. Zvaigžņu ielā 11, Ogrē, bet trešo vietu – ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve Jūrmalā, Majori-Vaivari.
Šogad ikgadējam konkursam “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” tika iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.
Vienlaicīgi ar konkursu “Latvijas Būvniecības gada balva” tiek organizēts arī konkurss “Latvijas Gada inženieris būvniecībā”, kuram pieteikti 40 labākie jomas speciālisti. Arī tā rezultāti tiks paziņoti šodien.
Īpaši liela konkurence šogad bija nominācijās “Koka būve”, “Pārbūve”, “Restaurācija”, bet lielu projektu realizācijas ir iesniegtas nominācijās “Inženierbūve jaunbūve”, “Inženierbūve pārbūve”, “Ražotnes”. Dzīvojamo ēku segmentā konkurence nebija tik liela, bet toties vērojama tipveida projektu dažādošanās un pievilcīgi arhitektūras risinājumi, kā arī izcili paraugi privātmāju jomā, atzīst konkursa rīkotāji.
Konkursam tika pieteikti 2022.gadā ekspluatācijā nodoti objekti no Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Blīdenes, Ogres, Mūrmuižas, Skrundas, Rēzeknes, Siguldas, Cēsīm, Daugavpils, Palangas, Lubānas, Salacgrīvas, Grebņevas, Valmieras, Jūrmalas, Kokneses, Skrundas, Saldus, Elejas, Ādažiem, Līgatnes, Cesvaines, Saulkrastiem, Carnikavas, Alūksnes, Jaunmokām, Rūjienas, Rundāles.
Konkursu “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” organizē biedrība “Building Design and Construction Council”. Konkurss noris katru gadu, apkopojot iepriekšējā gadā ekspluatācijā nodotos arhitektūras un inženierijas objektus. Rezultāti ik gadu tiek paziņoti marta sākumā svinīgā gala ceremonijā.
Paps un viņa zilā žakete – mūsu novada identitāte! Lepojamies! Urrā! 😀
Vajag asfaltu uz BRUNAVU tāpat kā uz Sviteni!!!! Un Bauskā ielās asfalts senjau jāmaina nevis jālāpa katru pavasari pa miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas.
Pēdējais laiks ieviest nomināciju ” labākais skolu slēdzējs” , ” sliktākais ceļš”, ” neārstējošākā slimnīca”.
Dod balvas par nevajadzīgām “pārbūvēm” un lieku naudas šķērdēšanu, burvīgi.
kā šīs ēkas, novada vadības un citu bezsmadzeņu ļautiņu dēvētas par baznīcu patreizējais liktenis līdzinās ar tiem laikiem, kad likvidēto draudžu ēkas izmantoja labības, traktortehnikas un pat lopiņu izmitināšanai? Vai tagad šajā ēkā redzamais un notiekošais nav tiešā sakarā ar kādreiz vietējo komunistu veikumu? Vai arī tagad, vietējā vara savas popularitātes nostiprināšanā apmātas tautas prātos savus darbus nesauc cēlā vārdā, kā svētuma atjaunotāji, kaut nedaudz gadu desmitus atpakaļ, paši bija kvēlākie ateisti un Dieva noliedzēji? Kāda var būt runa par Mežotnes baznīcas atjaunošanu, ja baznīca kā tāda nevar funkcionēt bez baznīcas draudzes un ēkas iesvētīšanas. Kaut gan, kas gan darās tumsoņu prātos….
Tagad tos 3,5 miljonus vēl bezjēdzīgajā projektā “Rundāles Avoti” iegrūdiet, un atkal varēsiet uz balvu pretendēt. Baseinu par 3 miljoniem ar asti uzcēla un to var izmantot jebkurš novada iedzīvotājs (vai grib, tas ir cits jautājums, bet varēt var), te plānoti 3,5 milj sazin kādai tūrisma infrastruktūras attīstībai. Kam man Kurmenē tie jūsu tūrisma pakalpojumi Rundālē? Galu galā kam viņi arī pašiem rundāliešiem? Naudas izsūkšana no pašvaldības caur nevajadzīgiem mākoņstūmēju projektiem, vairāk nekas.
laiki, kad merkantilisms sit augstu vilni interešu klubiņu, sauktu par novada domi, darbos un domās. Kad savu savtīgo interešu vārdā par “svētu” vietu vai lietu var nodēvēt jebko, ja vien tas kalpo kādu interesēm
Pelnīti. Atzīstos, ka iekšā vēl nav nācies būt. Biju tur 2019 kad cauri koka skibiem vārtiem ejot, nodomāju, ka viss esošais ir lemts aizmirstībai. Iebraucu 2o22 un nespēju tam noticet…tā ir fantastika, kas ticis paveikts…cieņa visiem, kuri šo projektu izcēla un bija tajā iesaistīti…
vairāk kā miljons naudas, ko varētu izlietot visu iedzīvotāju interesēs, kaut brūkošo ceļu labošanai, nogūlis ieinteresēto personu kontos un kabatās, radot pāris “darba” vietas šī paša interešu klubiņa biedriem.
Iznaca tur būt un pat torni uzkāpt…ļoti laipna un pretimnākoša gide ar sunīti. Ikvienam ieteiktu to visu redzēt. Vēl paziņas paveicās sastapt. Paveiktais nav salīdzināms ar ik gadejo bezjēdzīgo bedrīšu lapisanu…diez vai par ieguldīto izdotos noklāt pat ceļu līdz šai Pārbūvei…