Tiesa uzdod atcelt 200 miljonus eiro vērtus valsts līgumus par pasažieru pārvadājumiem

Autotransporta direkcijai jāatkāpjas no 200 miljonus eiro vērtiem valsts līgumiem ar AS “Nordeka”, kas paredzētajā laikā nav sācis pasažieru pārvadājumus Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, atzinusi Administratīvā tiesa.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, spriedums pieņemts 2.martā. Tiesa nosprieda, ka direkcijai nebija nekāda pamata “Nordeka” dot papildu laiku pārvadājumu sākšanai. Līdz pat šai dienai “Nordeka” nav sākusi sniegt pakalpojumus Vidzemē, kur pārvadājumus turpina nodrošināt iepriekšējais pārvadātājs – AS “CATA”.

Tiesa secināja, ka Autotransporta direkcija patvaļīgi grozīja iepirkuma līgumus ar “Nordeka” un pagarināja termiņu jauno autobusu uzrādīšanai un pārvadājumu sākšanai. Tā kā “Nordeka” vēl nav sākusi pārvadāt pasažierus Vidzemē, tiesa atzina, ka Autotransporta direkcijas pienākums ir iepirkuma līgumus izbeigt, nemeklējot citus “Nordeka” labvēlīgus risinājumus.

Tiesa atzina, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšana par gadu ir uzskatāma par būtisku iepirkuma noteikumu grozīšanu un līguma izpildes noteikumu atvieglošanu, tādējādi padarot līguma izpildi izdevīgāku “Nordeka”, salīdzinot ar citiem pretendentiem. Ne iepirkuma nolikumā, ne līgumā nav paredzēta iespēja grozīt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas laiku.

Tiesa konstatēja, ka līgumu grozījumos faktiski nav atklāts pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšanas iemesls. No pierādījumiem lietā tiesa secināja, ka autobusu piegāžu kavējums ir noticis tieši “Nordeka” bezdarbības rezultātā, proti, “Nordeka” nav pilnā apmērā savlaicīgi veikusi līgumos ar piegādātājiem noteiktos avansa maksājumus, kas attiecīgi ir aizkavējis autobusu ražošanas uzsākšanu.

“Vēlamies uzsvērt, ka izsludinātais tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzams. Plānojam kasācijas sūdzību iesniegt līdz šā mēneša beigām, jo iepazīstoties pilnu sprieduma tekstu un gatavojot sūdzību secinām, ka Administratīvā tiesa ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu, proti, Publiskā iepirkuma likuma 61.pantu, un tostarp atkāpusies no Augstākās Tiesas Senāta izteiktā lēmuma šajā lietā, tādēļ arī lieta ir nepareizi izspriesta,” skaidroja Peršteins, piebilstot, ka to pamato vairāki argumenti.

Viņš skaidroja, ka, pirmkārt, “Nordeka” ieguva tiesības nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu lotēs “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda” 2021.gadā – brīdī, kad uzņēmums startēja iepirkuma konkursā 2020.gadā pandēmija bija, taču tās pilnu ietekmi uz piegāžu ķēdēm nevarēja vēl novērtēt. Savukārt jau 2021.gadā visa auto industrija publiski pauda, ka visās piegādes ķēdēs ir kavējumi, ka trūkst detaļu. 2022.gadā to vēl pasliktināja karš. “Diemžēl šie piegādes kavējumi, kas pastāv vēl šobrīd, skāra arī “Nordeka”. Šos apstākļus neviens nevarēja paredzēt un tie būtu ietekmējuši ikvienu konkursa dalībnieku,” norādīja “Nordeka” valdes priekšsēdētājs.

Peršteins norādīja, ka, otrkārt, “Nordeka” sākotnēji lūdza pagarināt līguma izpildi par krietni īsāku termiņu, savukārt galīgais pagarinājums – 12 mēneši – tika noteikts tikai tāpēc, ka pagaidu pārvadātājs – AS “CATA” – nebija ar mieru sniegt pakalpojumu īsākā periodā, līdz ar to ATD bija spiesta nākt pretī šim pagaidu piegādātājam.

“Jāpiebilst, ja iepriekš ATD līgumos ar sabiedriskā transporta nodrošinātājiem reģionos, standarta periods līguma izpildes uzsākšanai bija 13 mēneši, tad kopš 2023.gada sākuma – tie jau ir 16 mēneši. Arī pēc tā var spriest, ka piegādes ķēdes problēmas skar ne vienu dalībnieku vien,” norādīja “Nordeka” vadītājs.

Kā trešo argumentu viņš uzsvēra, ka kategoriski noraida tiesas apgalvojumu, ka šāds pagarinājums ir bijis subjektīvu iemeslu dēļ. Peršteins skaidroja, ka “”Nordeka” jau ir veikusi 12,5 miljonus eiro investīcijas esošajā un jaunā auto parkā, kā arī turpina auto parka modernizāciju. Uzņēmums tikko sācis saņemt pirmos “Mercedes-Benz Sprinter” autobusus, kuri īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem. Nākamās autobusu piegādes ir gaidāmas martā un aprīlī, un starp tiem būs gan mazas, gan lielas ietilpības, tostarp arī bezizmešu autobusi. 

Autotransporta direkcija bija iepriekš apsvērusi risku, ka pārvadātājs var neuzsākt pakalpojuma sniegšanu noteiktajā laikā, un šādā situācijā paredzējusi vienpusēji atkāpties no līguma. Turklāt, gatavojot iepirkuma dokumentus, Autotransporta direkcijai jau bija jāapsver riski saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām.

Savukārt līgumu slēgšanas brīdī, kad kopš Covid-19 ierobežojošo pasākumu piemērošanas bija apritējis gads, Autotransporta direkcijai nebija pamata atsaukties uz Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām kā iepriekš neparedzamām.

Tiesa, vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz līgumu saistību izpildi, norādīja, ka karadarbība sākās desmit mēnešu pēc līgumu noslēgšanas un trīs mēnešus līdz autobusu piegādes termiņa beigām. Tādēļ saistībā ar karadarbību Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām nevarēja būt būtiska ietekme uz sagatavošanos līguma izpildei un tas nevarēja kalpot par iemeslu atlikt autobusu piegādes termiņu.

Autotransporta direkcijai un “Nordeka” ir tiesības pārsūdzēt spriedumu Augstākajā tiesā.

Iepriekš “Nordeka” bija jāsāk pildīt uzņemtās saistības no pērnā gada 1.jūlija, bet tas nebija iespējams autobusu trūkuma dēļ.

“Nordeka” apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un uzņēmums strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. “Nordeka” reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt “Cata” apgrozījums 2021.gadā bija 15,074 miljoni eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 892 640 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,497 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. “Cata” patiesie labuma guvēji ir Māris Ozoliņš, Mārcis Leimanis un Antra Gulbe.